[G] Ir ausis rīts, jau saule deg, Nu gluži tā,kā [C7] mana [C] sirds, Un [D] es tai līdzi laikam sadegšu, Ja, mīļā, necelsies vēl [G] Tu [G] Vai atceries kā solīji Man šorīt Mildas [C7] kafiju [C], Bet [D] kur tā ir, Tev vēl acis ciet, Bez kafijas man neaiziet [G] Celies! [G] Viss dabā sen jau modies, Bet Tu vēl gribi [C7] sapņos [C] brist, Ir [G] zvaigznes sen jau dzisušas un [Em] mēness jau riet, Mūs gaida [D] saulains, saulains rīts [G] Mīļā, [G] celies!...
Šis novakars man prātā paliks, kad aizmirsts būs jau daudz kas cits, kam tagad mana vientiesīgā un stūrgalvīgā dvēsele tic Šī jasmīn smaržas priekšnojauta, un aizkars logā plandošais, šī saruna par tālām lietām, un.... šī saruna par tālām lietām, un.... Un Jūsu atmaigusī seja, un sveces izgaismotais smaids, tāds vieglums dvēselē un miesā, kā dzērves spārna vēziens slaids Un vienlaikus tas karstais smagums. kas acis augšup pacelt liedz, un piesātināts,nenovēršams, un neatgriežams saules riets un piesātināts,nenovēršams, un neatgriežams saules riets Šis novakars man prātā paliks, kā upes gultnē akmens triekts, uz galda vāzē,vāzē roze un jūsu rokā mana sirds uz galda vāzē,vāzē roze un jūsu rokā mana sirds (2x)
Smaržo siens vakar pļauts, vēji atkal mākoņus jauc, tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz Atkal projām Tu brauc, manu sirds raižu skauts, tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz Jūra plosās un kauc, un Tu uzačus rauc, tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz Un kā neizteikts drauds, sirdi aizdomas žņaudz, tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz tas nav daudz,kas mums ļauts, Tas nav daudz
Nāc,iesim lēkāt pa peļķēm vakarā ziedošā dārzā un svaidīsimies ar neļķēm saulrieta krāsā Nāc ,bridīsim pusnakts jūrā līdz ceļiem un tālāk tad liedagā uguni kursim līdz svaigznes sāk bālēt Es gribu ar Tevi sagaidīt rītu, bet Tu nāc un smej Pat ja projām Tevi es dzītu, Tu neaizej Nāc laiposim pa bruģa oļiem Cerot ātrāk sagaidīt dienu un klausoties viens otra soļos domāsim par vienu Es gribu ar Tevi sagaidīt rītu, bet Tu nāc un smej Pat ja projām Tevi es dzītu Tu neaizej (4x)
Virs manis ir debesis,lielie greizie rati bet tikai man šodien tā šķiet Ja pastieptos varbūt aizskartu tos, bet lai man kas tiek Zvaigznes nevajag aizskart ar plaukstu, bet tikai ar pirkstgaliem vien paņemta plaukstās zvaigzne ir auksta un sals sirdī lien Nakts ir tik dziļa un salta kā ledus Es šonkat esmu viens pats ,bez Tevis Virs manis ir debesis,lielie greizie rati Es šonakt esmu viens pats (2x) Saucu Tavu vārdu visu šo nakti Kur esi,lūduz neslēpies Virs manis ir debesis,lielie greizie rati Cik ilgi tā ies....
