Kaspars Dimiters

A D A E A Uz lēģeriem mūs komunisti dzina, un varmācīgi ņēmās pārkrievot, A D A E A Nu pašu zemē brāļi iznīcina, kas amatus un naudu nozakt prot. Kas brīvība, spriest bezdarbniekam grūti, lai kartupelis, ūdens malks lai spirgts, No tribīnes, kas auro pilnu krūti, nav brālis mums, bet svešķermenis ir. D A B E Ai Latvija, tu manā sirdī rēta, ai mana tauta, jāta, čakarēta, D A Ja gribi brīvību, to točkās tirgo kannām, ja gribi B E aizmirsties, no Jāņiem dzer līdz Annām. Par bāreņiem lai paceļam šo kausu, Par pensionāriem, izmusums ko grauž, Ne varenajiem acu ir, ne ausu, no mūsu nelaimes tie savu laimi auž. Cik bezgalīgas sāpju kausam dzīles, to nodzērusies, māte pastāstīs, Es mīlu Latviju, bet vai tā mani mīlēs, vai varas nozakta, vēl bezcerībā dzīs. Lai dzīvo ubagi un pazemoto kārta, lai dzīvo pakritušie dzimtās grāvmalēs, Mums latvju zemes dubļi sejas vārta, jo sirdsapziņai dubļi esam mēs. Kā akli sikspārņi mēs tumsā zinām ceļu, kaut spirts un kartupels vien galdā celts, Mums pieder Latvija, ne saujai treknu meļu, un laimes pīšļi reiz būs mūsu zelts.

Iespēle C G Am F C G ko meitene vijoli čīgā Am F ko lūku pastalas min C G tie sapņi vairs nav tajā Rīgā Am F kur bagātie brīvību svin uz tavām ak meitene stīgām velk meldiju pusmēness loks bet stacijas krātiņš Origo ir templis kur dvēseles zog C G Am F brīvība - mana cerētā lolotā C G Am F brīvība - svešu teologu skolotā ir mārketi brīvība baram kur visi par zaldātiem taps man - dumpīgā gūstekņa garam šis rietumu standarts ir kaps ak čīgā kaut dzejniekam vienam kas dzēris lien pavārtē ciest sen tautai laiks rāpot pa sienām bet mēdiju melos tā dziest brīvība - mana cerētā lolotā brīvība - svešu teologu skolotā viss cerētais liekas vien spoki kam brīvdabas muzejā mist nāk senču vijoļu loki kā pātagas savējos sist sit vienam - bet trāpa tik blusai sit otram - bet tarakāns krīt no tautiešiem palikusi vien siekala rūgta ko rīt brīvība - mana cerētā lolotā brīvība - svešu teologu skolotā no vienādo neliešu varas no sūdiem ko reklamē laiks atmodas vaiņagā karas un spēka nav pateikt vairs 'nē' ak meitene vijoli spēlē šī daina - vēl mijkrēšļa kakts... pār Latviju svešādās mēlēs nāk vervelēt mūdžu nakts brīvība - mana cerētā lolotā brīvība - svešu teologu skolotā

C Atkal ir nakts aiz loga, Am Em Ver tumsa pienenes ciet, Dm G Jau rasas princesītes mostas, F C -G Un ēnu prinči dzied. C Mēness ar baltām rokām, Am Em Miglas palagus klāj, Dm G Klusi, klusi pāri pļavai, F C-G Sapņu karaļi jāj. C G Nāc ar mani, princesīte, F C Zālē rasas padzerties, G F G Ēnu prinči pilnu kausu lies. C G Dziedi savu rasas dziesmu, F C Dziedi savu sirdi man, G F G Lai tie tavi baltie vārdi skan, F G Lai skan. C Princesīte nenāk, Am Em Un nenāk pie manis neviens, Dm G Ir pasaka mana jau galā, F C -G Tik upē vēl mēness piens. C Pastiepju pretim roku, Am Em Un roka pati jau smej, Dm G Plaukstā zvaigzne maza iekrīt, F C-G Līdz sirdij sāpīgi dzeļ. 2x C G Princesīte, princesīte, F C Mazā zvaigznē pārvērtās, G F G Vēl tā manu sirdi piedziedās. C G Kur ir mani labie vārdi, F C Kur ir mana sapņu sirds? F F G Nav nekā tik plaukstā vēl zvaigzne mirdz, F G Vēl mirdz. Manuprat ta varetu spēlēt!!! KAKTUSS

