Imants Kalniņš

C F C G7 Pakur, pakur uguntiņu, labo vecenīt! C F C G7 C Lai tā āda lobās, lai tie mati švirkst. C F C G7 Tie nav mati- dvēselīte švirkstot taukos tek. C F C G7 C Re, kā sadeg ķeceri! Re, kā viņi deg! C Am C Am Pensijā jau garlaicīgi, zobi ārā krīt, C Am Dm G7 C Piemet, piemet žagariņu, labo vecenīt! C Am C Am Piemet, piemet pagalīti, malku nežēlo! C Am Dm G7 C Gan jau atkal skolas bērni saskaldīs tev to! Žagariņu, pagalīti - tā tā manta put... Bet tādus vīrus katru dienu neredzēsi tu. Griezies nu ap savu asi un ap sauli vēl! Varbūt ka pie pašām beigām kaut kā paliek žēl? Nepaliek? Tad pagadlīti piesviežu tūlīt! Lai tā āda lobās, lai tie mati švirkst. Viduslaiki - bēŗnu dienas, āzītis balts tek. Re, kā sadeg ķeceri! Re, kā viņi deg!

C Pie pleca plecs kā ierindnieki, G7 C Vēl tikko saukti zaldātos. G7 C F Vēl tikko svīdis auseklītis, C G7 C Un debess saules lēktā most. C Vēl tikko ierakušies esam G7 C Līdz saknēm tēvu zemītē, G7 C F Un karogu pār mūsu galvām C G7 C Vēl tikko atrotījis vējš. Aiz mums jau rāvā tīreļpurvi Un nāves salas, piektais gads. Tik daudz jau asiņu un dubļu, Kur kaujas sauciens slīcināts. Aiz mums jau karakāvu blāzmās Reiz liesmojušais debesjums. Aiz mums jau dzeloņstiepļu žogi Un mūžīgs sasalums. Pie pleca plecs ar īstiem brāļiem, Bez elkoņiem - pie pleca plecs. Pie pleca plecs ar ģenerāļiem, Kas skaidri kaujas lauku redz, Kur cīnās atjaunotie pulki, Kur izšķirošā kauja dun, Kur cīnījušies mūsu senči, Un tagad jācīnās ir mums.

C Em Dziesma, ar ko tu sācies, Am E G7 Ar ko tu sācies? C Em Sācies ar klusu vārdu, Am E Klusu vārdu. Dm G Sācies ar klusu vārdu, C E7 Am Sācies ar klusu zilbi - G C G C Tavējie sapratīs, A7 Dm G Tavējie sapratīs, Am G C Ka dziesma ir kliedziens. Dziedi par zemu zāli. Par zemu zāli, Dziedi par gaišu staru, Par gaišu staru. Dziedi par gaišu staru, Dziedi pa lētam jokam - Tavējie sapratīs Tavējie sapratīs, Ka dziesma ir kliedziens. Dziedi par rozā sapņiem, Par rozā sapņiem; Ja jau tev pavēl dziedāt, Ja jau tev pavēl dziedāt. Ja jau tev pavēl dziedāt, Dziedi, kaut vai aiz bailēm - Tavējie sapratīs, Tavējie sapratīs, Ka dziesma ir kliedziens.

C Am Pilsētā, kurā piedzimst vējš, piedzims vējš F Dm G G7 Varen varoša vārna zarā sēž, zarā sēž G C Jumtu plēš vējš, bet nenoplēš G C Pilsētā, kurā piedzimst vējš. F Em Dm C Pilsētā, kurā piedzimst vējš. Pilsētā, kurā piedzimst vējš, laivinieks laivai dēli tēš, zārcinieks zārkam vāku tēš pilsētā, kurā piedzimst vējš. Pilsētā, kurā piedzimst vējš, dzintara latvieši krogos sēž un pa brītiņam traukus plēš pilsētā, kurā piedzimst vējš. Pilsētā, kurā piedzimst vējš, telefonisti stabos sēž, labi, ka vējš viņus nenoplēš pilsētā, kurā piedzimst vējš. Pilsētā, kurā piedzimst vējš, plēsēji — plēš, dzēsēji — dzēš, sēdētāji — kā parasti — sēž, pilsētā, kurā piedzimst vējš. Pilsētā, kurā piedzimst vējš, pieplok pie zemes cilvēku mežs, saknes jau vējš neizplēš pilsētā, kurā piedzimst vējš.

E A/E E E G#m/D# B G#7 C#m (E/B) A B E C C4 F/C C Taurenīši dejā viegli, vie-gli slīd. C Em/B G Vai ar mani dejot nāksi, princesīt? E7 Am Taurenīši sen jau saldi, saldi dus. F Dm/F G C Nedzird mūziku, visapkārt ļoti kluss. Tad lai paliek deja, mīļo princesīt, Tikai apsoli, ka projām neaiziesi rīt. Ja tu vedīsi, kur naktsvijoles zied, Tad man negribēsies vienai projām iet. Ja tu mani vedīsi, kur naktsvijoles zied, Ja ar mani klausīsies, kā lakstīgalas dzied, Tad man negribēsies vienai projām iet. Tad man negribēsies vienai projām iet. Vedīšu es tevi tur, kur naktsvijoles zied, Un tu drīkstēsi tur basām kājām skriet, Un tu varēsi tur mīkstās sūnās krist, Un pa sidrabainu avotu tur iesim brist. ... (starpspēle) Vedīšu es tevi tur, kur naktsvijoles zied, Tad man negribēsies vienai projām iet.

G Es jau sen tev gribeju ko vaicat D G Milo masin G Em Es jau sen tev gribeju ko vaicat A D Milo masin G G7 Kapec zilais putnins sorit kluse C Am Milo masin D G Em Kapec zilais putnins sorit kluse A D Milo masin