Ivčiks

[G] Četras debespuses, četras ielas klusēs, ceļu rādīs vējš, [F] Ēnas slīd pa sienām tumšām Rīgas ielām, bet man šķiet, ka ir gaiš, [E] Mākoņos kaut kur - liekas apstājies ir laiks. [Am] Mākoņi ir [F] domās, [G] Zvaigznēs tēvs ir [E] ceļš, [Am] Bet uz kuru [F] pusi tālāk iet - [G] to tev pateiks [Am] vējš. [Am] Mākoņi ir [F] domās, [G] Zvaigznēs tēvs ir [E] ceļš, [Am] Bet uz kuru [F] pusi tālāk iet - [G] to tev pateiks [Am] vējš. [Am][F] Mākoņi [G][E] Māko[Am]ņi [F][G] Tie ir māko[Am]ņi [Am] Nejautā man kapēc ir tik bieži tā ka mākoņi tev raud, [G] Droši vien, ka īsto ceļa vēju atrast izdevies vēl nav, [F] Viena balta debess, otrā pusē mēness, vidū mākonis, [E] Kur gan doties tam, ja mēs Zvaigznes meklējam? [Am] Mākoņi ir [F] domās, [G] Zvaigznēs tēvs ir [E] ceļš, [Am] Bet uz kuru [F] pusi tālāk iet - [G] to tev pateiks [Am] vējš. [Am] Mākoņi ir [F] domās, [G] Zvaigznēs tēvs ir [E] ceļš, [Am] Bet uz kuru [F] pusi tālāk iet - [G] to tev pateiks [Am] vējš. [Am][F] Mākoņi [G][E] Māko[Am]ņi [F][G] Tie ir māko[Am]ņi

[Am] Klusā pustum[F]sā [G] Teici Tu [C] “Atā”, [Am] Tā reiz beidzās [F] stāsts, [G] dzīve apstā[Am]jās. [Am] Ēnai atspul[F]gā [G] liek man jautāt [C] kāds, [Am] Vai pēc vilša[F]nās [G] dzīve vēl turpi[Am]nās. [Am] Dažreiz kāds justies [F] liek Kā mazam [G] rotaļu lācī[C]tim, Kas pamest [Am] stūrī un atstāts [F] viens Tāds visai [G] pārējai pasaulei [Am] lieks. [Am] Laikam vien pasa[F]kās Ir tādas [G] beigas, kas laimī[C]gas, Kādēļ gan [Am] dzīvot mums visiem [F] te Un nevis [G] pasaku pasau[Am]lē. [Am] Ēna atspul[F]gā [G] seko visur [C] man [Am] Šķiet, ka mani [F] tā [G] saprot vienī[Am]gā [Am] Kā man tagad [F] spēt [G] kādai noti[C]cēt [Am] Labāk paklu[F]sēt, [G] savas sajūtas [Am] slēpt. [Am] Dažreiz kāds justies [F] liek Kā mazam [G] rotaļu lācī[C]tim, Kas pamest [Am] stūrī un atstāts [F] viens Tāds visai [G] pārējai pasaulei [Am] lieks. [Am] Laikam vien pasa[F]kās Ir tādas [G] beigas, kas laimī[C]gas, Kādēļ gan [Am] dzīvot mums visiem [F] te Un nevis [G] pasaku pasau[Am]lē.

Lai gan man zvaigznes [Dm] tālu, varbūt tām tuvāk [Am] nāktu, Ja kāda tagad [E] kristu un sapņus piepildī[Am] tu. Tā šķir mūs [Am] laiks un telpas plašums svešais Tur, kur ir [Am] divi vienmēr lieks ir trešais Varbūt kāds [Am] cits jau manu laimi atradīs, sev paņems līdz un sāks to [E] tērēt drīz Bet vai šim [E] stāstam beigas ir vai sākums, Ja noti[E]kumiem piešķirts gaismas ātrums Kurš atbil[E]dēs un pateiks nē, kurš sapratīs tik to, kas reiz jau viss bij [Am] pasacīts, Bet vai man [C] saulei tomēr tagad teikt nē un dzīvot vienam [Am] tālā pagātnē? Nē, tā vēl [E] nē, zvaigznes tik tālu [Am] vēl Lai gan man zvaigznes [Dm] tālu, kur starp tām atrast [Am] savu Visspožāko un [E] mīļāko, tik to, kas laimi [Am[ nestu? Lai gan man zvaigznes [Dm] tālu, varbūt tām tuvāk [Am] nāktu, Ja kāda tagad [E] kristu un sapņus piepildī[Am] tu. Kas [Am] zin vai telpa starp mums ir tik liela? Varbūt tā [Am] maza tik starp mums ir siena? Varbūt maz[Am]liet vēl paciesties un tad jau drīz tas šķērslis pats no sevis [E] izzudīs. Tā dažreiz [E] manā prātā rodas domas par to kur [E] vējš tā skrien un kurp tas dodas. Par to, ka [E] laiku nevar atpakaļ griezt, par to, ka katru rītu [Am] zvaigznes dziest. Un tad, kad [C] atkal pienāks vēl viena diena, cerī[Am]ba tad nomirs Tev vēl viena. Nē, tā vēl [E] nē, zvaigznes tik tālu [Am] vēl