Jānis Paukštello

Kinofilma Mans draugs, nenopietns cilvēks, 1975 (Var ar kapo uz 4.ladas un tad spelēt kā C - G - F) E B Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos Tevī E Vējā kā žubīte liepzariņā A E Daudz Tu man solīji, maz tomēr devi B E Vai nav vienalga, ar! Rai-dai-dai-dā! Dzintara gredzenu solīji saldi Dziļjūras vārava visskaistākā. Gredzens un devēja – putas un maldi, Krastā tik viļņi dej: Rai-dai-dai-dā! Skumjas un laime kā vītenis vijas, As’ras krīt biķerī zaļzeltītā. Dienā vēl krūtīs raud naktsmelodijas, Dienā, kad jādzied man: Rai-dai-dai-dā! Krūtīs, kas dzimis, lai krūtīs ar’ miris: Vieglāk tā glabāt to baltsmiltājā. Vainagā pēdējais zieds kad būs iris, Izirs ir vainags pats: Rai-dai-dai-dā! Pārtrūks un izirs… Un velti sirds taujā, Brīdi kā rūgto vērst saldākajā. Sirds mana nerātnā, sirds mana straujā, Pārtrūksi tomēr reiz! Rai-dai-dai-dā!

G Bm Em Lai tas taurenis pār ziedu pļavu lido, C D7 G Lai tā bite saldu medutiņu sūc. G Em C Es tev varu visu zemeslodi iedot, G Am7 D7 G tikai tev ir mani mīļi, mīļi, mīļi jāpalūdz. 2x G Bm Em Lai tie balodīši jumta korēs dūdo, C D7 G Dzeguze lai visam mežam bēdas sūdz. Em Bm C Es jau arī protu putna balsī dziedāt, G Am7 D7 G tikai kādam mani mīļi, mīļi, mīļi jāpalūdz. 2x PIEDZ: D G Un es dziedāšu ar vārdiem kurus zinu, D G tikai tā man šodien mēle liekties māk, C Am7 D D7 G Visa dzīve- tā ir mīkla, kuru minu C D7 G katru dienu atminēdams savādāk. 2x G Bm Em Pienāk svešinieks tev labu dienu vēlēt, C D7 G Un no tevis labu vārdu aizlienēt. G Em C Es jau arī protu spēlīti šo spēlēt, G Am7 D7 G iet no jauna tevi vēlreiz, vēlreiz, vēlreiz sameklēt. 2x G Bm Em Lai jau nakts ar dienu spēkojas, cik patīk, C D7 G It neviens šo laiku nevar uzvarēt. G Em C Es jau arī varu savu dziesmu dziedāt G Am7 D7 G tā, lai it neviens to nevar, nevar, nevar nedzirdēt. 2x PIEDZ. 3X Agritis

Kur gan tu biji šo laiku, mans dēls Kāpēc tu sēdi un klusē? Savādi sērīgs deg laternas tēls Lielceļa otrajā pusē Izstāsti visu par ko tagad sāp Izstāsti visu par sevi Mani nav nozīmes mānīt un krāpt Es taču pazīstu tevi Kāpēc tu nestāsti man patiesību Kāpēc tu mānies un krāp? Pasaulē šajā vissīkākie meli Stiprāk par taisnību sāp Kāpēc tu nestāsti visu kā bija Kāpēc tu neatklāj to Meliem būs jāmaksā dvēseles mesli Patiesībai neko Meliem būs jāmaksā dvēseles mesli Bet patiesībai neko Kur gan tu biji šo laiku, mans dēls Kāpēc tāds klusums un pūtas Nebaidies atkal būt cīnītājs cēls Parādi man savas jūtas Izstāsti visu un vieglāks taps prāts Izstāsti visu kā nākas Vēl jau nav lūzis tavs karoga kāts Viss kādreiz beidzas un sākas

G Dažu skaistu ziedu C G Gaujā kaisīju, C Lai tie manai mīļai G D G Nestu sveicienu. Pats uz zaļā krasta Dziesmu dziedāju, Dziedāju par laimi Un par līgavu. Sen jau aizmirsusies Man šī dziesmiņa; Sen jau daiļā meiča Citam līgava. Bet, kad Gaujas līčos Atkal ievas zied, Tad uz veco vietu Allaž mēdzu iet. Un kā senāk ziedus Gaujā kaisu es. Neminēdams, kurp lai Ūdens viņus nes. Nevienam, nevienam neteikšu, Ko šovakar mīlēšu es. Nevienam, nevienam neteikšu, Ko šovakar mīlēšu es. Vai alu, vai šnabi, vai vīnu, Vai daiļo meiteni. Vai alu, vai šnabi, vai vīnu, Vai daiļo meiteni. Gan alu,gan šnabi, gan vīnu, Gan daiļo meiteni. Gan alu,gan šnabi, gan vīnu, Gan daiļo meiteni. Dažu skaistu ziedu Gaujā kaisīju, Lai tie manai mīļai Nestu sveicienu.

C G7 Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme, C Par tavām druvām vecā līdumā. F C [2. reizē C7 F C] Un, kad jau paguršu zem dzīves nastas, G7 C Tad atdusēšos tavā atmatā. Es dziedāšu par zaļo eglainīti, Kur tīklus pelēkos auž zirneklīts, Kur agrā rītā kuplās smilgas bradā Ar basām kājām ganiņš bārenīt`s. Es dziedāšu par balto birztalīti, Kur rudens lapas dzeltainītes birst. Un birstot zvana klusu svētvakaru Tiem ziediem vēlīniem, kas salnā mirst. Es dziedāšu par teku nomīdīto No tēviem liepu lūku apavā, Kur vaidot māte gaitā staigājusi Un, Dievu pielūgdama, baznīcā. Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme, Par tavām druvām vecā līdumā, Līdz dusēšu reiz klusā smiltainītē, Tur tavā priedulāja pakrēslā.

Am E Ai, tēvu zeme stūru stūriem, Am Cik tuvs un pazīstams it viss: Am E Gan Kolkas raga vēji sūrie, A Gan leišu males debesis. E7 Visapkārt zeme zied A Kā zilis zieds un tik, E7 Tik neparasti viegli iet, A Pat nedomājot, cik E7 Jau dzīvē nostaigāts, A D Bet vēl aizvien, aizvien A Ik rītus Kurzeme E7 A Kā cielaviņa pretī skrien. Kā mātei sejā visā raugos, Kā māte manī raugās viss: Gan staltais Gaiziņš rudzu laukos, Gan bērzu birzīs Inesis. Visapkārt zeme zied Kā zilis zieds un tik, Tik neparasti viegli iet, Pat nedomājot, cik Jau dzīvē nostaigāts, Jo vēl aizvien, aizvien Ik rītus Vidzeme Kā cielaviņa pretī skrien. Var visu mūžu alkt un tiekties, Vēl vienmēr aicinās it viss: Gan Rāznas tāles neaizsniegtās, Gan Mākoņkalna atbalsis. Visapkārt zeme zied Kā zilis zieds un tik, Tik neparasti viegli iet, Pat nedomājot, cik Jau dzīvē nostaigāts, Jo vēl aizvien, aizvien Ik rītus Latgale Kā cielaviņa pretī skrien.