Kaimiņi

Pietiek,šoreiz mani gaida, Pietiek,vairāk nelejiet, Spārni debesīm jau smaida, zvaigznēs bākugunis zied Spārni debesīm jau smaida, zvaigznēs bākugunis zied Pietiek sajust svešus rītus, tāpēc neaizliedz man iet, tikai tā es savu rētu, atkal varu sadziedēt tikai tā es savu rētu, atkal varu sadziedēt Man ir jāatgriežas laikā, atver durvis,kuras ciet, lai pat svešie nepajautā, kur es esmu,kā man iet (2x) Tikai pats es savā vietā, varu vēlreiz atgriezties, tikai manu dubļu rietā, saulē rītos peldēties tikai manu dubļu rietā, saulē rītos peldēties

Nekad vēl nebiju mīlējis ,tā kā šovasar visapkārt sajutu debesis,kuras sparni skar Es Tevis dēļ visu aizmirsis,nu kapēc man netici Tu. ka es esmu vienīgi tapēc,vienīgi tādēļ piedzimis Kā sapnī tas,vai kā nomodā,bet es lidoju ar Tevi vēlējos divatā dzīvi citādu, vien atliek man manu cerību ik dienu no jauna sēt, es tiešām pazaudēt Tevi,pazaudēt Tevi negribu Ar putniem projām steidz vasara,un Tu tiem līdz, ne rasa žūst vairs,ne asaras ,lai mums Dievs palīdz, es neprasu vairs un neminu kādēl mani nemīli Tu, un kapēc mīlu es Tevi,mīlu es Tevi ,nezinu un kapēc mīlu es Tevi,mīlu es Tevi ,nezinu

Es sēžu viens,visapkārt klusums, tik sveces liesma lēni dziest, bez Tevis sirdī savāds tukšums, tik ļoti ceru-tas nav viss Man glāzē vīns,kas skaisti laistās, cik viltīgs ir šīs sārtais prieks, es ņemu to un triecu grīdā, lai ledus lūzt,tā sirds man bija Kādēļ Tu nenāc,Tevi gaidu, man Tevis trūkst,Tu zini to, kā negribu es Tevi zaudēt, šo mirkli saukt par pēdējo (2x) Tā dzirdu soļus,tā kā senāk, un manā priekšā stāvi Tu, Tavs debess zilais acu mirdzums, šai glāzē neatspīdēs vairs Tev sniedzu skūpstu,sirds man stājās, ir grūti pateikt,izjust to, jo tikai Tu tā proti piedot, jā ,tikai Tu,es zinu to Kādēļ Tu nenāc,Tevi gaidu, man Tevis trūkst,Tu zini to, kā negribu es Tevi zaudēt, šo mirkli saukt par pēdējo (2x) Šo mirkli saukt par pēdējo(2x)

Dienā gaišākajā saule spīd, man ir labi,tā būs arī rīt un prieks liek lūpām pasmaidīt, es nevaru to projām dzīt Ceļā vienīgajā eju es, man ir labi,lai visi to redz, lai piedod man,tas nepāries, es esmu vēl dzīvs,es esmu vēl dzīvs,nāc līdz Es esmu vēl dzīvs un kādam vajadzīgs, jo ceļš zem kājām vienmēr bezgalīgs, ja gribi varu paņemt Tevi sev līdz 2x Ceļā pasauli var iepazīt, Tu būsi brīvs ,jo Tevi nepazīs, un tumsai vienmēr sekos rīts, no jauna būs viss Krūtīs pazaudēto atkal gūt, tikai ceļā nekas nepazūd, ja gribi just,ka esi brīvs, tad vari nākt līdz,tad vari nākt līdz,nāc līdz!...

