Ivo Fomins

G Am C G 2x G Tikai tad, kad būs apstājies tava ceļa greizais rats Em Varēsi tā, kā spogulī sevī ieskatīties pats Am Un tu redzēsi, kā sitas sirds Un Tu dzirdēsi, ka elpas sauc G D Un Tu beidzot sapratīsi tas ir daudz G Tikai tad, kad būs aizgājis Tava prieka pilnais rīts Em Varēsim atkal piecelties un viens otram doties līdz Am Pāri bezcerīgām iedomām, pāri jūtām nepiedzīvotām C D Tālu, tālu prom no tā, ko cerējām G C Mēs solījām pārāk daudz, sapņojām pārāk daudz D G Vairs tādu vārdu nav, ar kuriem To man piepildīt Em Am Cerējām pārāk daudz, mīlējām pārāk daudz D G Vairs tādu jūtu nav, ar kurām var sasildīt C D Pār pāri visam, tagad vientulības lāsts nāk Tevi dzīt Am D Pār pāri visam, dziļa tumsa jau krīt G C Mēs solījām pārāk daudz, sapņojām pārāk daudz | D G | Vairs tādu vārdu nav, ar kuriem to man piepildīt | Em Am | 2x Cerējām pārāk daudz, mīlējām pārāk daudz | D G | Vairs tādu jūtu nav, ar kurām var sasildīt |

Intro: Dm Dsus2 4x Dm F Bb C 2x Dm Dsus2 Vai Tu zini kā ir palikt vienam? Dm Dsus2 Vai Tu zini kā ir dzīvot, bet nepiedzimt? Dm Dsus2 Ceļā pazaudētam būt un par zāli naktī kļūt Dm Viņa raud un raud, viņa meklē, Bb Viņa meklē Tavu pēdējo pieturu, Gm Labāk vēlu kā nekad, viņa teica jā Un tad Bb C Arī Tev reiz mīlēt draud, viņa raud Dm F Bb C Viņa raud un viņai līdzi raud mākoņi (un viņai līdzi) Dm F Bb C Dm Dsus2 Viņa raud, bet Tu jau tālumā nedzirdi (Tu jau nedzirdi) Dm Vai Tu zini kā ir palikt vienam?...