Jauns Mēness

Man teica nesapno vairs Es nevaru vairs padomu ierinda stat Mana elpa savadak tric citi lai dodas karogiem lidz Salutejot pulksteni dzied daudzi mostas celas un iet Zeme paliek nospiedums blivs bet esmu vel dzivs vel dzivs Jeeeeeee jeeeeeee jeeeeeeee Rita zinas teica ta buus skaisti vardi caur mani plust Vakar zinas aicina ta labunakti stajies ierinda Skolotaji padomu sniedz cela zimes aizliegums liedz Līdzi sapniem aizeju brivs bet esmu vel dzivs vel dzivs Jeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee Man nevajag tu padoma vel Jeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee Man nevajag nevajag esmu vel dzivs Skaista meitene teica ka mil naiva dvesele klusejot cer Populari nevainigs tels klusa parka vientuli dzer Mani slaveja tu biji labs tavi vardi dzivajam kaps Lidzi sapniem aizeju brivs esmu vel dzivs vel dzivs jeeeeeee jeeeeeeee jeeeeee jeeeeeee

Kad tu pie manis nāc un lūpas smaidot man sniedz, es redzu svešas acis tev zem plakstiņiem mirdz. Un tu joprojām pasakaini izskaties, bet, paldies Dievam, neproti tu izlikties. Cik drosmīgi un skaļi tagad mums visapkārt runāt māk. Drīz, iespējams, pat politiķi rokenrolu dejot sāks. Bet tu tik naivi izdabā. Un tu par sevi nedomā. P: 2x Nevar! Nenāc man tik tuvu klāt! Varbūt spēšu tevi nosargāt? Kad tu par mani domā velns vien zina ko....

Kailām kājām es ietu un ietu, ja sajustu asfalts vai liedags tas, Kailām rokām vēju es sietu, ja redzētu kur tam sākums, kur gals. Vanags pārlido ceļu taisnāko. Kvēlām acīm pret nakti es ietu, ja sajustu Saule vai Mēness tas, Kvēliem vārdiem es tevi sietu, ja tu būtu diena un es būtu nakts. Vanags pārlido ceļu taisnāko. Piedz. It kā viss man bijis jau, It kā velns lai mani rauj, It kā Dievs lai mani ceļ, Manai zemei, dvēseli....

A "Nav nekā, kas man par cietu, Bm Kaut vai simtu suņu rietu, A Ej ka tu uz vienu vietu Atpakaļ." Viņa teica acīs smejot Un ar citu gāja dejot, Es paliku glāzi lejot Aijaijai... Bet es esmu labā omā, Man vienalga, ko Tu domā, Kad tu būsi citā lomā, Atrādies! Nav uz kurieni man steigties - Šitā spēle nevar beigties, Cik tad ilgi Tev var veikties Vienīgai? E Bm Ja tu dzirdi mani, mani, D A Tad es gribu Tevi, Tevi, E Jā, es gribu Tevi, Tevi, D Tevi te!...

Viņam dvēsele bija tik plaša, Ka jebkuram tas uzsmaidīja, Pliks un nabags, bez krekla, bez graša Sirdīs caurumus aizlāpīja. Kur tas adatu ņēma un diegus, To nekad neviens neprasīja - Varbūt vētras un migla, un lietus Tos ar vēju tam piegādāja. Bet Tu pūt, vējiņ, pūt, Vai plīst tur vai lūst, Tev vienmēr ir jāpagūst! Bet Tu pūt, vējiņ, pūt, Gan viņus, gan mūs Varbūt nāksies reiz aizlāpīt! Ja kāds jautāja, kā viņu sauca, Daudzi mulsa un atrunājās - Ļaudis vārdus un uzvārdus jauca, Knapi savējos atcerējās....

Skaties vai neskaties, Vai šausmās iekliedzies, Es būšu kārtējais Tavs pieradums ! Paliec vai projām ej, Skrien, kur Tev jāpaspēj, Es būšu Tava ass Ap kuru griezties ! Man jau kauna nav Visu kopā jaukt - Bailes, cerības, Lietas mirstīgās ! Liedzies vai neliedzies, Kaut mezglā sasienies, Es būšu vaduguns Tavā logā ! Smejies vai nesmejies, Vai kaunā saraujies, Es būšu kārtējais Tavs pieradums ! Man jau kauna nav Visu kopā jaukt - Bailes, cerības, Lietas mirstīgās !...

E Saule mani modināja, E Putni skaļi smējās, A Acis vaļā atdarīja, E Domas aizgulējās ! Mēness mani guldināja, Ciema suņi rējās. Acis visu izstāstīja, Vārdi aizkavējās ! B A Lamatām’i, akmeņiem’i pilna E Ir upe šī E Zem varavīksnes tilta ! E Draugi mani daudzināja, E Kausos līdzi lējās. A Puspasaules aplaistīja, E Pliki aiztērējās ! Meitas mani ucināja, Manu sirdi skrējās. Simtiem svešu aptaustīja, Mīļā pazaudējās ! B A Lamatām’i, akmeņiem’i pilna E Ir upe šī E Zem varavīksnes tilta !...

Es skrēju satikt savus draugus - Man likās, ka vairs nav, kur iet Un acis aizvēru it kā no kauna, Kad pamodos vairs nebija neviens. Es atkāpos, lai spētu redzēt, Un soli vēl, un jau par daudz. Kurš ies ar mani rokas smērēt, Kad pašiem savas sienas jānojauc ? Tālu, tālu gribu redzēt, Tuvu, tuvu apstāties, Skaļi, skaļi Tevi cerēt, Klusi, klusi padoties ! Es šodien dzīvoju uz mūžu, Bet rīt ar dienu pietiksies Un divreiz trejdeviņu jūdžu Ilgs ceļš pie mājām apstāsies....

Ievads Em A G D Em G A Em Tuvoties par ātru, lēni atgriezties - A Em C D Es saku “jā”, Tu saki “nē” ! Atsvabināt krūtis, bultā ietriekties - Es saku “jā”, Tu saki “nē” ! Sadedzināt drēbes, vējam padoties - Es saku “jā”, Tu saki “nē” ! Starpspēle Em A G D Aizsniegties līdz saulei, naktī kliedēties - Es saku “jā”, Tu saki “nē” ! Izkvēpināt dusmas, veiksmei atdoties - Es saku “jā”, Tu saki “nē” !...

Pāris latu kabatā, Rīta saule istabā. Ir kur dzīvot, ir ko mīlēt - Man ir gandrīz viss. Man ir spalva, papīrs balts Galda lampa, rakstāmgalds. Ir ko rakstīt, ir kam sūtīt - Man ir gandrīz viss. Man ir meita, man ir dēls, Tev ir četri, Tev ir trīs, Ir ko cerēt, ir kam ticēt - Mums ir gandrīz viss. Ir kur dzīvot, ir ko mīlēt - Man ir gandrīs viss. Ir ko cerēt, ir kam ticēt - Man ir gandrīz viss