Kristīne Prauliņa

Pauls, Račs “Ko par laimi sauc” A Man jau nekā nevajag, tiešām nekā daudz. A Tikai mazu brīnumu, ko par laimi sauc. G A Nevajag man dimantus, tikai Tevi vien. G Mazu vēja brāzmiņu, kas caur matiem skrien. A Tici man, es nevēlos zelta kalnus sev. A Tikai vienu brīdi būt tuvu, tuvu Tev. G A Lai jau paliek neatvērts Burgundijas vīns. G A Nebūs šodien vajadzīgs baltais limuzīns. A Pietiks man ar vienu vēju un ar diviem mākoņiem. D A Dzersim piparmētru tēju, dziedāsim par taureņiem E Cm Fm Pietiks man ar vienu vēju, nevajag man nekā daudz. B m A E A Tikai vienu mazu lietu, lietu, ko par laimi sauc. A Zemeslode griezīsies apkārt abiem mums. A Zudīs neticība sev, zudīs izmisums. G A Nevajadzēs dimantus, tikai Tevi vien. G A Mazu vēja brāzmiņu, kas caur matiem skrien. A Pietiks man ar vienu vēju un ar diviem mākoņiem. 2x D A Dzersim piparmētru tēju, dziedāsim par taureņiem E Cm Fm Pietiks man ar vienu vēju, nevajag man nekā daudz. B m A E A Tikai vienu mazu lietu, lietu, ko par laimi sauc. Falalala… E / A / E / A / D / A / E / A :]]

Es kā pūce lidinos, lidinos, plivinos, bēniņos, Bet pa dienu mani neredzēt nekad, nekad, nekad. Mani vari tikai just, tikai just, tikai just, mani just, Bet pa dienu mani neredzēt nekad, nekad mmm nekad. Jo es esmu dzimis naktī un no tumsas nebaidos, Es no rieta līdz pat rītausmai kā pūce plivinos. Es no rieta līdz pat rītausmai, esmu tavā tuvumā, Bet no rīta projām lidoju, nezināmā virzienā. Tu jau vari mani ķert, mani ķert, mani ķert, mani ķert, Tādi putni dienā nelido nekad, nekad mmm nekad. Var jau būt ka manis te nemaz nav, nemaz nav, nemaz nav, Tādi putni dienā nelido nekad, nekad ooo nekad. Jo es esmu dzimis naktī un no tumsas nebaidos, Es no rieta līdz pat rītausmai kā pūce plivinos. Es no rieta līdz pat rītausmai, esmu tavā tuvumā, Bet no rīta projām lidoju, nezināmā virzienā. Starpspēle Jo es esmu dzimis naktī un no tumsas nebaidos, Es no rieta līdz pat rītausmai kā pūce plivinos. Es no rieta līdz pat rītausmai, esmu tavā tuvumā, Bet no rīta projām lidoju, nezināmā virzienā. ooo Nezināmā virzienā, Tev manus spārnus neapgriezt, nekad nekad nekad nekad nekad tev mani nenoķert nekad.

Zeme griežas arvien, putni debesīs skrien Un pa saulrieta taku nakts ezerā brien. Kalna galā deg uguns un naktsputni dzied Kamēr bāliņš uz mājām no tīruma iet. Un tas būs tā vienmēr kamēr cerēsim mēs, Neviens ienaidnieks mūs nekad neuzvarēs. Asi šķēpi kā salmi pret vairogiem lūzt Tur kur Aiviekste putojot Daugavā plūst. Piedziedājums: Būsim mēs tā kā mūžzaļas priedes stipras vētras mūs nenobiedēs. Mūsu cerība ziedonī ziedēs kamēr vien sapnim ticēsim mēs. Būsim mēs zīmes akmenī cietā, nevar izdzēst un izmainīt mūs. Būsim mēs ilgi vēl šajā vietā kamēr vien sirdī LATVIJA būs. Kalni ceļas un grūst upes mierīgi plūst, Un pa mūžību baltu ik cerība kļūst. Pļavās pieneņu galvas un vīgriezes zied Kamēr saulīte baltā aiz pakalna riet. Un tas būs tā vienmēr kamēr mīlēsim mēs, Neviens svešinieks mūs nekad nenobiedēs. Slikti vārdi pret labiem kā salmiņi lūzt Tur kur Iecava līgani Lielupē plūst. PIEDZIEDĀJUMS Starpspēle Piedziedājuma 3-4 rindiņa: Būsim mēs zīmes akmenī cietā, nevar izdzēst un izmainīt mūs. Būsim mēs ilgi vēl šajā vietā, kamēr vien sirdī LATVIJA būs.

