Inese Ērmane

1. Kur gan tik ātri steidzamies mēs Šai dūmakainā rītā? Vai nokavēt ko varam vēl, Kas būtu nepateikts? 2. Nāc, apstājies un ieklausies, Kas notiek tevī pašā; Uz citu soļiem neskaties, Krāj vārdus savā stāstā! P. Es nebaidos, es nebaidos Tev tuvoties vēl- Šai steidzīgajā laikmetā Vajag apstāties spēt. Un ieraudzīt, un ieraudzīt, Cik tuvu esam mēs; Jo cits neviens, kā tu un es To (nekad) neredzēs. 3. Kā atkal garām nepaiet tev Šai pilsētā tik spožā; Vai tās nav svešas ugunis, Uz kurām skrienam mēs?...

Neviens te nesteidzas Viss notiek rāmi, lēnām, skaisti Vai šodien kalnos doties Vai gulēt saules staros laiski Vai augšā satikšu es tevi uz vientuļas takas Vai varbūt būsi garāmgājējs, kas pēc ēnas skatās Es nezinu, kur tevi meklēt Nezinu, kur tavs ceļš Vien atnāc, lūdzu, esi ar mani Vietā, kas augšup ved Pret sauli apstājos Un nesaprotu, kāpēc smaidu Šai pēcpusdienas svelmē Es vēl joprojām tevi gaidu Kaut kur tu nāc pie manis, nezinot, kur soļi vedīs Būs brīdis, kad tu pacelsi acis un mākoņi zudīs

Par kafiju ar cukuru vai bez Ar pienu, medu, divatā vai vienai Par bailēm un par aizgulēšanos Par pamošanos agrāk vai nekad Par skatienu katrreiz uz citādo rītu Par tevi un mani, un vēl kādu citu Par sastrēgumiem, kumelīšu tēju Par zefīru un steigu manos matos Par bailēm un par aizgulēšanos Par pamošanos agrāk vai nekad Par satikšanos vien sapņu Parīzē Kur ik rītu sākam jaunu dienu bez rutīnas Ar laimīgām beigām, ar kāzām un skūpstu Sirdsveida ekrānā....

Te ar pirkstu galiem pieskaries Un uzzīmē kaut ko Lai varu minēt, kas tas ir Tu tikai nesaki neko Vēl ar smalku smilgu smiltis šķel Lai zinām, kur tās ved Vēl manu roku neatlaid Lai varu klusām atzīties Es iemīlu ikkatru tavu vārdu Un tavi skūpsti liek man gaidīt vēl Es gribu dzirdēt arī melus saldus Ja vien tie mani pieradina Un tavi skūpsti liek man gaidīt vēl Tik maigi klusām dzirdot savu vārdu Vēlos es Lai mirklis šis vēl neaiziet Te atgriezties vēlos vēl un vēl Lai tavi glāsti nepazūd šai vējā Un tavi čuksti- jūras šalkoņā Un vieglie lūpu pieskārieni bikli Lai saglabājas šajā saulrietā

Ārā jau rīts Saulstaros vīts Ko man nesīs diena šī Ielās vēl mirgo Vakara lietus lāses un Lapas spēlē klusu deju Soļu tik daudz Apstāties ļauts Dzirdēt vēja lūgšanas Ļauj man parādīt tās tev Ļauj man saklausīt tās vēl Līdz pazūdam mēs dienu atvaros Nāc blakus man- šodien mums ļauts skriet vējam līdz Nāc blakus man – šodien mums ir ļauts iegūt laiku tik daudz Nāc blakus man – negaidi, ko atnesīs rīts Varbūt par daudz vārdu tu sauc, sauc klusāk Vēl klusāk

Pienācis rīts Kad viss būs savādāk Cilvēki mīl Bet tevis nav man klāt Nedzirdu es tavus soļus vairs Pazust ir laiks mūsu pasakai Ir pienācis rīts Atkal vienai jābūt man Lai lietus līst Lai izgaist rīts Tukšuma piepildīts Prāts lietum dejo līdz Kad nomazgāts tas būs tīrs Mūsu dienas zudīs Pienācis rīts Tu tagad esi brīvs Vai neatskatīsies tu Uz mūsu laika atspulgu Lai sarunas dziest Tās nav patiesas Un atmiņas jau Lēnām gaistošas Ir pienācis rīts Atkal vienai jābūt man

Pasaki man, kā to sauc, kas atnāks ļoti drīz Kad atausīs jauns rīts, pasaki man, kurp tas ved Vai nemainīs tas mūs, vai neizšķirs tas mūs Pasaki man, kā to sauc, kas atnāks ļoti drīz Pasaki man, vai šis miers, kas manī tagad mīt Te ilgi iemājos vai projām būs jau rīt Vai spēšu redzēt to, ko vēlies pasacīt Pasaki man, vai šis miers spēs dienas sasildīt Laime ir tad, kad tavas rokas mani skauj Tā neprasa neko un negaida neko Laime ir tā, kas mājo tavā tuvumā Kad tavas rokas mani skauj Pasaki man, kāds ir laiks, kas savij kopā mūs Minūtes mums skrien un dienas aizlido Mēs lidosim tām līdz, sapni sagaidīt Pasaki man, vai šis laiks būs bezgalībā tīts Pasaki man, kā šo dienu nosargāt Pie tevis tuvāk piekļauties un aizvērt acis ciet Pasaki man, kā šo laiku uzrunāt Lai atceramies viens no otra tālu neaiziet

Es spēlēju tik viegli savu lomu Un nezinu, kam gatavoties man Es radu prieku, dzīvojot šai laikā Jo mūzika man apkārt vienmēr skan Es dzīvoju tik ātri savas dienas Jo nezinu, ko rīts man atnesīs Kur sākas un kur beidzas ceļazīmes To it neviens man šodien nesacīs Šai pasaulē viss jāiepazīst Lai brīnumiem pilns ir rīts Es mācīšos saprast, klusēt, iemīlēt Varu nepaspēt Es zīmēju tik viegli savu laiku Tas pilns ar maziem smieklu pilieniem Ar tevi kopā laimes mirkļus skaitu Ir labi, ja kāds blakus klusām skrien Es spēlēju tik viegli savu lomu Un nezinu, kam gatavoties man Es radu prieku, dzīvojot šai laikā Jo mūzika man apkārt vienmēr skan Vai varu iemācīt Jums spārnus ieraudzīt Mūsu teātrī

Mēs būsim kā dziesma virs sveces liesmas Kā tava elpa no mīlas liesmas Un pagaisīs mākonis, nebūs vairs briesmas Mēs degsim kā dziesma virs sveces liesmas Tur iedomu kumeļi ziedošos dārzos Auļos viegliem kā atmiņa spārniem Mēs kritīsim pašos mīkstākos sapņos Un runāsim puķu un putnu vārdiem Nes mani, nes, tālāk prom nes Lai vējš mani viegliem spārniem nes Nes mani, nes, tālāk prom nes Kā putns mani mākonis tālāk nes Mēs būsim kā raudas ezera dzīlēs Un apkārt mums vīsies lokanās zāles Un apaļais mēness virs ezera spīdēs Kā liecinieks mūsu neprāta dzīrēs