D D G A D D G A D Tu nekad man nevari tā pateikt: D "Tagad iešu pļavā puķes raut!" G A Jo neveiksmes tev dienu alga D G Nāk saviem spārniem steiga skaut D A D G A Nav laika mīļā - tev jāsarauj, tev jāsarauj D Allaž pūlies tu, lai būtu tīrāks D Trauki plīst un piens no katla skrien G A Un tādā steigā tev piedeg pīrāgs D G Bet tevi mīlu vēl aizvien D A D Lai citiem paliek tās veiksmīgās, tās veiksmīgās Em Gan kādu dienu paveiksies A D Un tie, kas smējās, kā skauģi ies Em Gan kādu dienu paveiksies A D Un prieka asaras tu liesi G A Es tevi mīlēšu un dusmas piedošu G A Es tevi redzēšu ziedošu D G D Lai piedeg pīrāgs, lai tas deg lai iet kā iet A D jo zinu labāk vēl ies! D G D A D D Kad es tevi aicinu uz kino, D Tu man saki - labāk iesim rīt. G A Un tālāk es jau visu zinu D G Sāks katli šķindēt, ūdeņi līt D A D G A Ko gan es varu tev padarīt, tev padarīt D Atstāju es tevi savās rūpēs D Gaida kafejnīcā kokteilis G A Tur cigaretes dāmām kūpēs D G Un runās tās, ka apnicis D A D Ir viņām viss, ko dari tu, ko dari tu! Em Gan kādu dienu paveiksies A D Un tie, kas smējās, kā skauģi ies Em Gan kādu dienu paveiksies A D Un prieka asaras tu liesi G A Es tevi mīlēšu un dusmas piedošu G A Es tevi redzēšu ziedošu D G D Lai piedeg pīrāgs, lai tas deg lai iet kā iet A D jo zinu labāk vēl ies! D G D Lai piedeg pīrāgs, lai tas deg lai iet kā iet A D jo zinu labāk vēl ies! Florian

[D][D][G][A] [D][D][G][A] [D] Tu nekad man nevari tā pateikt: [D] "Tagad iešu pļavā puķes raut!" Jo neveik[G]smes tev dienu [A] alga Nāk saviem [D] spārniem steiga [G] skaut Nav laika [D] mīļā - tev jāsa[A]rauj, tev jāsa[D]rauj [G][A] [D] Allaž pūlies tu, lai būtu tīrāks [D] Trauki plīst un piens no katla skrien Un tādā [G] steigā tev piedeg [A] pīrāgs Bet tevi [D] mīlu vēl aiz[G]vien Lai citiem [D] paliek tās veiksmī[A]gās, tās veiksmī[D]gās Gan kādu dienu pavei[Em]ksies Un tie, kas [A] smējās, kā skauģi [D] ies Gan kādu dienu pavei[Em]ksies Un prieka [A] asaras tu [D] liesi Es tevi mīlēšu un [G] dusmas piedo[A]šu Es tevi [G] redzēšu ziedo[A]šu Lai piedeg [D] pīrāgs, lai tas [G] deg lai iet kā [D] iet jo zinu [A] labāk vēl [D] ies! [D][G][D][A][D] [D] Kad es tevi aicinu uz kino, [D] Tu man saki - labāk iesim rīt. Un tālāk [G]es jau visu [A] zinu Sāks katli [D] šķindēt, ūdeņi [G] līt Ko gan es [D] varu tev pada[A]rīt, tev pada[D]rīt [G][A] [D] Atstāju es tevi savās rūpēs [D] Gaida kafejnīcā kokteilis Tur ciga[G]retes dāmām [A] kūpēs Un runās [D] tās, ka apni[G]cis Ir viņām [D] viss, ko dari [A] tu, ko dari [D] tu! Gan kādu dienu pavei[Em]ksies Un tie, kas [A] smējās, kā skauģi [D] ies Gan kādu dienu pavei[Em]ksies Un prieka [A] asaras tu [D] liesi Es tevi mīlēšu un [G] dusmas piedo[A]šu Es tevi [G] redzēšu ziedo[A]šu Lai piedeg [D] pīrāgs, lai tas [G] deg lai iet kā [D] iet jo zinu [A] labāk vēl [D] ies!

