Kaspars Dimiters

Am dzimtene pritonu dala ar pitonu G F no kokakolas brūnas tai kājas kāda tur starpība nedarbs vai darbība lai tikai labāk vien klājas ietin mūs pakļautos librešu stakļautos lido doma kā librese kāda smērē ko reklamē līdz bēbis tavs deklamē: maiga kā klozets man āda Piedz: F C G kur tu bračka steigsies G Am G brīvība drīz beigsies G F G Am būsim visi kopā dziļā dziļā Eiropā kartona kapzeķes sūdīgas raķetes latvietis pasaulē dodas Eiropas večuki stāvus kam svečuki jāmīl kaut pumpas vien rodas paklausies ielenīt ielomīs tevi rīt kā ielomīs tēvzemi dārgo viss būs vēl perversāk sapņos jau vēmiens nāk Eiropa nesaudzēs vārgos Hitlera sen jau nav Staļinam arī čau Ulmaņa rēgs izkonkurēts ved nu mūs vadone kļavlapu madone pamats tev popkornā mūrēts rādi kā dzīvot mums iesim ja labi stums brauksim ja vagonos vedīs ar visām ķiņķezām streļķiem un bļindažām eiropas kapā mūs bedīs negribu banānus ne joko onānus gribu būt viens savos jāņos eiropā neiešu pietiek jau neliešu puslatviešos pusčemodāņos librešu spārniņi vecrīgas kārniņi redzu jau aizbraucam jumtus kam humors kam safīri ņirdz vadošie faķīri par skumju te viss lai vēl skumtu kur tu bračka steigsies brīvība drīz beigsies būsim visi kopā dziļā dziļā Eiropā Iesūtīja: Retais

No piliena es esmu izraidīts Caur varavīksnēm uz jūru doties Manas neveiksmes un pat nāve Mani māca kā pārveidoties Es negribu neko un nemāku Tikai bezgalīgi projām tiekties Bet kad lapas vairs nav kur noslēpties Kailiem zariem debesīs sniegties Es esmu tukšs! un jūs? un jūsējie? Tikai acis ir valguma pilnas Dzīvo suņi un izdzīvo cilvēki Pretī asaru devītam vilnim Arī es esmu izgājis nebeigties Un nekad te vairs neatgriezties Uz šīs zemes nav mūsējo debesu Vien zvaigznes kā spļāvieni griestos Pat mājai mirt gribas aizejot Tā pamet šetu un dodas Paliek stāvot vien mūžīgi stāvošie Tik nekustīgi ka nāve rodas Zeme nečukst pat klusas ardievas Trūdu klēpis grib vēl un vēl Man nav bail ne no jums Ne no eņģeļiem Man ir bail ka man nebūs jūs žēl To ko redzu es nevaru neredzēt Jūsu acīs ir palikšana Viss ko būvējat pērkat un pielūdzat Viss ir projām došanās mana Ir jāaiziet jāaiziet jāaiziet Zvan mēle atkārto zvanā Viss ir garāmgājēju tikšanās Šajā mūžībā nesatikšanā Dzīvi cilvēki apmetas kapsētās Smej par bēgļiem - par mani visskaļāk Mirstošs priesteris aicina debesīs Nāve plašāk paver tās vaļā Kaut akmeņi brēktu jūs paliktu Kaut pēdējā zvaigznīte dzistu Ir krusts mana lidmašīna Manai bēgšanai projām uz Kristu

Pasaule ir tāda skola Kur mani var atrast beigtu Kur mani māca nebūt dzīvam Un runāt lai neko nepateiktu Kur mani māca dziedāt līdzi Tam visam ko nesaprotu Kad klusēju neprotu melot Kad runāju izrādās jau protu Man saka: dzīvo ir diena Bet kāpēc tik tumšs aiz rūtīm Cilvēki neredz viens otru Un izskrien viens otram caur krūtīm Pasaule ir tāda skola Kur visi mācās no kļūdām Dievs mūs grib darīt par baznīcām Mēs sevi par suņu būdām Un to kā viss ir pa īstam To skolotāji nedrīkst sacīt Šai pasaulē jālasa avīzes Tai aizliegts lasīt no acīm Šai skolā pārmāca visus Kā bēgt no īstenības Es ienācu tajā ar basām Nu uzvalkā paslēpties gribas Pie kāda skolnieka zārka Dzied mācītājs: miers tam kas galā Šī pasaule dzīvu vai mirušu Cilvēku vienmēr noliek malā Šī pasaule tikai izliekas gudra Un svin savu izlikšanos Es labāk palieku par muļķi Ticu Dievam un tinos

