[D] Vēl vienu [G] dienu [D] Kā lāse [G] ūde[D]nī, Kā ūdens[G]zīme, [D] Kā roze [G] spogu[D]lī. [D] Tāds kailums [G] sejā, [D] Tāds klusums [G] dvēse[D]lē Kā riets bez [G] saules [D] Šai nepabeigtā [G] pasau[D]lē. [Am] Bet tā nu gluži kā [G] ēna [Am] Kā rudens lietavās [G] lēna [Am] Klīst vientulība pa [G] ielām [Am] Tā paliks [G] manī. [D] Radio, [G] radio,[D] Vai vari atbildēt, [D] Radio, [G] radio,[D] Kā dzīvi nospēlēt?...
[G] Es zinu, ka mūsu pasaulē ir miljons problē[D]mu, Bet zinu, ka Latvijā ir miljons skaistu meite[Em]ņu, Zinu, ka pasaulē tik daudz kas palīdz mums [C] smaidīt. Oouu.. Oouu.. OOOouu.. [G] Un šodien es saku tev, mans draugs, esi pozi[D]tīvs. Kas savā sirdī netur naidu, vienmēr jūtas [Em] brīvs. Sāc jau šodien pats ar sevi. Nav ko [C] gaidīt! Oouu.. Oouu.. OOOouu.. [Am] Ir tev jāpa[D]līdz, [Am] nāc dziedi mums [D] līdz....
[D] Tā jau dažreiz dzīvē [G] iet [A] Visas durvis atkal [D] ciet [D] Nevajag raudāt, bēdā[G]ties [A] Gan jau drīz mums labi [D] ies. Jo [D] tik un tā mums [G] paveiksies. Un [A] tik un tā viss [D] notiksies. Jo [D] tik un tā mums [G] paveiksies. Kam [A] jānotiek, tas [D] notiksies. [D] Pat, ja šodien lietus [G] līst [A] Arī mašīnas mēdz [D] plīst. [D] Bet mākoņi, kad projām [G] slīd [A] Drīz jau saule atkal [D] spīd....
Uguns Sarkanas šīs debesis Un kas kādreiz bijis, sadeg viss Tikai tev ne silts, ne auksts no tā… Basām kājām, galvu paceltu Kā pa karstām oglēm staigā tu Viss vienalga tev, bezkaunīgā Saki ho-op.. vēl miglā tīts Ho-op… šis ir tavs rīts piedz. IR TIK KARSTS UN NAV KUR PATVERTIES UN NEKUR NAV LEMTS TEV NOSLĒPTIES MILJONIEM ZVAIGŽŅU TEV SEKO, MILJONIEM ZVAIGŽŅU… IR TIK KARSTS UN NAV KUR PATVERTIES UN VIENALGA CEĻŠ KURP TĀLĀK IES MILJONIEM ZVAIGŽŅU TEV SEKOS, MILJONIEM ZVAIGŽŅU … Nokaitēts tik karsts ir brīdis šis Tavu acu liesmās sadeg viss Ir tik karsts un nav kur patverties… Sak Ho-op… un nāc man līdz Ho-op… šis ir tavs rīts
C# F# G# Bbm Cm D#m Kāpēc, kad citi smej mēs klusējam, Kad nav vairs mūzikas mēs dejojam Kāpēc ar acīm plati aizvērtām Mēs abos upes krastos klusi sapņojam Piedz. Jo dzīvojam mēs, divās pasaulēs Tepat šeit uz zemes Kaut kur - Tu un Es Bet pasaule jūt, Ka mēs satiksimies Lai nešķirtos ne, mūžam (vairs) Varbūt mēs turpināsim izlikties Lai kāds par mums var atkal pasmieties Ka nespējam un negribam mēs sameklēt Tās durvis, kuras ved uz divām pasaulēm Pasaule smejas, pasaule gaida, bet nav kas mieru tev dod Un nav jau neviena, kas spētu to izskaidrot Bet pasaule lūdzas, ir jādzīvo tālāk Ar cerību, klusi kā zieds Un gaidīt, kad pasaules divas reiz apvienosies....
[G] Cik daudz ir [D] teikts, [Em] Un cik daudz ir [C] nepasacīts, [G] Cik daudz vēl [D] sakāms abiem [Em] mums. [C][D] [G] Bet, pietiek ar [D] to, [Em] Rakstīts, kas [C] tavās acīs, [G] Pietiek ar [D] to, kas mums jau [Em] dots. [C] Tikai [G] tev [D] vēlos [Em] dot [C] Visu, [G] ko [D] sirds man [Em] rod, [C] Tikai [G] tev [D] acīs [Em] jau [C] Viss ir [G] sen [D] ieraks[Em]tīts....
intro: E C#m B A E C#m Kāpēc vienmēr laika nepietiek B Jāizdomā, kur lai vārdus liek A Vārdus, kuri nozīmīgi mums E Nav noslēpums C#m Kāpēc atkal jāšķiras, kā šķiet B Viss jau atkal sāka labi iet A Nejautā, jo nezinu es to E Tik reizi šo B A Liekas, ka man grūtāk nekā citu reiz E Apjaust to, ka tevis pietrūkst man Piedz. E Cik žēl C#m Šonakt esmu palicis es viens B Prom no tevis aizbrauc ātrvilciens A Pietrūka mums vēl kāds pieskāriens E Šonakt esmu palicis es viens C#m Bet aiz loga skumji zvaigznes dzied B Man pie tevis šonakt gribas iet A Gribas tevi apskaut vēl mazliet E Tā lai mūžība kā mirklis šķiet Saki, cik gan ilgi tas tā ies Ceru, ka jo viss reiz mainīsies Ceru vienmēr būsim kopā mēs Kā vēstu to es, Paliek tikai pāris skatienu Saprotu, ko tagad jūti tu Tāpēc lūdzu piedod mīļotā, Man nejautā Vai es varu palikt, tu jau zini- nē Apjaušu es tagad vienatnē Piedz....