Kungs,kas zāles čukstus dzirdi, Kas pat smilgai neliks ciest, Vārdi ir, kas latvju sirdīs, Deg un kvēl un nenodziest. Vārdi ir, kas mūsu dzīslās, līdz ar pirmo dienu skan, Jo tu licis reiz šai zemē maniem brāļiem dzimt un man. Piedz Kungs mēs ticam ka tu gribi un, ka tas tavs svētais vārds Lai arvien šī tauta dzīvo, Uz šīs zemes ražu vāc. Lai par lejām šīm un kalniem mūsu latvju mēles skan, To man klusi čukst šī zeme to ik akmens saka man x2. Tu tak negribi lai važās atkal reiz mūs svešnieks kaļ lai mēs redzējuši sauli krītam naktī atpakaļ. Tu tak negribi lai atkal latvju tauta ceļos krīt. un lai mūs, kas šodien brīvi, atkal važās saslēdz rīt. Piedz. Tu tak negribi, lai svešā mēlē tevi lūdzam mēs. Tu, kas devis mums šo zemi, Tu,kas esi mūsu Tēvs. Vai nav skaistas mūsu dziesmas, Nē, tās nedzied verga sirds, tāpēc mūžam Tavai saulei latvjus brīvus jāapmirdz. x2 Tāpēc sargi mūs Tais dienās tornī sargs, kad trauksmi sauc tad, kad nāves izskapts nopļauts, drauga rokās saļimst drauds. Tad, kad svina bišu spieti plosīs latviešus un dzelzs. Tad, kad baltu krustu birzis, neredzamas rokas cels. Piedz Vai šī brīvība tik sapnis, mūsu tautas gaitā būs un pēc gadiem sveši kungi atkal klaušās iedzīs mūs. Nē, tik grūti ir tam ticēt. Nē, šī doma sirdī sāp. Tāpēc, lūdzam, šajā dienā, Kungs, no sava torņa kāp. Nāc un pasargā šo zemi, kamēr tā vēl sauli jauš. Nāc un sakausē mūs klintī, lai neviens mūs nesalauž. Nāc un svētī mūs, un vieno, un mums darba spēku dod. Lai reiz liktenīgā stundā negaida mūs briesmīgs sods. x2 Šodien, Kungs, mēs Tevi, lūdzam, neļauj latvjiem mirt uz zust. Liec mums vienmēr Tavu sauli brīviem Pari galvām just. Līdz tiem laikiem, kurus šodien nezin vēl nekur, neviens. Mūžam brīvs, lai latvju ērglis, savus spārnus sizdams skrien. piedz x2 Lai pret nezināmiem laikiem, cauri mūžiem ejam mēs, dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību Tēvs.