Jānis Stībelis (Jay Stever)

G G Kūst mani sapņi kā ledus Am Kad tu preti man nāc Kāpēc vienmēr , nesaprotu to pats C Atslēdzas man domas un prāts G Un es lidoju tālēs Am Palidzēt man var tikai viens Atradu šodien C Savai dvēselei zāles D G Tu būsi medus un piens Piedz. G C Aizlido zilajās tālēs G Domas kā adrenalīns Am Tu esi rūgta kā zāles C G Salda kā Sabiles vīns G Plūst manas upes pie Tevis Am Un es plūstu tām līdz C Tādu Dievs tevi pasaulei devis D Jauku kā svētdienas rīts Piedz. G C Aizlido zilajās tālēs G Domas kā adrenalīns Am Tu esi rūgta kā zāles C G Salda kā Sabiles vīns [Rap] Temperatūra man paceļas Kad Tu garām ej ... Iedodiet man zāles, ātri ātri Imunitātei Temperatūra man paceļas Kad Tu garām ej Atkal atslēdzas man prāts un tad un tad Piedz. G C Aizlido zilajās tālēs G Domas kā adrenalīns Am Tu esi rūgta kā zāles C G Salda kā Sabiles vīns

Fm Bbm7 Как много лет во мне любовь спала. Eb7 Ab Мне это слово ни о чем не говорило. Db G7 Любовь таилась в глубине, она ждала — C7 Fm И вот проснулась и глаза свои открыла! Теперь пою не я — любовь поет! И эта песня в мире эхом отдается. Любовь настала так, как утро настает. Она одна во мне и плачет и смеется! F7 Bbm И вся планета распахнулась для меня! Eb7 Ab И эта радость, будто солнце, не остынет! Db Bbm Не сможешь ты уйти от этого огня! G7 C7 Не спрячешься, не скроешься — Любовь тебя настигнет! Как много лет во мне любовь спала. Мне это слово ни о чем не говорило. Любовь таилась в глубине, она ждала — И вот проснулась и глаза свои открыла!

Vēl viena diena Kā lāse ūdenī, Kā ūdenszīme, Kā roze spogulī. Tāds saldums sejā, Tāds klusums dvēselē Kā riets bez saules Šai nepabeigtā pasaulē. Bet tā nu gluži kā ēna Kā rudens lietavās lēna Klīst vientulība pa ielām Tā paliks manī... piedz.Radio,radio Vai vari atbildēt? Radio,radio Kā dzīvi nospēlēt? Radio,radio Vai vari uzminēt? Radio,radio... Vēl viena sāpe Tāds nemiers dvēselē, Ko tu šeit meklē, Ar mikrefonu dvēselē? Tāds sākums lūpās Tas nemiers spogulī Un tavas sāpes Un manas sāpes bērnībā Bet garām gluži kā ēna Kā rudens lietavās lēna Klīst vientulība pa ielām Tā paliks manī... piedz.

Šonakt vienalga tev Kas notiks rīt Melnajās acīs sniegs un liesmas mīt Velc melnās pērles Tās tā piestāv tev Melnajos matos sniegs Tā piestāv tev…. Bet tu jau pati zini Izpūruši tavi mati Nu kur tu steidzies Žēl ka tu to nesaprati Šis karš ir beidzies Elpo strauji , it kā sirds tev lūst Bet steidzies lēnām Kuršu asinis tik strauji plūst Caur tavām vēnām Klusums pēc vētras, Nakts pēc dienas nāks. Viss kas ir apkārt tev, Būs savādāks. Velc melno kleitu, melns tā piestāv tev Nevelc neko jo tas tā piestāv tev.. Bet tu jau pati zini

Apklusīs signāli Apstāsies vilcieni Svētajā kalnā dzisīs guns Izbalēs karogi Izkaltīs ezeri Novītīs vainagi Izkusīs zvēresti kā sniegs Sarūsēs ieroči Un tas notiks Klusi klusi, ja mēs būsim divatā Tad mēs stāvēsim klusumā Vētras vidū un negaisā Lielgabalu un ložu dārdos skarbos Pilnīgā klusumā Tad mēs stāvēsim klusumā Katra diena mums liksies tā It kā tā būtu dzīves pirmā diena Pirmā un pēdējā Applūdīs tuksneši Pildīsies ezeri Upes no jauna tecēt sāks Izklīdīs mākoņi Pacelsies pilskalni Sazaļos ozoli Atdzimsim mēs kā pelnos māls Stipri un vareni Un tad kad lietus zīmēt sāk Notis uz loga rūts Palodzes simfonija ieskanas, un zūd…. Un mēs stāvēsim klusumā Saules staros un spožumā Mīlestības un sapņu pilnām acīm Pilnīgā klusumā

