Jēkabs Nīmanis

G Bm C G Bm C G Bm C D Man rokā savīst tulpītes, Kas domātas ir tev Es labāk šite nomirstu, Kā iedodu tās tev; Tu otrā solā apsēdies, Es trešajā aiz tevis Nu, ludzu, lūdzu paskaties Man grūti ir bez tevis; Piedz. G Bm C D Rūtiņu burtnīcas, papīra kuģīši, G Bm C D Atmiņu kladītes tavējās un manējās; x2 Mums diktāts angļu valodā, Par Latviju un Rīgu Es nevaru padomāt, Tik ļoti tevi milu; Es redzu tavu muguru, Tu pieliekusies raksti Un izstāstīt es nevaru, Kā smaržo tavi mati; Piedz. x2 Jau diktāti mums jānodod, Jo anglene jau cauri Skolotāja nesaprot, Un saka celies Lauri; Es pieceļos un nosvīstu, Ar tulpītēm par karstu Cik labi ka tu neredzi, Ka tevis dēļ es sarkstu; Piedz. x2

Es satiku tevi Tu satiki mani Mēs pagājām viens otram garām Acīs neskatoties Neskatoties Neskatoties Neskatoties Es varēju tev Tu varēji man Uzdāvināt skaistas Brīniškīgi satraucošas Skumīgi priecīgas Atmiņas Atmiņas Atmiņas Es varēju tev Tu varēji man Uzdāvināt skaistas Brīnišķīgi satraucošas Skumīgi priecīgas Atmiņas Atmiņas Es satiku [Es satiku tevi] Tu satiki mani [Tu satiki mani] Mēs pagājām viens otram garām Acīs neskatoties Neskatoties Neskatoties Neskatoties Es varēju tev [Es varēju tev] Tu varēji man [Tu varēji man] Uzdāvināt skaistās Brīnišķīgi satraucošas Skumji priecīgas Atmiņas Atmiņas [Atmiņas] Es satiku tevi [Es satiku tevi] Tu satiki mani [Tu satiki mani] [improvizācija]

Nesaki man: "Gan jau kādreiz!" Nesaki man tā! Tu jau zini, kā tas sāpēs Labāk nesaki nekā! Paskaties uz mani mīļā Paskaties vēlreiz! Lai es redzu acis dziļās Kurās nogrimu es reiz Kurās nogrimu es reiz Kurās nogrimu es reiz Kurās nogrimu es reiz Kurās nogrimu es Apsoli, ka neaiziesi Apsoli man tā! Un ar skūpstu, kuru sniegsi Klusi pasaki man "Jā!" Pasaki, ka mani mīli Pasaki man tā! Un ka citus tikai vīli Ka jums nebija nekā Ka jums nebija nekā Ka jums nebija nekā Ka jums nebija nekā [Ka jums nebija] nekā Nesaki, ka tev vienalga Neasaki man tā! Vai tad galvenais ir nauda? Vai tad bez tās nav nekā? Ja tu aiziesi pavisam Zvanīt aizmirsīsi man Neatdošu tevi citam Pat ja jāmirst būtu man Pat ja jāmirst būtu man Pat ja jāmirst būtu man Pat ja jāmirst būtu man Pat ja jāmirst būtu man

Ar pieneņpūkām vasara jau aiziet Un gulbja kliedziens agru rudeni jau sola Vientulība saltā klauvē man pie loga Draugs, vienreiz gadā pienenes tik zied Ak, pienenes, ak, kāpēc Tikai vienreiz ziedat jūs? Mans draug, kā tevi gaidu es un ticu Likten's savedīs reiz mūs Jau pirmās pārslas zemi maigi sedz Un pienenes zem segas saldi, saldi dus Tik mana sirds kā pieneņpūka lido Un tevi meklē rudenī, mans draug Ak, pienenes, ak, vieglprātes Tik vienreiz ziedat jūs! Mans draug, kā tevi gaidu es un ticu Likten's savedīs reiz mūs [Improvizācija] Ak, pienenes, ak, vieglprātes Tik vienreiz ziedat jūs! Mans draug, kā tevi gaidu es un ticu Likten's savedīs Ak, pienenes, ak, vieglprātes Tik vienreiz ziedat jūs! Mans draug, kā tevi gaidu es un ticu Likten's savedīs reiz mūs

Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Noriet saule, paliek tumšs Es te stāvu ļoti skumjš Lūdzu, atnāc, pasteidzies! Nevar vairāk nociesties Ārā auksti, sliedes džinkst Vijolītes rokā stingst Vakars pienāk, atnāk rīts Kur tu esi, mazulīt? Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt Atnāc šonakt, nenāc rīt! Nevar tevi sagaidīt

Atraksti man vēstulīti, mīļo meitenīt! Atraksti man dažas rindas, mazo kaķenīt! Skumīgi man vienam dzīvot, tukšums sirsniņā Kur tu esi pazudusi, mana maziņā? Aaijaijaijaijā, raairairairairā Ai, kā gribētos man čučēt tavā gultiņā mīļi, mīļi tevi apskaut, mana maziņā! Paiet dienas, paiet naktis, mīļo meitenīt Atraksti man, kā tev klājas, mazo kaķenīt! Aaijaijaijaijā, raairairairairā Aaijaijaijaijā, raairairairairā [improvizācija]

Jau vēstules tev sūtījis bez gala Jau tevi gaidījis un skumis es Tur Madlienā, kur mana dzimta malā Tev dzeltenas es plūcu purenes Nu vītušas tās stāv uz loga vāzē Kā pārmetums, kā ilgas, izmisums Vīns sarkanais, ko ielēju sev glāzē Tā negaršo, kā garšoja tas mums Vai atceries tos vārdus, kurus teici Kad satikāmies mēs šeit pirmoreiz? Tu toreiz čukstēji, cik ļoti mani mīli Pār mums kā pasakā bija līcis vītols greizs Vai tiešām tas bija tikai vītols? Vai tiešām nemīli tu mani vairs? Kā gribētos man atkal vārdus siltus Un zināt, ka tos saka kaķēns maigs! Kā gribētos man atkal vārdus siltus Un zināt, ka tos saka kaķēns maigs!

Es satiku tevi Tu satiki mani Mēs pagājām viens otram garām Acīs neskatoties Neskatoties Neskatoties Neskatoties Es varēju tev Tu varēji man Uzdāvināt skaistas Brīnišķīgi satraucošas Skumji priecīgas Atmiņas Atmiņas Es varēju tev Tu varēji man

Rīgā Kur cilvēki dusmīgi, vieni un pelēki skumst Rīgā Kur ielās netīrās ēdiena paliekas pūst Rīgā Es meklēšu tevi starp veikaliem, mājām un ielām Rīgā Es satikšu tevi un skūpstīšu stiprāk un stiprāk Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas Rīgā Mēs paliksim kopā tik ilgi, cik sērkociņš deg Rīgā Mēs raudāsim kopā, līdz aizmirsīsim visu, kas sāp Rīgā Līdz pēdējam tramvajam mīlēsim mēs Rīgā Kur cilvēki dusmīgi, vieni un pelēki skumst Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas Pilsētas ielas Pilsētas skumjas ir vienas Pilsētas ielas

G Es nevaru aizmigt, Em Man prātā tu nāc, C D Kā sarkanais mežvīns G Manu sirdi tu māc. Jau nedēļa paiet, Bet tevis vēl nav, Tu aizgāji, mīļā, Vai aizmirsi jau? G Em Saule, zvaigznes, Mēness, Tu, C D Visur Tevi meklēju. x2 Vai atceries toreiz, Cik skūpsts bija kvēls, Ko sniedzi zem liepām, Kad vakars bij’ vēls? Mēs gulējām vieni, Tik nakts bij’ virs mums Un pasaule plašā Kā liels noslēpums. Saule, zvaigznes, Mēness, Tu, Visur Tevi meklēju. x2 Nav man vairs laimes, Jo aizgāji tu, Nav vairāk prieka, Jo pazudi tu. Jel, atsaucies, mīļā, Jel, atraksti man, Tik ļoti to gaidu, Tik grūti ir man. Saule, zvaigznes, Mēness, Tu, Visur Tevi meklēju. X4