Viesību troksni man apkārt, kokteilī ledus jau kūst, kapēc man šodien te bija jānāk, varbūt,lai viegāk man kļūst Tomēr man domas ir citur, dīvainā gaismā viss plūst, šķiet mēs viens otram bijām vēl vakar, saprotu man Tevis trūkst Tas bija toreiz,kad Tavas acis Tas bija toreiz,kad Tavas lūpas, atnāca pašas un neaizgāja Tas bija toreiz kad Tu un es Kāds mani traucē un jautā, kapēc es šovakar tāds, ja vien viņš teiktu,kur Tevi meklēt, būtu es atkal citādāks Ļaujiet man šovakar klusēt, pietiek ja runājiet jūs, atmiņas nevar dalīt uz pusēm, lai sirdī nekad tās nesarūs Tas bija toreiz,kad Tavas acis Tas bija toreiz,kad Tavas lūpas, atnāca pašas un neaizgāja Tas bija toreiz kad Tu un es

Pār dārzu mēness kluss un iemīlējies, ar sidrabotām staru kājām brien, Varbūt,ka Tu par mani tikai smējies, es nedusmojos-smejies,smejie vien 2x Ja smej par mani,tad jel tas būs pelnīts Ja nesmejies,tad arī nopelnīts, un jāņtārpiņi krīt no kokiem delnās, kā mazas zvaigznes tieši delnās krīt 2x Tie manas rokas kutina un smejas, Ak,smejieties,ak smejiet,smejiet vien Pār dārzu mēness kluss un iemīlējies, ar sidrabotām staru kājām brien 2x

Sveiki,mīļotā!Esmu tālumā Rītā vakarā man ir jādomā, Kā Tev vienai iet,tad,kad saule riet, Tu man esi zieds,kas ir jāsargā Ar zvaigznēm sarunājos,kad Tevi iedomājos, un šādos vakaros es ilgojos, Pavisam drīz būšu klāt,tad viss būs citādāk būs diena laimīga tā Tev tuvumā 2x Gaidi mani rīt,parīt,aizparīt gaidot aizmirsti drūmo pagātni, prātā turi tos mirkļus saulainos, pavasarī tos neaizmirstamos Un tāpēc sūtīšu es Tev atkal vēstules, man citas meitenes neeksistē, lai kā man tālumā iet,pie Tevis gribu es skriet ar vārdiem vēstulē vien man nepietiek 4x

Stādi pie mājas ozola spītu, Tādu kā latviets to prot. Dzīvē, ja nebūs saulainu rītu, Ozols spēs spēku dot. Iestādi liepas ceļmalas vārtos, Ticības sardzē tās augs Varbūt liepas rudeņa sārtos Muguru pieglaust sāks. Stādi visapkārt ap māju kokus, Tajos aug cilvēku mūžs. Ozolos, liepās un lazdu kokos Dzīvos Tavs darba mūžs.

Kad es dziedu, var dzirdēt kā priedes jūrmalā šalc, Kā liepas izsmaržo rītā, Kā apses savas prom dotās lapas atpakaļ sauc, Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien, Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien. Manā dziesmā, tāpat kā mūžā, ir viss, Par ko koki man stāsta? Gan par manas dzīvības kļavas sarkano liesmu, Gan par miesu, kurai bērnībā pietrūcis bērza glāsts, Gan par miesu, kurai bērnībā pietrūcis bērza glāsts. Un kamēr es dziedu, man secen iet visas briesmas, Lai dvēselē vienmēr man skan manas dzimtenes mežu balss....

Viensi, divi, trīsi, kur tu viena skriesi, Kleitiņā tik īsajā, o – o – o, Neskaties pa labi, paskaties pa kreisi, Balle zālē šajā, bugi-vugi visi dejot sāk. Tikai vienu reizi, vienu bugi kreizī, Kleitiņā tik īsajā, o – o – o, Tuvumā būt reizē, atgriezties pa reizei, To tev šodien māca bugi-vugi mūzika un es. Vai neredzi, kā esmu radīts, Ar tevi dejot šovakar? Vai nejūti, kā tu man patīc, Šajā kleitiņā, pikantajā, stilīgajā?...