Arvien tālāk mans ceļš Pretī debesīm, klusi slīd Paliek kaut kur tālumā Zemeslode, tik zvaigznes klusi spīd Lidoju es pretī tām Zvaigzēm Sarkanām, Zilām, Dzeltenām Apkārt lielais piena ceļš Klusums bezgalīgs, vientulīgs Bet vai piens ir tikai viens Vai neviena vairāk nav Divsimt tūkstoš gadu mēs Sev to jautājam, bet atbildes nav Ja tā upe tek, neapstādinās to neviens Lai jau tad notiek tā Ja tā upe tek, Tās nav asinis, tas ir piens Visuma ekrānā(lai notiek tā) Kas tur tālumā mirdz, Varbūt tur nav, it nekā Varbūt visumā klīst Tāds pats kā es, savā nodabā Arvien tālāk mans ceļš Pretī debesīm, klusi slīd Atgriezties man nav lemts Nespēju neko izmainīt Bet vai piens Ir tikai viens Vai neviena vairāk nav Divsim tūkstoš gadu mēs Sev to jautājm, bet atbildes nav Lai tā upe tek, miljardiem gadu upe tek Lai tā upe tek, miljoniem zvaigžņu jāsadeg

Ab9 Ab13 Ab9 Nav kritusi vēl berlīnes mūra siena Ab9 Ab13 Ab9 Ir 1985. Gads Ab9 Ab13 Ab9 Sāk skanēt mana pirmā bungmašīna Ab9 Ab13 Ab9 Un tv ekrānā parādījies dīvains skats Db Tur balets skan visu nakti, Eb Gb Bet sētas puikām iet tik jautri F Eb Cm Db Bet pēkšņI gaisā virmo kaut kas tāds… F Abm Eb Db Ir sācies tas ko nevar aptvert prāts F Eb Cm Db Ir pamodušies ļaudis te un tur B Bet melu impērijas pamatiem vēl jāiztur Bet pēkšņI gaisā virmo kaut kas tāds Ir sācies tas ko nevar aptvert prāts Tā lēnām melu celtās sienas brūk Un impērijas kalpu rindas jūk un mūk Un tagad „perestroika“ plosās ielās Ir 1986. Gads Ir parādījies karogs sarkanbalti sarkans Un atkal tv ekrānā ir redzams dīvains skats Pie varas kārtējais mūdzis, Kam it neviens neko nav lūdzis.

Tik daudz ir lietu pasaulē Par tām nav jāmaksā neko Ir šodien ārā saulains laiks Un tas tev nemaksās neko Tu vari kādam uzsmaidīt Tas taču nemaksās neko Un tu no jauna iemīlies Un tev tas nemaksā neko Bet ja nauda krīt, gluži kā sniegs no debesīm krīt, ko tu teiktu rīt? Tu teiksi (E-o E-o) Na-na –na –na naudā nav na-na-na naudā nav Naudā laimes nav Bet ja nu pēkšņi notiek viss, ko tu tik ļoti vēlējies Tu beidzot esi sapratis Kaut kas ir tevī mainījies Atkal nauda krīt Gluži kā lapas rudenī krīt Visur nauda krīt

Šodien izšķiras būt vai nē Būt vai nē jāuzveic visa pasaule vienatnē Sajūtas tik aukstas kā metāla čaulīte Jūties it kā talantu konkursā, būt vai nē U-ū Tik nesavāri ziepes U-ū (bet labāk ja tu) Laid pa vējam to, nodejo saules deju pēdējo Neprasi neko, Paņem no dzīves visu vai neko Tik sargā to, to savējo Dzīvosi tā kā rakstīts tai grāmatā Materiālā pasaulē pieņemts tā Nezinu cik tālu tu iesi vēl, kamēr drīz Treknās žurkas reiz tavu svecīti apgrauzīs U ū - ir izaugušas piepes U ū - un tad 21. gadsimta kaujas lauks Ir tavs saprāts, tava apziņa 21. gadsimta kaujas lauks Ir viss ko redzi zombijtv 21. gadsimta kaujas lauks Ir cilvēki ar plastikāta dvēselēm 21. gadsimta kaujas lauks Bet tu tā nedzīvo…

1. Kad logā iespīd rīta saule, vai vakarā kad gulēt ej Mazs pulkstenītis krūtīs spēlē, dzīvi kā deju tev… Lai brīžos kad tu jūties priecīgs ,un arī tad ja grūti Iet Tevi vienmēr tas iepriecina, dejo par prieku sev Dejo par prieku sev, un citiem, laimē un nelaimē, arvien Dejo gan vakarā , gan rītā, ziemā un vasarā, oooh. Piedz. Tu tikai dejo vēl, un tev vienalga ko sacīs, Tev kāju nav žēl… Tu tikai dejo vēl ( un) kamēr vien vēl tu elpo, tu dejosi vēl… Tu dejo vēl , tu dejo vēl Nav kurpju žēl, nav kurpju žēl 2x 2. Tu novelc ikdienu un rūpes, un paslēpj dziļI atvilknē Tad uzvelc jaunās deju kurpes, dzīve lai smaida tev Lai bungas skan , lai ļaudis dejo, Par spīti laikiem dejo vēl Kamēr krūtīs tev sirds ir jauna, dejo par prieku sev….. Dejo kad lietus līst , dejo kad saule spīd Dejo, jo deja ir kā liesma ,sirdi tā sasildīs…oooh