Ievads/starpspēle: D Em G D Am C D Em Am C Em Pie meitenes vēl klāt olīves un vīnu Am C G Lēni ejamu ceļu līdz pašai jūrai Am C Em Noskūpstītu mēness ūdensrozi G D Am Un debesis mēmas kā raudu mūri Pāreja starp pantiņiem: C Em D (a a b c) Em Pie mirušās dienas pieskaitīt skumjas Visu to kas pasacīts bez jēgas Naudu par vilcienu līdz šejienei Un uzvaras izmisuma pilno saucienu: bēgam Pie tāluma iedomāties mūsu tuvumu Neredzamo kā kaut ko mūžīgi redzamu Savu nespēju just kā pēdējo mīlestību Un nogrimušo sauli vairs neaizdedzamu Pie visa tā iztēloties neko Savu aizmiršanos un meitenes auksto roku Viņas krūtis kā vīlušās observatorijas Un savu piedzimšanu kā neizdevušos joku Pie tā tad vēl atliek atliek nopūtas Mitri sērkociņi un peldbikses slapjas Un tumsā neredzamas bizbizmārītes Kas no katra nākamā viļņa glābjas Un tikai tad es saņemšos laimei Savam pēdējam lēcienam sevī Tikai tad kas būšu bezcerīgi vīlies Jūrā krūtīs vīnā olīvēs un tevī Tikai tad es tev sacīšu: mīlu Un pagriezies ieniršu bēgošā naktī Tikai tad kad tu man būsi piedzimusi Ar dzīvību un nāvi nešķiramā taktī

Saule kausē antarktīdu Āfrikā drīz sals Šokolādi nabags nopērk sunim nedzimušu bērnu balsīs Ģenerāļi raud Pasaule ir paradīze nāvei Profesors nesaprot neko Deg uguns un apledo Teroristi debess vārdā Savus brāļus kauj Konserviem kauj ziloņus kā cūkas Izmiruši visi svētie Pīšļi jāpielūdz Rituāli mīlestību vajā Profesors nesaprot neko Deg uguns un apledo Apmācies un līst Līst manu brāļu asinis Templī lūgsnu dzied Par dzīvajiem lūdz mirušie Apmācies un līst Nogurusi primadonna Frizētavā guļ Viņas dēlu aprok zonas kapos Drīz būs joku spēle galā Priekškars aizvērsies Visi tēli izklīdīs pa ellēm Profesors nesaprot neko Deg uguns un apledo Apmācies un līst Līst manu brāļu asinis Templī lūgsnu dzied Par dzīvajiem lūdz mirušie Apmācies un līst Māmiņ kas ir patiesība Tēt kas esmu es Neder man šī nāves paradīze Jāsakrāj ir lidmašīnai Projām jālido Debesīs tik daudz ir brīvu vietu Profesors nesaprot neko Deg uguns un apledo

Capo 3 Am,Em,Am,Em Am,Em,Am,Em Am Em Am Em Ar pirkstu smiltīs viņš zīmēja Am Em Am Em Ar pirkstu no Bētlemes kūts Am Em Am Em Viņš uzzīmēja tevi Am Em Am Em Un piesprauda zemei pie krūts Am Em Am Em Pat muļķis ir līdzīgs Dievam Am Em Am Em Bet gudriem to nepamanīt Am Em Am Em Uz altāra nolaižas telefons Am Em Am Am G Un neprātīgi sāk zvanīt C G Dm Hallo ir iestājies vakars F G Ēd pērminders svētītu vistu C G Dm Un runā brīvības raidītājs F G Lūdz nerunāt visu par Kristu Am,Em,Am,Em Am,Em,Am,Em Hallo jau stabilās grāmatas Kā siseņi mākoņos lasās Rīt officiāli aizklāsim debesis Lai ienāktos ticība masās Bet tāpēc es esmu muļķis Un neiešu enģelim zvanīt Tās smiltis un pirksts no Bētlemes Tas viss vēl joprojām ir manī C G Dm Hallo ir iestājies vakars F G Ēd pērminders svētītu vistu C G Dm Un runā brīvības raidītājs F G Lūdz nerunāt visu par Kristu Mans Kungs Tu esi mana klints Bet Tevī cērt nedzīvas sejas Tik daudz izmirušas acis Tik maz acis kas smejas Mans Kungs es nezinu visu Bet tāpēc jau Tu man esi Ņem manas nogurušās smadzenes Par upura delikatesi C G Dm Hallo ir iestājies vakars F G Ēd pērminders svētītu vistu C G Dm Un runā brīvības raidītājs F G Lūdz nerunāt visu par Kristu Am,Em,Am,Em Am,Em,Am,Em Am,Em,Am

