Pierimst vējš diena aiziet krēsla pamalē G D C G D C D Veros viens savā logā domas pagātnē G D C G D C D Matiolu smaržas istabā man laužas Em C Atgādinot man par to D G Kā no rīteim rasā skrējām kājām basām Em C Nebēdājot ne par ko D D7 Piedz. Vai tu atceries kā kādreiz G Stāvot liepai tuvu klāt D Pēc garas dienas darbā Mēs tevi sagaidījām māt G Vai tu vēl atceries kā kādreiz Pie tēva rokas smagnējās D Mūsu galvas pieglaudās C D G
ak, zvaigznes jau dziest, jau rītausma tikai tu un es vēl nomodā tev lūpas čukst puspavērtās kā šī nakts dienā pārvērtās vēl tikai mazliet sirds jautāt man liek vai tagad uz gadiem mūs liktenis sien bet zinu tas nav tā, mums katram savs ceļš pēc tik daudziem gadiem, laimi projām nes vējš zinām ka rīts abus mūs šķirs lietutiņš līs, tev asaras birs kad aizsteidzas laiks ,tad skumjas drīz gaist daudz tev ko solīt es nevaru vairs
Migla vīta šī lielceļa sliede F B Ved tevi tālāk ,kur neziņa mīt, C F Šai stundā vēlā tur augšā mirdz zvaigznes B Nezini šonakt, kur savu ligzdiņu vīt. C F Bet kaut kur, tālu, tevi kāds gaida, Mājās pie loga ,kas puskrēslā tīts, Skanēs šī dziesma, kas tavai sirdij Neļauj pat iemigt līdz atausīs rīts. Piedz. Lai vēl smaids uz lūpām tavām F Neizzūd, kas tev tik skaists, C Lai vēl silda rokas tavas, Tā kā pirts akmeņa tvaiks....
G D7 G C A D G D Bijām mēs jauni , bijām mēs traki, G Negājām gulēt ne dienu, ne nakt C Vārījām ziepes, gāzām mēs podus A7 D Dzērām līdz asfaltā atsitām zodus G D Izgājām pļavā , uguni kūrām, G Ar meitenēm sienaugšā nākotni būrām C Litriem vien alu un vīniņu lakām A7 D Pēc tam ar deguniem zālāju rakām Bet tagad,..... G D D7 G Neballējam guļam, neballējam guļam C D G Neballējam guļam, līdz rītam neizturam Ābolus spērām kolhoza dārzā Izjaucāmm ballīti kaimiņa kāzās Nozagām šņabīti, līgavu ar Atdevu viņu tik,....
Ievads: [G][D][A][D] Ja tās [D] domas, ko tev veltu, Visās [A] puķēs pārvērstos, Brīnišķs [A] dārzs ap tevi zeltu Grimdams [D] smaržu vīrakos. Ja tās [D] ilgas, ko tev sūtu Visās [A] skaņās pārvērstos Saldās [G] dziesmās vīta [D] būtu, Tu kā [A] cīrulis debe[D]šos Ja ik [G] asara, ko raudu Es pār [D] tevi vakaros, Palik[A]tu par cietu graudu, Staigā[D]tu tu dimantos, Ja ik [G] asara , ko raudu Es pār [D] tevi vakaros, Staigā[A]tu tu , Staigātu tu diman[D]tos D | A | A | D | D | A | G D | A D Ja ik [G] asara, ko raudu Es pār [D] tevi vakaros, Palik[A]tu par cietu graudu, Staigā[D]tu tu dimantos, Ja ik [G] asara , ko raudu Es pār [D] tevi vakaros, Staigā[A]tu tu , Staigātu tu diman[D]tos Paliek [D] viss tik paša krūtīs Domas [A] ilgas, asaras Mazai [A] dvēselītei grūti Nest tik [D] lielas lūgšanas Paliek [D] viss tik paša krūtīs Domas [A] ilgas, asaras Mazai [G] dvēselītei [D] grūti Nest tik [A] lielas lūgša[D]nas Ja ik [G] asara, ko raudu Es pār [D] tevi vakaros, Palik[A]tu par cietu graudu, Staigā[D]tu tu dimantos, Ja ik [G] asara , ko raudu Es pār [D] tevi vakaros, Staigā[A]tu tu , Staigātu tu diman[D]tos Staigā[A]tu tu , Staigātu tu diman[G]tos [D]