Kapo 4 Am Em Am Em Am Em Am Am Am Nedzīvojam Āfrikā,- Em Am Sals nāks un dzels, Em Am Sniegs nāks un snigs. Am Arī Antarktīdā nē, Em Am Em Am Nāks mūs un cels rīts vasarīgs. C Kā jau allaž dzīvojam G Ķīšezera maliņā C Mēs divatā C Un, ja reizēm ledus ies, G Neņem galvā, mīļotā, Am Tam jābūt tā, C Jo nedzīvojam E Mēs Āfrikā... Am Nedzīvojam Āfrikā,- Em Am Sals nāks un dzels, Em Am Sniegs nāks un snigs. Am Arī Antarktīdā nē, Em Am Em Am Nāks mūs un cels rīts vasarīgs. C Kā jau allaž dzīvojam G Ķīšezera maliņā C Mēs divatā C Un, ja reizēm uguns ies, G Tad ņem galvā, mīļotā, Am Tam jābūt tā, C Jo nedzīvojam E Antarktīdā... Am Am Em Am Em Am Am Am Em Am Em Am ||: C Kā jau allaž dzīvojam G Ķīšezera maliņā C Mēs divatā C Galvenais ir sadzīvot, G Kur? Vienalga, mīļotā, Am Tam jābūt tā, C Jo nedzīvojam E Mēs pasakā :|| lalalalalailalā....

(no albuma - Mans kumoss pilsētas baložiem) Kaspars Dimiters 4/4 C Tā mēs zīmējam sen viens otru, C G Pat ja nezinām zīmēt kā, G Un ja gadās, ka sanāk kas svešāds, G C Nav ko nervozēt, labi vien būs... Piedziedājums: E Am Ne mirkli nepaliec dīkā, F G C Tik daudz vēl ir jāsašvīkā C G Tā lielā sirds un tā sīkā, G C Tā taisnība taisnā un līkā... E7 Am7 G Ā..... ā... 2. Tikai švīkā un švīkāt mums jāmāk, Līdz nekas nebūs pazīstams, Ne tā māsa, ne draugs un ne brālis, Ne tā sieva, ne paša nams – ne paša nams... 3. Kad nu tā viss būs sašvīkājies Un tiks švīkāts jau debesu-jums, Nāks tā beidzamā Debesu švīka, Pāri tev, pāri man – pāri man, pāri mums... pierakstījis: Verners Šteinbergs

Dm sēžu noskumis uz celma drāžu lazdas zaru drūms – Gm Amsterdamā mana Zelma Dm koši baltais jasmīnkrūms A sēžu noskumis uz celma Dm drāžu lazdas zaru drūms – A Amsterdamā mana Zelma Dm koši baltais jasmīnkrūms vēl tās smarža izcirtumā skuju dūmiem līdzi tvan... ak tu Zelmiņ mana dum’ā – aizlaidies ka sāp nu man drāžu drāžu savu lazdu strādāt negribas nemaz piebrauc saimnieks baltu Mazdu vaicā: kā ta’ strādājas? Zelma pametusi mani - saku tam un aizlūzt balss šis man mobilo: tik zvani - Amsterdama vēl nav gals signāls trubā - viļņos jūtas... Zelmiņ dārgā mājās brauc ciešu mīlas sāpes grūtas jāzāģē vēl ar tik daudz trubā Zelma buču sūta – auss kā dullināta šalc: mīļais esmu prostitūta ne vairs jasmīns koši balts zinu kā tu mīli mani manis dēļ kā mežus gāz... ja tev skumji ņem un zvani ne uz celma lazdu drāz labāk savu lazdu drāžu dzimtā celma galiņā ne uz Amsterdamu gāžu lai drāž svešā maliņā Gm Dm še kur līgo izcirtumi A Dm viegli dvēs’lei rūmi rast Gm Dm štrunts par to ka iziet dum’i – A Dm labāk neko nesaprast