Kliedziena attālumā no sirds Dzīvo cilvēki un ceļ savas pilis Debesis ir melnas melnas Tikai akmeņi lido zili Putni dzied kā pelni savos kokos Un koki elpo aiz pieraduma Mirušas upes iztek caur mani Visa baznīca smaržo pēc ruma Tā ir pasaule kurā tev jāmācās dzīvot Bet tu vari arī nomirt ja gribi Svarīgi notikumi ir tikai avīzēs Bet tu esi neaprakstāms Un tikai kā zvaigzne zibi Šeit visu vajag gribēt tikai sev Un iegūt kāroto pirms laika Cik tāda aprēķināta dzīve ir slima Cik tāda neiemīlēta nāve baiga Klusumā rosās izmisums nenobriedis Kādā mātē veidojas cilvēks nekam Bet pasaule pulcējas maniakāli Pēdējam bojā gājienam Kliedziena attālumā no sirds Notiek dzīvība gaistošā vizmā Es neklausos ko melo radio Es pats izčukstu vārdu: kataklizma

Es biju īstenībai tik tuvu Ka no tās gandrīz neatšķīros Tur bija viss kā bija Tikai vēl miers kā krustā sistos karavīros Arī tu man iznāci pretīm Un visa pasaule čokurā rāvās Es neatceros neko un visu Bet mīlestība uz dzīvību un nāvi kāvās Enģeļi meta jocīgus lokus Tie mirdzēja zaļāk kā lielas spāres Vulkāniem sastings lava uz lūpām Štrunts par pasauli gan tā pāries Es dzīvoju dzemdētājas klēpī Tik mokoši ar jums visiem sasitīts Ka vienmēr kad nāk vecie laiki Ir pretīgi reizē un skaisti Es dziedu sev iekodies lūpā Reibis no asinīm savām Akmeņi lido tik tuvu Manu noslēpumu dievišķajam gravām Ir sirds mana krustcelēs vienmēr Un vienmēr es ceļos lai kristu Lai nepiesauktu vairs sevi Bet Kristu Kristu Kristu

Es dziedu un eju un izeju nabagiem Viņiem nav nekā - uz trijiem viena aura Tie ir mani vienkāršie ļaudis kas savās sāpēs dzied Es aicinu jūs līdzi caur pasaules nabagiem iet Šī pasaule pārtiek no tiem las tai lieki Tā dzīro un krāj - lieko bēdas tās prieki Debess nabagu pilna jau ieliekušās sijas Visi liekie ir svētie no citas dimensijas Hei uzdziedam tiem kuru naktsmājas pagrabs Pastiep savu tukšo roku - gan Dievs to sagrābs Dejo kopā ar Viņu un tiem kas iet bojā Iet liekajiem bojā nozīmē beidzot tikt projām Es dziedu tikai ar nabagiem Es dejoju tikai ar liekajiem Ietin avīzē sirdi liec parkā zem galvas Mums nav paredzētas citas vērtīgākas balvas Guli zem tiltiem lido ielās kā taurenis Lai brēc autobusu un policistu kurlās taures Ne dzimtenei tu esi vajadzīgs ne arī savai tautai Tu piederi dienai neizvarotai nenokautai Sit laiku cik spēka sit nost to beigtu Sen jau viss ir pateikts nav sāpju nepateiktu Lido santīmu oblātas tavai cepurei mutē Ne jau tas ir sakraments bagātam nabagu stutēt Tava oblāta mēness - baudi pielūdz un dejo Tavu acu ālinģos bagātie dzīvību zvejo Es dziedu tikai ar nabagiem Es dejoju tikai ar liekajiem Re kur dzejnieki dzejo nabagu ausīm garām Re kur skaņraži kaifo sveši nabagu garam Lieko cilvēku armija lido miskastēs zilās Velti pasaule mūs meklēs un kapu vākus cilās Ar liekajiem pilna debess - jau ieliekušās sijas Ne enģeļi tur bazūnes pūtīs - Nabagi savas melodijas Visi māņticīgie mīl šo pasaules elli Dievs mums nav to devis kā paliekamu celli Veraties cietumu vārti veraties pagrabu durvis Šonakt mūs izglābt var viens vienīgais dzīvais burvis Hei tie kas esam vēl dzīvi kas velkamies nenosisti Dejosim kopā aiz visliekākā nabaga - Kristus Es dziedu tikai ar nabagajiem Es dejoju tikai ar liekajiem

G C No teikas uz teiku D G Aiziet cilvēks mazs G C G Un Staburags raud gaužas asaras G C Aizej tu D G Un aizeju es G C G G7 Kad Staburagu noslīcina HES Piedz: C D Es esmu svešs un tāls G Em Kā dolomītam māls C D G Uz aklas āderes laiks mani nes Vai laivā sēdi tu Vai krastā els Vienalga pasaule sev HESus cels Līdz Daugava kā kuce laizīsies Un pakaļ superprogresīviem skries Piedz: es esmu svešs un tāls kā dolomītam māls uz aklas āderes laiks mani nes No teikas uz teiku Aiziet cilvēks mazs Un Staburags raud gaužas asaras Aizej tu Un aizeju es Kad Staburagu noslīcina HES