Lana Frančeska

Pamodos jau vienreiz sapni elpojusi, Pamodos, tevi jau kādreiz mīlējusi, Pamodos Tavu sirdi klusi, klusi izjutusi. Tavās asarās noslīkusi. Kā gribas rūgti melot Un debesu pasakās klausīt, Vaimanu naktīs čukstus vārsmot, Kā gribas vēl sapni vienu, neatdot laikam šo dienu Tavu seju ieraudzīt. Pamodos jau vienreiz sapni elpojusi, Pamodos un zināju, ka esmu Tevi aizmirsusi, Pamodos Tavu sirdi klusi, klusi izjutusi. Putnus pasakās atstājusi Kā gribas rūgti melot Un debesu pasakās klausīt, Vaimanu naktīs čukstus vārsmot, Kā gribas vēl sapni vienu, Neatdot laikam šo dienu Un tavu seju vēl reizi ieraudzīt. Aklumā tik’ sapņos Tevi redzēt es varēšu, Mīlēt vairs nepaspēšu. Putni acīs salidoja Kā asaras, kas izgaisušas, Sen jau izlijušas.

Saulīt’ silta, Māmiņ’ jauka Abas vienu labumiņ’ Saulīt mana sildītāja, Māmiņ’ mana žēlotāj Es savai māmiņai Magonīšu vietu taisu Magonīšu vietu taisu, Rožu klāju paladziņ’ Saulīt’ silta, Māmiņ’ jauka, Abas vienu labumiņ’ Saulīt’ mana sildītāja, Māmiņ’ mana žēlotāj. Kaut tā mana māmuliņa Otru mūžu dzīvojusi Es Tai kārtu šūpulīti No liepiņu lapiņām Saulīt’ silta, Māmiņ’ jauka, Abas vienu labumiņ’ No saulītes silti rīti No māmiņas mīļi vārdi

Ieģērbusies abos savos laimes kreklos Karājos nu rāmi bezdibenim pāri. Iekrītu es viņā, mīļā sirdsapziņā. Lēni dīgstu tagad viņa zemapziņā. Iedodiet man vēl simts gramu sapņu, Aulēkšos, lai varu es pa galaktikām laist. Visi draugi teiks: „Ak mīļā, tas tak par traku!” Bet acīm ciet es apņēmusies laimes zvaigzni skaut. O-o-o ... laimes zvaigzni skaut O-o-o .... apņēmusies es Noķeru es Tevi, mazo nerātneli, Kad tu zvaigznes zagi, domājot par mani. Ziedoju es zvaigznes, lai mūs kumeļš aiznes Uz tām galaktikām, kur papilnam laimes Iedodiet mums vēl simts gramu sapņu, Aulēkšos, lai varam mēs pa galaktikām laist. Visi draugi teiks: „Ak mīļie, tas tak par traku!” Bet acīm ciet mēs apņēmušies laimes zvaigzni skaut. Iedodiet mums vēl simts gramu sapņu, Aulēkšos, lai varam mēs pa galaktikām laist. Spindzošām gar ausīm galaktikām, Mīlestību solīsimies projām neaizlaist. O-o-o ... Projām neaizlaist O-o-o .... Solīsimies mēs

Silence When our words will turn to silence We’ll find the beat of love We’ll hear the beat of love Diamonds Will light up the skies and find us What we rushed to lose too fast Thinking that it would just last Lions In our hearts we’ll find our lions They’ll never let us fall They’ll guard the light that brings us home Through the night, through the time We’ll stand hand in hand, we’ll fight side by side Through the night, like the lions that we are Sunrise We have dreamed a dream of sunrise When the morning finally comes We’ll hear the call of love Silence When our words will turn to silence We’ll find the call of love We’ll hear the call of love Lions Come and gather all my lions Through the night, through the time We’ll stand hand in hand, we’ll fight side by side Through the night, through the time We’ll stand hand in hand, we’ll fight side by side Through the night, like the lions that we are (Through the night, time by time)

