Katram sava pasaule, bet uz visiem vieni griesti Kamēr es kā uguns degu, tu kā tēja krūzē dziesti Un nekas nav tā, kā jābūt, tādas ir tās mīlestības Kad ir iegūts viss, tad atkal kaut ko neparastu gribās Kaut ko neparastu gribās Mīlēt, ticēt un brīnīties Zaudēt, bet nepārstāt cīnīties Smieties, tā viegli caur asarām viegli Un atkārtot vēlreiz Mīlēt, ticēt un brīnīties Zaudēt, bet nepārstāt cīnīties Smieties viegli un glāstoši viegli, neapturami Mēs ticam brīnumiem un meklējam vārdus, Vārdus vieglus kā vējš Vieglus kā vējš Divi vienā ezerā, viļņi mētā laivu greizi Un mēs abi divi zinām, ka tas viss ir nepareizi Ka tas viss ir nepareizi, bet pa vidu dzelmei pāri zelta tilts no mīlestības Tāpēc vien, ka tev jau atkal kaut ko citādu, kaut ko neparastu gribās Mīlēt, ticēt un brīnīties Zaudēt, bet nepārstāt cīnīties Smieties, tā viegli caur asarām viegli Un atkārtot vēlreiz Mīlēt, ticēt un brīnīties Zaudēt, bet nepārstāt cīnīties Smieties tā viegli caur asarām, viegli neapturami Mēs ticam brīnumiem un meklējam vārdus, Vārdus vieglus kā vējš Vieglus kā vējš