Laima Vaikule

Dzīvē notiek viss pa īstam, Sapņi piepildās. Katrā upē ir kas bīstams, Bet nav jābaidās, Ja tas straumes ved uz labu. Tu man teici tā. Tagad šūpojamies abi tā kā ezerā. Viss ir labs, kas labi beidzas. Tu man teici tā. Katrā upē ir kas bīstams un nav jābaidās. Bet es nojaušu, ka tas, ko redzu, Tas nav viss, Jo uz nezināmo krastu airē kapteinis. Tālumā deg zaļās ugunīs, Laiva slīd un satumst debesis. Vēji raud un viļņi laivu maļ, Bet mēs negriezīsim atpakaļ! Viss ir labs, kas labi beidzas, Sapņi piepildās! Tikai nedrīkst apmaldīties savās cerībās. Paskaties kā viļņu galos vēji nenorimst, Un pa vienai vien pie krasta sapņu laivas grimst. Tālumā deg zaļās ugunīs, Laiva slīd un satumst debesīs. Vēji raud un viļņi laivu maļ, Bet mēs negriezīsim atpakaļ Tā mēs jau nu kuro gadu airējam arvien. Lielas laivas mazas laivas Ātri garām skrien. Bet mēs smejamies pie masta, Jo mums zināms jau: Viss ir labs, kas labi beidzas. Cita ceļa nav! Tālumā deg zaļās ugunīs, Laiva slīd un satumst debesīs. Vēji raud un viļņi laivu maļ, Bet mēs negriezīsim atpakaļ Tālumā deg zaļās ugunīs, Laiva slīd un satumst debesīs. Vēji raud un viļņi laivu maļ, Bet mēs negriezīsim atpakaļ

Zemenes jau apsnigušas Un pa sētu staigā vējš Man par maz ir tevis līdzās Laiks jau draugus neizdzēš Ja tu piezvanīsi šodien Uzzināsi kā man iet Un mēs runāsim par lietām Kuras nekad nepāriet Nav nekas nokavēts Labāk vēlu kā nekad Tu un es Es un tu Smiesimies kā bērni tād Tu un es Es un tu Smiesimies kā bērni tad Nav nekas nokavēts Labāk vēlu kā nekad Zemenes jau apsnigušas Un pa sētu staigā vējš Man par maz ir tevis līdzās Laiks jau draugus neizdzēš Tā jau kādreiz dzīvē notiek Labāk vēlu kā nekad Man jau šķita viss ir zudis Bet tu zvani tieši tad Nav nekas nokavēts Labāk vēlu kā nekad Tu un es Es un tu Smiesimies kā bērni tād Tu un es Es un tu Smiesimies kā bērni tad Nav nekas nokavēts Labāk vēlu kā nekad

C F Fm C C F C Lai ar vieglu roku, lai ar mīļu domu, C F C Em Visus svešus vārdus aizslaucītu nost, Am Dm Māte mani auklējusi, auklējusi tinot G C Savas pašas vārda autiņos. Am Dm Māte mani auklējusi, auklējusi G C Savas pašas vārda autiņos. Ne jau dzimtas dārglietas vai nauda, Kuram tika dārgākais pats dots. Trejas meitas mātei, es visbagātākā, Jo man mātes vārdu nēsāt gods. Trejas meitas mātei, es visbagātākā, Jo man mātes vārdu nēsāt gods. Tā kā gaiša dvaša, tā kā asins smaga Mātes roka krustā pāri sejai slīd. Kā lai paspēj vienā pasaulē un mūžā Mātes doto vārdu atpelnīt? Kā lai paspēj vienā pasaulē un mūžā Mātes doto vārdu atpelnīt?