Es reizēm atrodos dzīvei pa vidu Es varbūt esmu ne šur un ne tur Kā gan es varu sagaidīt rītu Ja es vēl neesmu dzimis nekur Ja kādreiz palieku zemāks par zāli un citreiz zinu,kas ir lidojums tad ,tomēr,nevaru saldināt sāli un lidot neprotu iemācīt jums Starp zvaigžņu ziediem un bērzu svecēm kas esmu vieniem,tas neesmu Tev kā laiks,kas pietiek un aiziet secen šo dzīves pusi man jāizdzied Es esmu ēna,nakts,kuru auklēt bet citreiz atkal kā noguris tilts un varbūt pakavi tapēc iet gulēt ka ceļa oļi zem kājām ir zelts Nespēju ielīst pat kurmja alā ja gaismas staru ir pārāk daudz bet kas man iemācīs nepalikt malā un saprast to sapni,kas pusnaktī sauc Starp zvaigžņu ziediem un bērzu svecēm kas esmu vieniem,tas neesmu Tev kā laiks,kas pietiek un aiziet secen šo dzīves pusi man jāizdzied
Es nezinu ar kādiem vārdiem Tevi uzrunāt, un nezinu vai vispār es pie Tevis drīkstu nākt, Bet ja man kādreiz aizliegtu par Tevi nedomāt, Es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, tad sevi jaunai dienai vispār modināt 2x Es pazīstu to skatienu, ar kuru manī lūkojies, jo tā ir mana dzīvība, pie kuras padzerties Bet ja nekad man neļautu, tai akā veldzēties, Es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, vairs citās acīs vispār lūkoties Es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, vairs citās acīs vispār lūkoties Es atmiņā sev ieslēdzu, kā dzejnieks vārdos tēlu, it visu,ko man sacīji, kā runāji,kā smējies Bet ja man piespiestu, no visa tā reiz atsacīties, es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, vēl kādreiz vispār mīlestību vēlēties es nezinu vai spētu,es nezinu vai spētu, vēl kādreiz vispār mīlestību vēlēties
Piedzima saule un pamodās vēji, iesākās diena,kam gala vairs nav, apjausma pārņēma mani tik spēji , šodien tā diena,es būšu Tavs Acis kad staro un lūpas tad smaida, savijas rokas un paliek arvien, skūpstus un glāstus augums Tavs gaida, maigākās jūtas kopā mūs sien Un tāpēc piekļaujies tuvāk,un paliec tā ilgi, neaizej projām,kaut vakars jau tumst, vienmēr,kad aizej Tu no manis, liekas pat zvaigznes pēc Tevis skumst (2x)
Pļavā ziedu varu saprast, varu arī nesaprast, putekļus un zeltu gūstot, varu arī neiegūt Dziesmai vārdus varu atrast, varu neatrast neko, varu būt gan nīsts,gan saprasts, varu būt par it neko Man citi saka vajag vairāk, bet Tevi mīlu vienīgo, vai tas nav daudz,ja Tavās skropstās, es varu šūpoties par to Man citi saka vajag vairāk, bet Tevi mīlu vienīgo, jo redzu Tavas zilās acis, un vairāk nevēlos neko Tālu nu kas šķir var saprast, Dažkārt tuvu nesaprast, zvaigznes nevar dienā iegūt, naktīs arī nevar gūt Meklējot var citus atrast, reizēm sevi zaudējot, mīlot palikt īsts un saprasts, aprakts tikt par it neko Man citi saka vajag vairāk, bet Tevi mīlu vienīgo, vai tas nav daudz,ja Tavās skropstās, es varu šūpoties par to Man citi saka vajag vairāk, bet Tevi mīlu vienīgo, jo redzu Tavas zilās acis, un vairāk nevēlos neko jo redzu Tavas zilās acis, un vairāk nevēlos neko (2x)
Kamēr vakars un kamēr nav rīts, kamēr plaukstās nav novītis zieds, man vajag pie Tevis,man vajag pie Tevis, man vajag pie Tevis Kamēr vizbuļiem acīs vēl sniegs, kamēr cīruļi debesīs skrien, man vajag pie Tevis,man vajag pie Tevis, man vajag pie Tevis Un kamēr es būšu ceļā, sarunā vēju,lai manai gaitai svētību dod, jo kamēr Tu mani gaidi,ceļš pretī smaida, un Tavam slieksnim cerība zied Kamēr zvaigznes un dvēsele mirdz, kamēr sauli var ieraudzīt sirds, man vajag pie Tevis,man vajag pie Tevis, man vajag pie Tevis Kamēr negribu palikt es viens, kamēr nekļūsti pasaulē lieks, man vajag pie Tevis,man vajag pie Tevis, man vajag pie Tevis Un kamēr es būšu ceļā, sarunā vēju,lai manai gaitai svētību dod, jo kamēr Tu mani gaidi,ceļš pretī smaida, un Tavam slieksnim cerība zied