G C Sēž vecais skroderis uz Ventas krasta D G Daudz dziļu rievu sejā laiks tam atstājis C Par to cik lāpīts, viņa rokas stāsta D G Bet ne jau daudz par to kāds maksājis D Tu atceries , kā tēvam blakus sēdi G Tas kratīdamies ratos zirgu dzen C Kā pirmo reizi krievos putru ēdi G D G Kad pārnāci, bij māte kapos sen D Un tavi bērni, kurš nu kurā pusē G Ar atvasēm sev jaunu ligzdu vij C Tu palīdzēji viņiem māju stutēt A D Kaut grūti gāja ,tomēr jauki bij Sēž vecais skroderis uz Ventas krasta Daudz dziļu rievu sejā laiks tam atstājis Par to cik lāpīts, viņa rokas stāsta Bet ne jau daudz par to kāds maksājis Vai atceries to pirmo kurpju pāri Kas tikai vakarā bij beidzot salapīts Par mazo algu tikai zupas vāri Un tik uz svētkiem pirkts tiek kortelīts Bet tu jau nesūdzies ,tu tikai smaidi Kas šajā dzīvē var vēl jaukāks būt Jo tavi bērni, kurus dzīvē laidi Var šajā upes malā laimi gūt Sēž vecais skroderis uz Ventas krasta Daudz dziļu rievu sejā laiks tam atstājis Par to cik lāpīts, viņa rokas stāsta Bet ne jau daudz par to kāds maksājis Sēž vecais skroderis uz Ventas krasta Daudz dziļu rievu sejā laiks tam atstājis Par to cik lāpīts, viņa rokas stāsta Bet ne jau daudz par to kāds maksājis
B F# Diena nāk un čalo takās, lietus līst un sagumst ceļš, B Mūsu laime sitas akās un sev jaunus strautus veļ, F# Taustās lēnām, meklē sirdis, cauri plūst un dilst kā smilts, B Tavā balsī ieskanoties, uzzied tilts. E B Dzidri klusums noglāstīja, dzidri upē skrēja vējš, F# B Tavi mīļie buramvārdi manī rudens lapas plēš, E B Un pa vienai liek uz brūcēm, un pa vienai ielās triec, F# B Un man tavas siltās rokas jāaizsniedz Kamēr mēs vēl sapņos esam, kamēr sapņi dzīvo mūs, Savas sirdis plaukstās nesam, saule jūrā gaiša plūst, Kamēr mums vēl pieder elpa, kamēr acīs mostas rīts, Es tev esmu dzīves telpā pierakstīts....
Dāvātais zieds Bb Eb Bb Dāvinātais zieds Tev rokās gulst Eb Sārtās lūpas smaidot mazliet mulst Tikai vakarvējš vēl dziesmu dzied Bb Un tad paliek kluss Eb Bb F Bb Atmiņas, tās gadiem neizžūst Piedz. F Viss mainījies Eb F Tikai ceļš tāds pats ,kā senāk Cm Eb Bb Līkumots, rupjiem oļiem, smiltīm, dubļiem klāts F Eb Bb Steidzos es mājās , jo kur gan būs vēl labāk Eb Bb F Bb Neceļu putekļus nomazgāt Steidzos es mājās , jo kur gan būs vēl labāk Atkal ar Tevi reiz satikties
Uz klāja sēžu,ceļavējš man sirmos matus kašā, ar roku māju cilvēkiem,kas nu jau tālu krastā, jo liktenis bij nolēmis man doties tālēs zilās, Ja visi aizbrauks tā kā es,kas karogus vairs cilās Bet,tomēr liktens nolēma man doties tālēs zilās, Ja visi darīs tā kā es,kas karogus vairs cilās Paldies es saku māmiņai un arī zemei savai, par to,ka vēji sapūta man visu dzīvei labai, Bet,tomēr liktens nolēma man doties tālēs zilās, Ja visi aizbrauks tā kā es,kas karogus vairs cilās Bet,tomēr liktens nolēma man doties tālēs zilās, Ja visi darīs tā kā es,kas karogus vairs cilās Neprasiet kā pareizi jums dzīvot,mīlēt,staigāt, par to,ka slikti dzimtenē ir jābeidz skaļi klaigāt, mums varbūt nav kā ārzemēs,kaut tiešām daudz tu dari, bet mums ir meži ,vāveres un lielie dziesmu kari mums varbūt nav kā ārzemēs,kaut tiešām daudz tu dari, bet mums ir kokos vāveres un lielie dziesmu kari Uz klāja sēžu,ceļavējš man sirmos matus kašā, ar roku māju tautiešiem,kas nu jau tepat krastā, jo liktens lēma atgriezties no svešās tāles zilās, ja visi pārbrauks tā kā es,būs karogus,kas cilās jo liktens lēma atgriezties no svešās tāles zilās, ja visi darīs tā kā es,būs karogus,kas cilās