Ingus Pētersons

Mana Sirds Ir Brīva Mūzikas autors: M.Gabors Vārdu autors: I.Szenes, atdzej. Z.Purvs Kapo 1 Am Am Dm, E E Am. Am Am Dm, Am E Am. Am Dm Ja tev tīk, lūdzu, pērc manu sirdi, E Am Es tev pārdošu lēti nudien. Am Dm Nāc un ieklausies tajā, un dzirdi, H7 E Ka tur nemājo pašlaik neviens. Am Dm Pērc un neprasi, kādēļ to pārdod, E Am Tas nav daudz, ko es vēlos par to. Am Dm Tikai vienu, bet patiesu vārdu, H7 E Am Kurā nesoli man it neko. PIEDZ Dm E7 Un no tā, kas kādreiz bijis, Am Sirdī sen jau nav nekā, Dm E7 Tikai vientulīgas atmiņas Am Kā ēnas līdzi nāk. Dm E7 Mana sirds ir atkal brīva, Am Bet par jaunu atmiņām, Dm H7 Tā nespēj palikt viena E Un bez mīlas nespēj tā. Am Am Dm, E E Am. Am Am Dm, H7 E Am. Am Dm Pērc un neprasi, kādēļ to pārdod, E Am Tas nav daudz, ko es vēlos par to. Am Dm Tikai vienu, bet patiesu vārdu, H7 E Am Kurā nesoli man it neko. PIEDZ Am Dm Ja tev tīk, lūdzu, pērc manu sirdi, E Am Es tev pārdošu lēti nudien. Am Dm Nāc un ieklausies tajā, un dzirdi, H7 E Am Ka tur nemājo pašlaik neviens. Kapo 2 Am Dm Ja tev tīk, lūdzu, pērc manu sirdi, E Am Es tev pārdošu lēti nudien. Am Dm Nāc un ieklausies tajā, un dzirdi, H7 E Am Ka tur nemājo pašlaik neviens. Kapo 3 Am Dm Pērc un neprasi, kādēļ to pārdod, E Am Tas nav daudz, ko es vēlos par to. Am Dm Tikai vienu, bet patiesu vārdu, Am E Am Kurā nesoli man it neko. Kurā nesoli man it neko. Kurā nesoli man it neko. Kurā nesoli man it neko. Kurā nesoli man it neko.

C Dm Nē, nudien man atzīties ir kauns - G C Visā ciemā otra tāda nav. C C7 F Fm Nez kādēļ par mani meitenes nosmīn, C G C Lai gan runā – es esot puisis glīts. Ciemā nav nevienas meitenes, Kuru būtu noskūpstījis es. Smejas tās - man trūkstot vīra drosmes, Dejot māk, bet nemāk pavadīt. piedz: Dm Pajokojam - bet es nejokoju, C Nebēdz projām, bet es nejokoju, Dm C Varbūt, ka mums, ka tādi puiši tīk. Dm Apvaino, ja steidzies skūpstīt, C Apvaino, ja nenoskūpstī, Dm C Apvaino, ja prasa to, ko drīkst. Ja jau tā - bij’ jālabojas man Un jo drīz jau citāds spriedums skan. Nu tās teic - es pārāk kļuvis drosmīgs, Gribot viens vai visām doties līdz. piedz:

[C] Nē, nudien man atzīties ir [Dm] kauns - [G] Visā ciemā otra tāda [C] nav. [C] Nez kādēļ par [C7] mani meitenes [F] no[Fm]smīn, [C] Lai gan runā – [G] es esot puisis [C] glīts. [C] Ciemā nav nevienas meite[Dm]nes, [G] Kuru būtu noskūpstījis [C] es. [C] Smejas tās – man [C7] trūkstot vīra [F] dros[Fm]mes, [C] Dejot māk, bet [G] nemāk pava[C]dīt. [Dm] Pajokojam - bet es nejokoju, [C] Nebēdz projām, bet es nejokoju, [Dm] Varbūt, ka mums, ka tādi puiši [C] tīk. [Dm] Apvaino, ja steidzies skūpstīt, [C] Apvaino, ja nenoskūpstī, [Dm] Apvaino, ja prasa to, ko [C] drīkst. [C] Ja jau tā - bij’ jālabojas [Dm] man [G] Un jo drīz jau citāds spriedums [C] skan. [C] Nu tās teic - es [C7] pārāk kļuvis [F] dro[Fm]smīgs, [C] Gribot viens vai [G] visām doties [C] līdz. [Dm] Pajokojam - bet es nejokoju, [C] Nebēdz projām, bet es nejokoju, [Dm] Varbūt, ka mums, ka tādi puiši [C] tīk. [Dm] Apvaino, ja steidzies skūpstīt, [C] Apvaino, ja nenoskūpstī, [Dm] Apvaino, ja prasa to, ko [C] drīkst.