Ieģērbusies abos savos laimes kreklos Karājos nu rāmi bezdibenim pāri. Iekrītu es viņā, mīļā sirdsapziņā. Lēni dīgstu tagad viņa zemapziņā. Iedodiet man vēl simts gramu sapņu, Aulēkšos, lai varu es pa galaktikām laist. Visi draugi teiks: „Ak mīļā, tas tak par traku!” Bet acīm ciet es apņēmusies laimes zvaigzni skaut. O-o-o ... laimes zvaigzni skaut O-o-o .... apņēmusies es Noķeru es Tevi, mazo nerātneli, Kad tu zvaigznes zagi, domājot par mani. Ziedoju es zvaigznes, lai mūs kumeļš aiznes Uz tām galaktikām, kur papilnam laimes Iedodiet mums vēl simts gramu sapņu, Aulēkšos, lai varam mēs pa galaktikām laist. Visi draugi teiks: „Ak mīļie, tas tak par traku!” Bet acīm ciet mēs apņēmušies laimes zvaigzni skaut. Iedodiet mums vēl simts gramu sapņu, Aulēkšos, lai varam mēs pa galaktikām laist. Spindzošām gar ausīm galaktikām, Mīlestību solīsimies projām neaizlaist. O-o-o ... Projām neaizlaist O-o-o .... Solīsimies mēs

Nevajag man to, kas skan Man ir pašai sava nevaldāma sirds Mana sirds, Mana labā. Nevajag man to, kas šajā pasaulē ir bijis lēts Nevajag, tavu pazaudēto nevainību, Lai viņu vējš tagad glabā Paņem mani līdz Līdzi savā rudenī Ugunī, ūdenī Zemē cietajā Paņem mani līdz Līdzi savā rudenī Ugunī, ūdenī Zilās debesīs Navajag man to kā nav Man ir pašam sava neredzama pils Mana pils Mana labā Nevajag man to, kas šajā pasaulē ir bijis nereāls Nevajag man tavu pazaudēto nevainību.

1. A Rūtuodama es staiguoju, rūtoj, E Sovys laimis vaicuodama, rūtoj, Īraudzieju sovu laimi, rūtoj, A Papardeitis galeņā (i), rūtoj… Saule pyna vaiņudzeņu, rūtoj, Pošā Juoņu reiteņā (i), rūtoj, Vaiņudzeņa vejumā, rūtoj, Munys laimis atsliedzeņa, rūtoj! Piedz. D Uzzīdi, papardeit, uzzīdi, A Kaut ari tev natic nivīns, E Uzzīdi, papardeit, pusnaktī, A Zemi ar dabasim vej. 2. Juoņa bārni izgaisuši, rūtoj Juoņa zuolis laseidami, rūtoj! Mieness vysus izkaiseja, rūtoj, Saule kūpā salaseja, rūtoj, Saule sēja zalta jūstu, rūtoj Apleik munu tāvu zemi, rūtoj Myusus kūpā savīnuoja, rūtoj, Styprom laimis atslāgom, rūtoj! 3. Kurit gaišu juoņuguni, rūtoj, Soltajā (i) naksneņā, rūtoj, Nūsoluši juoņabārni, rūtoj, Ap guņteni sasāduši, rūtoj! Dzīdit garys juoņudzīsmis, rūtoj, Eisajā naksneņā, rūtoj, Lai syltuma napītryuka, rūtoj, Vysu eisū vasareni, rūtoj, Rūtoj, rūtoj, rūtoj, rūtoj!!!!! Pastuovi, sauleite, kolna golā, Rūtojīs, sauleite, jiurenis molā, Itūnakt sauleite, mienešam muosa, Myusu asnis ir saulgrīžu kruosā…. Rūtoj, rūtoj, rūtoj, rūtoj!!!!!