Latviešu Tautasdziesma

-izsūtīto dziesma- Vakars vēls pār zemi laižas Latvju sētā viss jau kluss, Nogurušie darba rūķi Sen jau saldā miegā dus. Te uzreiz tik savāds troksnis, Aizmigušos iztraucē, Motors rūc, dzird svešas balsis, Stipri durvīs pieklauvē. Ienāk vīri apbruņoti Pavēl ceļā taisīties, Zvērīgs naids tiem kvēlo sejās, Kā lai pretim turas tiem... Jauna māte lauztu sirdi, Pārliecas pār šūpuli, Karstām asrām, kvēliem skūpstiem pamodina mīluli. Saimnieks dodas vēl uz kūti, Staltos bērus noglāstīt, Sāpes plosa viņa sirdi, Arklā nejūgšu vairs tos. Ceļa somas gatavotas, Nu ardievu, tēva nams, Dzimtā zeme, iemīļotā, Latviešiem ir jāatstāj. Tālās zemēs, svešos ļaudīs, Vergu gaitās viņi iet, Tā kā lauztie puķu ziedi, Svešās salnās viņi vīst...

D A Nu, ardievu, Vidzemīte, D G Nebūšu vairs šai zemē, D A Neiešu vairs savā vaļā Bm D Ciema durvis virināt’. Lai aug purvi, lai aug meži, Kur gāj caur’ drasēdams, Nu man drīz būs jādrasēi Daiļā kara pulciņā. Kad, māmiņa, tu redzētu, Kā pušķoja tav’ dēliņ’, Tad tu vairsi neraudātu, Sava dēla auklējum’. Uzvilks kara mētelīti, Uzliks kara cepurīt’. Apjozīs ar zobentiņu, Cels uz stalta kumeliņ’. Dziedādami, spēlēdami, Ienaidniekus uzvarēs, Dziedādami, spēlēdami, No kariņa mājās nāks.

Am Kas tie tādi, kas dziedāja Dm E Bez saulītes vakarā? F G C Tie ir visi bāra bērni, Am Dm E Am Bargu kungu klausītāj’. Kurin’ ugun’, silda gaisu, Slauka gaužas asaras, Krimta cietu pelavmaizi, Avotiņā mērcēdam’. Saulīt vēlu vakarāi, Sēžas zelta laiviņā; Rītā, agri uzlēkdama, Atstāj laivu līgojot. Kam, saulīte, vēlu lēci - Kur tik ilgi kavējies? Aiz viņiemi kalniņiemi, Bāra bērnus sildīdam’. Lec, saulīte, rītā agri, Spīd pa logu istabā, Bārenīši kājas āva Tumšajāi kaktiņā. Saulīt’ lasa uzlēkdama Zelta rasas lāsītes; Tā nebija zelta rasa, Tās bāriņu asariņ’s.

*Latviešu strēlnieku dziesma Viens saucējs sauc pie Daugavas: Raug’ svešas tautas nākušas. Tās upes malā nostājas, Uz latvju zemi noskatās. Piedz. Ak, tēvija, tev jānes ir savs liktens ar paciešanu! Būt’ Daugava apsargāta, netrūktu latvjiem brīvības. Būt’ svešinieki uzvarēti, netrūktu latvjiem brīvības. Pie Daugav’s krastiem Ikšķilē, Pie smilšu kalniem Salspilē Tie atstāj laivas, krastā nāk Un sevim pilis būvēt sāk. Jūdz sešus zirgus kučieri Un laķierētu karieti. Tie saucas “Herr fon baroni”, Kas ticību atnesuši. Lai pērkons sper un lodes šņāc, Lai jodi naktī gaisā skrien; Kam snaudi tu vēl, latvju gars, Tev Tēvija ir jāsargā. Nu, brāļi, mēs pie Daugavas, Uz viņas krasta maliņas, Lai plivinājas karodziņš, Lai spulgo mūsu zobentiņš.

Ebm Fm Bbm Db Ab Db Db Ab Ar kaujas saucieniem uz lūpām, Db Ar karstām sirdīm kritāt jūs, Ebm Fm Bbm Bet jūsu nāve, svēta, brīva, Db Ab Db Kā talismans mums dārga būs. Un asinis, kas nevainīgas, Uz balta sniega kvēloja, Tās neizkvēlos gadu gadiem, Tās kvēlos mūsu karogā. Miers jums, un jūsu lūpas mēmas, Bet viņu mēmums skaļi sauks. Un cīņai tūkstoš ļaunu pulku No kalpinātas tautas augs. Bet tev, tu varmāka uz troņa, Priekš tevis mums jau zobens trīts. Priekš taviem slepkavām un bendēm Aust atmaksas un soda rīts. Kas dzīvs, tas ies uz asins kauju, Un pilis kritīs, troņi grūs. Jums, kritušiem, lai mūžam slava! Mēs, dzīvie, ejam atriebt jūs!