Gm meiča ar saulainām cirtām un kokli labāk, ja būtu nākusi rīt vien pāris dienas uz barikādēm neviens mūs nespēja piemānīt Gm Eb sapņu vairogos stāvējām naivi Eb Bb ložu lapsenēm steidzot mūs šķirt Eb nekoklē velti - vairs nesasaukt drošos Eb Bb vēlreiz par savu brīvību mirt Cm D vēlreiz par savu brīvību mirt lienētos būros pie televizoriem brālis pēc brāļa aiziet ciet vēl vakar - brīvs vilks uz barikādēm nu algotnis svešā ierindā iet raud Māra raud Laima un Dievam dziest klēpī raud nākotne asinis krustcelēs vareno klans velk himnu caur zobiem un līdzi tai gļēvi velkamies mēs pa zobiem pa zobiem - kā grīziņkalnā... pat filmās vairs letiņi nekaujas līks pakauša sirpis - vīrs klanās kā āmurs ērts vien ir tas kam nav vērts vairs nekas kam tādam vēl Abrene sevi kas pārdos kas stiprā un bagātā pēcpusē trīc es mirstu tu mirsti mēs izmirstam sveši bet krātiņš uz kredīta sanāca glīts meiča ar kailām krūtīm un kōlu vārds tev bij brīvība - nu laikam cits ticības vārdi ir segvārdu gūstā to muļķi sit krustā - to kas vēl tic lai dzen tevī naglu caur aknām caur sauli caur varoņiem trimdu caur aku pie kūts zem velēnām aizmirstie brāļu kapos Dievu par tevi - par pēdējo lūdz

Em Fmaj9#11 Em7 Em mēness kamols iesprūdis kaklā Cmaj7 B7sus4 Dsus2 gribas uzdzert šo nakti un iet Em Fmaj9#11 Em7 Em greizie ģitāras rati kā paklājs Cmaj7 B7sus4 Dsus2 vēl ar tuvumu māna mazliet Em Fmaj9#11 Em7 Em vēl es degu šai ledainā gaisā Cmaj7 B7sus4 Dsus2 vēl tik mirkli šim zvaigznājam mirt Em Fmaj9#11 Em7 Em svēto plaukstas kā kļavlapas raisās Dsus2 Em prom no zemes steidz debesīs birt Em Fmaj9#11 G C B7sus4 prom no visa bēg lidene klintī Em Fmaj9#11 G C B7sus4 gaisā uzvirmo dvēseļu spiets Em D/F# G D Em eņģels raksta ar Golgātas tinti: Em D/F# G D Em Dievs ir vientuļš - no sāpēm Viņš kliedz... Em D/F# G D Em Dievs ir vientuļš - no sāpēm Viņš kliedz... bet aiz manis stāv mugura mana nav neviena kas degtu man līdz tikai kaislīga izdzīvošana draugu acīs veltīgi trīc ko es gribu? nezinu... mīlu... nekā sāpīgāka man nav un šai naktij es esmu par ķīlu ka ir rītdiena bijusi jau manas barikādes izkūp kā dūmi vien debesu vidus vēl mans cilvēki un mākoņi klīst drūmi – zvaigznes saskrienas un skan Em 000220 Fmaj9#11 300330 Em7 030220 Cmaj7 000230 B7sus4 002420 Dsus2 0320xx D/F# 2320x2 G 300023 C 010233 D 2320xx http://krustaskola.lv/