Eb Bb Reiz kādā pilsētā, uz maza tiltiņa, Ab Gm7 C Fm7 Bb No rīta viņi satikās. Eb G Cm F Viņš slavens muzikants, un viņa balerīna, Bb Eb Tālāk viss gandrīz kā pasakā. Piedz. Ab Abm Gm7 F Viņa teica viņam, klau, man ar ko vairs dejot nav, Fm Bb Eb Lūdzu vienu valsi pēdējo. Ab Eb Cm F Bet viņš atbildēja, nē, muzikantiem jāspēlē, Fm7 Bb Eb Muzikanti nekad nedejo Tā viņi stāvēja, uz maza tiltiņa, Kā divas peles lamatās. Viņš grieza vijoli,bet viņa piruetes, Uz tie ļoti labi sapratās. Piedz. Viņa teica viņam, klau, man ar ko vairs dejot nav, Lūdzu vienu valsi pēdējo. Bet viņš atbildēja, nē, muzikantiem jāspēlē, Muzikanti nekad nedejo Ja esat tuvumā, uz maza tiltiņa, Var abus divus ieraudzīt. Viņš spēlē vijoli, bet viņa dejo valsi, Un neko tur nevar izmainīt. Piedz. Viņa teica viņam, klau, man ar ko vairs dejot nav, Lūdzu vienu valsi pēdējo. Bet viņš atbildēja, nē, muzikantiem jāspēlē, Muzikanti nekad nedejo Starpspēle Piedz. Viņa teica viņam, klau, man ar ko vairs dejot nav, Lūdzu vienu valsi pēdējo. Bet viņš atbildēja, nē, muzikantiem jāspēlē, Muzikanti nekad, muzikanti nekad, Muzikanti nekad nedejo.

G Cauri meldru cietokšņiem C G Cauri sūnu ielām G Prom uz zilo tāli A7 D7 Steidzas kāds arvien G G7 Zeme smaidot skatās C G Viņā acīm lielām . c G Kā no drūma purva D D7 G Strauts uz jūru skrien 2x Tur uz viļņu galiem Dejo brīvie vēji Un zem ūdens kalna Skaistas nāras mīt Tur tā īstā dzįve Bezgalīgais plašums Tur tie strauta sapņi Dziļā dzelmē mīt 2x Un, kad visas jūras Vienā vilnī velsies Debesis uz leju Lēni nokritīs Strautiņš tad no dzelmes Pretī zvaigznēm celsies Un mūs visus jaunā Krastā izvedīs 2x Tur, kur zaļi purvi Ir, un zilas upes Un ar jaunu gultni Straumi smiltīs dzīs Tur tā īstā dzīve Bezgalīgais plašums Tur tie strauta sapņi Dziļā dzelmē mīt 2x

B, Ebm, Ebm, B, B, Ebm, Ebm, B Melns ar baltu satikās, B, Ebm Un viens otram patikās. Ebm, B Baltam šķita - viss ir balts, B, C Melnajam, ka tumšs un salts. F, B Ko nu darīt, kā nu būt? B, Cm Sirds jau nedomā, vien jūt. F7, B Melns ar baltu satikās, Gm, Cm Un viens otram patikās. F7, B Melns ar baltu satikās, Un viens otram patikās. Baltam šķita - viss ir balts, Melnajam, ka tumšs un salts. Ko nu darīt, kā nu būt? Sirds jau nedomā, vien jūt. Melns ar baltu satikās, Un viens otram patikās. Piedz. Un vēl arvien, tie ķīvējās, Un ķīvējās, un rīvējās. Un vēl arvien, tie ķīvējās, Bet, kas ķīvējās, tas mīlējās. Dienu nomainīja nakts, Melnais sēdēja uz vakts. It kā jau tas sīkums sīks, bet baltais kļuva pelēcīgs. Ko nu darīt, kā nu būt? Sirds jau nedomā, vien jūt. Tāds ar tādu satikās, Un viens otram patikās. Piedz. Un vēl arvien, tie ķīvējās, Un ķīvējās, un rīvējās. Un vēl arvien, tie ķīvējās, Bet, kas ķīvējās, tas mīlējās. Melns ar baltu satikās, Un viens otram patikās. Baltam šķita - viss ir balts, melnajam, ka tumšs un salts Ko nu darīt, kā nu būt? Sirds jau nedomā, vien jūt. Melns ar baltu satikās, Un viens otram patikās. Melns ar baltu satikās, Un viens otram patikās.