*1905.gada revolūcijas dziesma Latvieti, mosties, gara nakts jau beidzas, Paskat, kā rītos sārta blāzma aust. Ārā no rūpēm un no vergu darbiem, Latvieti, celies, jauna diena aust. Piedz. Kurp vien bads un sals Latvieti, celies, jauna diena aust. Ieskaties savu bērnu bālās sejās, Neļauj jel viņus agrai nāvei glaust. Rotāties vajag viņiem ziedu lejās, Nevis salt un sausu maizi grauzt.

Dm Am Dm Dm C Pūti, pūti ziemelīti Dm Kaladū, kaladū Dm C Ziemassvētku vakarāi Dm Kaladū, kaladū Lai tie pūti rudzus, miežus Stalī bērus kumeliņus Pūti, pūti ziemelīti Sidrabiņu šaizemēi Šaizemēi sievas, meitas Sidrabiņa nēsātājas Pūti, pūti ziemelīti Ziemassvētku vakarāi Pūt laukā ienaidiņu No maliņu maliņāmi Ai bagāti ziemassvētki Lejiņāi nogājuši Tekat jauni, tekat veci Velkat svētkus kalniņāi

G Em Toli dzeivoj muna meilo, D G Es nevaru sazatikt Em Toli dzeivoj muna meilo, Em D Em D Es nevaru sazatikt. jimšu stallī siermu zyrgu jōšu mīlōs apsavārtu da pusceļa nadajōju, nūsazvīdze kumeleņš pi vōrtimi napījōju, iztak mīlō raudōdama vīnu rūku vōrtus vēre ūtru slauka asareņas naraud gauži muna meilō es jau tevis nepamesšu es jau tevis nepamesšu myužam cytas namīļošu

C G Līgodama upe nesa C F G Zaļu ziedu vainadziņu. Am G Līgodama upe nesa F C G C Zaļu ziedu vainadziņu. Dziedādamas tautas veda, Vainadziņa vijējiņu. Strauta malā ganīdama, Strautā metu vainadziņu. Lai vizina strauta viļņi, Ne nelietis tēva dēlsi.

Eb Cm7 Fm7 Bb7 Līgodama upe nesa Eb Eb7 Ab Bb7 Zaļu ziedu vainadziņu. Gm Cm7 Fm7 Bb7 Līgodama upe nesa Ab7 Eb Bb7 Eb Zaļu ziedu vainadziņu. Līgodama upe nesa Zaļu ziedu vainadziņu, Dziedādamas tautas veda Vainadziņa vijējiņ’. Redz, kur stalti ozoliņis Ar ieviņu savijās’i, Redz, kur daiļi mūs’ māsiņa Ar tautieti saderēj’. Tev, eglīte piederēja Visu mūžu zaļi svārki, Māsiņai(i) nepieder(a) Visu mūžu vainadziņš. Dedzi gaiši, uguntiņa, Tu dzisīsi šovakar’i, Vizi, manu vainadziņ’i, Tevi noņems šovakar. Visapkārt sveces dega, Vidū kronis laistījās’i , Visapkārt’i tautas sēda, Vidū sēda līgaviņ’. Zuda, zuda, kas man zuda, Zuda ziedu vainadziņ’is, Tika, tika, kas man tika, Tika zemes arājiņš. Skaista bija mūs’ māsiņa Košajā’i vainagā’i, Vēl jo skaista, jo ražena Baltajā’i aubītē. Jauna sieva ietecēja Vecu sievu pulciņā’i, Pērn bij’ meita, šogad sieva, Citu gadu māmulīt’. Dziediet, sievas, dziediet, sievas, viena sieva vairumā’i, Raudiet, meitas, raudiet, meitas, viena meita mazumā. Dziediet, vīri, dziediet, vīri, Viens vīriņš’i vairumā’i, Raudiet, puiši, raudiet, puiši, Viens puisītis mazumā. Ņem, Laimiņa, nu pie rokas abus ceļa gājējiņus, Dod tiem dienu saules zeltu, Nakti – mēness sudrabiņ’