Imants Skrastiņš

G G D Kad vējus uz dusu birztalā, G Es vakaros pavadīt eju, D7 Par acīm, sen meklētām domājot, G Pats sapnī sevi ieauklēju. D Un zaru altārī tumšajā, G Divas sveces drīz plīvo un lokās, D7 Un ceļos, kā lūgšanā, nokritis, G Es sniedzu pēc tām savas rokas. D Un brīnišķi tieku tad pārvērtīts - G Ne ļauna vairs manī, ne grēka; D7 Pilns mūžīgas gaismas, bet nevarīgs - G Vairs prom no tām aiziet nav spēka; D Līdz naktsvējš - skumjš, tumši zils eņģelis - G Viņas baltajās rokās ņem klusu D7 Un krēslaino taku gaismodams, G Uz mājām mani vada, uz dusu. D G D7 G

Intro: B F# C# F# C# F# Ap to mirkli, ap skatienu vienu B C# Savu dienišķo pavedienu B F# Tinu nakti un tinu dienu - C# F# Nu, mans kamols ir gadiem biezs. C# F# Kad jel reizi man pietrūks dzijas? B C# Kārtas šķiras un kārtas mijas. B F# Un tas mirklis - vai vispār bija? C# F# Varbūt vienkārši izlicies. C# F# Es vairs nezinu, rokas kustas B C# Gadiem pierasta tinuma krustā. B F# Nebijušā un neizjustā C# F# Dzīves pinumiņš ietinies. C# F# Ap to mirkli, ap skatienu vienu B C# Savu dienišķo pavedienu B F# Tinu nakti un tinu dienu - C# F# Nu, mans kamols ir gadiem biezs B F# Tinu nakti un tinu dienu - C# F# Nu, mans kamols ir gadiem biezs.