[C] Kur tu dosies mazais mans? [Am] Turp, kur dodas kārtīgs panks [F] Dīvaini tu runā [C] gan [C] Kur tad dodas kārtīgs panks? [Am] Turp, kur jādodas ir man [F] Dīvaini tu runā [C] gan [C] Kāpēc krāsojies kā spoks? [Am] Pankiem tas ir tikai joks [F] Krāsojas un jokojas kā [C] spoks [C] Kāpēc nestāti neko? [Am] Ko tad mīļā mamīt, ko [F] Pastāsti man lūdzu visu [C] to [C] Vai tev nav kāds noslēpums? [Am] Jā, man ir viens nolēpums [F] Pastāsti ar tēvu [C] mums [F] Vai tas noslēpums ir liels? [Am] Tik pat liels cik panks ir liels [F] Vēl jau panks ir maziņš [C] panks [C] Panks jau vēl ir maziņš panks [Am] Gan jau izaugs, gan jau gan [F] Nerunā vien, rerunā pretī [C] man [C] Kur tu skriesi, kur tu ej? [Am] Nejau apkārt paaulei [F] Tāpēc tu par mani [C] smej (Tāpēc smej, smej. Kāpēc?) [C] Kāpēc noslēpums tev ir? [Am] Tāpēc, lai to nesadzird [F] Nesadzird, lai noslēpumu [C] to [C] Lūdzu stāsti man tulīt! [Am] Mamīt varbūt labāk rīt [F] Pastāsti, man sirds jau krūtīt [C] trīc [C] Stāti ātrāk kāpēc nē? [Am] Māmiņ, man ir draudzene [F] Draudzene jau esot [C] tev (jā, jā, jā, jā, jā, jā, jā) [C] Stāsti kā to dāmu sauc [Am] Panki nerunā par daudz [F] Nerunājot panki [C] daudz (nē, nē, nē, nē, nē, nē, nē) [C] Nerunājot panki daudz [Am] Bet par pankiem runā daudz [F][C] [C] Nerunājot panki daudz [Am] Nerunājot panki daudz [F] Bet par pankiem runā [C] daudz (pa, pa, pa, pa, pa, pa, pa)

Em Am H7 Em Em Am H7 H7 Em Am H7 Em Em Am H7 Em Em Am Nenāciet klāt man rudenī, H7 Em Man rudenī jābūt vienai, Am Kur lapu dakstiņiem apklāts jumts H7 Em Un vēji kā četras sienas. G C Pelnu vārdus un atslēgu vārdus Cm G Tikai rudenājos es zinu, Em Am Pec manis nenāciet stundā, H7 Em Kad savu uguni atdzīvinu. Am Am Em Em H7 H7 Em Em Am H7 Em Am Ogles pavardā, mierinot mani, H7 Em Klusiņām sarunājas, Am Pie manis nenāciet rudenī, H7 Em Man rudenī jābūt mājās. G C Kad bijīgi dzirksteli pielūdzu Cm G Un pati par pelniem krītu izmisumā, Em Am No skatienu cilpām nespējot, H7 Em Nespējot atraisīties. Cm Gm D7 Gm Cm Gm D7 Em G C Pelnu vārtus un atslēgu vārdus Cm G Tikai rudenājos es zinu, Em Am Pec manis nenāciet stundā, H7 Em Kad savu uguni atdzīvinu. Em Am Nenāciet klāt man rudenī, H7 Em Man rudenī jābūt vienai. Em Am H7 Em Em Am H7 Em Em Am H7 Em Em H7 H7 Em Em Am H7 Em Em H7 H7 Em Florian floh@mshamba.de

Em Am H7 Em Em Am H7 H7 Em Am H7 Em Em Am H7 Em Em Am Nenāciet klāt man rudenī, B7 Em Man rudenī jābūt vienai, Am Kur lapu dakstiņiem apklāts jumts B7 Em Un vēji kā četras sienas. G C Pelnu vārtus un atslēgu vārdus Cm G Tikai rudenājos es zinu, Em Am Pec manis nenāciet stundā, B7 Em Kad savu uguni atdzīvinu. Am Am Em Em B7 B7 Em Em Am B7 Em Am Ogles pavardā, mierinot mani, B7 Em Klusiņām sarunājas, Am Pie manis nenāciet rudenī, B7 Em Man rudenī jābūt mājās. G C Kad bijīgi dzirksteli pielūdzu Cm G Un pati par pelniem krītu izmisumā, Em Am No skatienu cilpām nespējot, B7 Em Nespējot atraisīties. Cm Gm D7 Gm Cm Gm D7 Em G C Pelnu vārtus un atslēgu vārdus Cm G Tikai rudenājos es zinu, Em Am Pec manis nenāciet stundā, B7 Em Kad savu uguni atdzīvinu. Em Am Nenāciet klāt man rudenī, B7 Em Man rudenī jābūt vienai. Em Am B7 Em Em Am B7 Em Em Am B7 Em Em H7 B7 Em Em Am B7 Em Em H7 B7 Em Florian floh@mshamba.de