Mainījies, nav nekas Vakars tas, te sākās Tālumā lūkojies un es apskāvu Tevi Žēl, bet tas bija visss Vērāmies mēness sejā Laidāmies straujā dejā Tu man piekļāvies klāt un es apskāvu Tevi Žēl , bet tas bija viss Piedz. Lūpas vērās , lai teiktu kaut ko As(a)ru lāses , man izjauca to Tavas acis , vai vēl kāds tā prot Sacīt vairāk Mainījies , nav nekas Vakars tas , te sākās Bet vai šurpu Tu nāc Un vai atceries mani Žēl, bet tas bija viss
Mums citas saules nav un nekad nebūs Kas zelta staros visu ieskaus rīt ` Man sirdī citas gaismas nav un nebūs Vien tā, kas tagad svešā zemē mīt Vai domā tu par vakariem, kad gājām Gar jūras krastu abi tu un es Nu tagad kad tik tālu tu no mājām Mūs savienot var tikai vēstules Tik klusas skumjas krīt no ielu spuldzēm Un kaut kur tālumā vēl meži snauž Lien manā sirdī neciešamas šaubas Un lēni tā kā ķirmis koku grauž Mums citas saules nav un nekad nebūs
Vakars kluss un maigs Saule jūrā grimt jau sākusi Iedegts lukturis kā kaut ko gaida Durvīs smaidot māte nākusi Piestājam pie veciem koka vārtiem Iznāk tēvs ar māti pretī mums Sveicinoties mazliet skumji paliek Rit pār vaigiem mātei asaras Piedz. Nedaudz tuvāk māt Pieglaudies man klāt Lai it viss i atkal tā kā senāk Negribu lai tu Skumja paliktu Bet asaras un skumjas aizmirstu Tagad kopā sanākam vēl retāk Varbūt tāpēc šodien lielāks prieks Bērni ne vairs, mazbērni jau lēkā Tēvam, mātei matos pavīd sniegs
G D G D A D A D A D Vakars astrās zilgani bālās G Rasas pērlēs zaigo tik sārts D Domas atkal pie tevis draugs, tālā, E A Lūpās reibis izskan tavs vārds Kam lai laužu ziedus šos skaistos Asaru pērles tur man vien plauks Ar pārdomām reibušām saistos Atpakaļ bijušo velti kāds sauks Piedz. D Lēnā glāstā astras tik cēlās A Vēju elpā lūpa skar mani D G Meties ceļos, pārdomās kvēlās D A D Vakars šis, šis par tevi vien skan
Gar lauka malu tēva tēvs Uz trijām kājām slien F No kažoka reiz mātes adīts Džemper’s ārā lien C Sen pagājusi jaunība Tai spēka gadi līdz B F Tavs kādreiz lielais augums C Nu tagad viegli trīc/nu sarāvies tik sīks F Tā aizdomājies klīsti tu Kas šajā saulē vēl F Ir palicis bez lietām Kas nav citiem jānovēl C Tik daži radi, atmiņas Un sastrādātas rokas B F Tu nezini, cik šai saulē Būs tev vēl jānomokās F C F Piedz....
Kur pie upītes krāčainās sentēvu laikos dzirnakmens bij velts G C G Gadus septiņus atpakaļ pirts namiņš jau celts D Sienas koka,jumts salmu ,pamats krāsots ar melnu G Apkārt mauriņš kā safrizēts glīts C G Koku galos dzied putni kaut sen jau nav vairs rīts A D Te var sadziedēt vecus un klibus un slimus Un just kā no jauna sit sirds Te var aizmirsties brīdi un sajust kā saule mirdz Te var satikt gan jaunus gan vecus gan draugus Un negaidīts nav nevienns Kaut uz galda ir palicis tikai aliņš viens Piedz....
Tu stāvi uz laipas no ledāja kaltas Un lādi to dzīvi, kam negausīgs smīns, Kam svētīta sula pa aortām palo, Bet dvēseles vietā plūst sarūdzis vīns. Tev gribētos bēgt, bet nezini kāpēc Ir solis tik smags kā bezkaislīgs svins, Tas varbūt tādēļ, ka vienīgi sāpēs No jauna kāds mirklis ir nolēmis dzimt. Un pieprasīt var, lai iezīmē dzīve To stundu, kad brūces reiz aplaizīs miers, Bet uzmanies lūdzot - nekas nav par brīvu, Vien virtuves pelei tiek bezmaksas siers....
Reiz laimi iezīmēšu es atspulgā aiz zvaigznes, Kur negaiss neliesmos un nesnigs sāpīgs sniegs, Lai vienmēr satiktos tās sirdis, kurām kādreiz Ir laika krustcelēs lemts vienām sildīties. Vēl prieku ierakstīšu es liedagā pie jūras, Kur naktis iesnaužas un nemiers smiltīs stieg, Ar rokām sadotām kā vienmēr solot mīlēt Ar smaidu saulrietā būs sirdīm jāiemieg. Un uzplauks varavīksnes rīts kā iekrāsojies lietus, Un sniegbalts mākonis pār sirdīm laimi lies, Kāds maigi pieklauvēs pie nepateiktiem vārdiem, Tiem gaismas smaidos lūdzot pamosties....
Kad daudz par daudz ikdienas steigas No rīta celies, tūlīt vakars klāt Tad ielu burzmai šai māj ardievas Un dodies laukos pļavā galdu klāt Piedz; Un tur būs saule, smiltis, zilā jūra Un viļņu galos baltas putas zels Tur debess gaišus mākonīšus vels Būs citas domas ,citi sapņi Tur kokos putni citu dziesmu dzied Tur vari iekrist dziļā zālē Un neko nedomādams smiet Piedz: Un daži odi maigi dupsī dzels
Jau ledus aizgājis no upes zilās virsmas C G C Un pirmie saules stari zemi skāruši, F Šai rīta agrumā balts strazds ar spalgu balsi C Sēž zara galā viens un riesta dziesmu dzied Dm G Lai kur es klejotu, būs vienmēr šeit man mājas, C G C Te, kur naktī ievās lakstīgalas dzied F Bet no rīta rasas pielijušā zālē C Saules apmirdzētais kristāl’ dzintars mirdz G C Piedz. Šeit ar paliek manas bērnu dienu teikas, C G F C Pirmās satikšanās, skūpsts un atvadas F Dm G Nemanot pār vaigu sāļi sūras C F Dm Pārskrien divas, divas skumju asaras C G C Vēlreiz atskatos,lai vecā tēva sēta, Ilgi manās atmiņās vēl kavējas Sirmais ozols, šķūnis, kalna galā māja Laika zoba sagrauzts vāgūzīša jumts Lai kur es klejotu, būs vienmēr šeit man mājas, Te, kur naktī ievās lakstīgalas dzied Bet no rīta rasas pielijušā zālē Saules apmirdzētais kristāl’ dzintars mirdz....