Eb Bb Vēl tu rozes plūc nenotvīkdama, Eb Bb Eb Matos spraudi tos vēl bez nodoma. Vēl tu uzsmaidi visai pasaulei, Vēl tu nezini sava skaistuma. Paies laiciņš īss un tu nosarksi, Dārza maliņā rozes ieraugot. Un tu plūksi tās vienam vienīgam, Un tu smaidīsi vienam vienīgam. Karsti slavēs viņš tavu skaistumu, Bet es staigāšu kā pa rudeni.
Es tiešām nezinu kā jums pa dzīvi iet, Bet man ar to liekas, kaut kas nekārtībā šķiet. Vai laime smaidīs, vai pa ceļu kaķis skries Nekad es nezinu, kas tālāk notiksies. Piedz. Kā pa [C] miglu mana dzīve iet, Kā pa [G] miglu, kas nekad [C] nepāriet Kā pa [C] miglu, vai tā nav [Am] kauna [F] liet Kā pa [G] miglu, miglu, miglu mana dzīve [C] iet. No rīta prasu sievai, kas būs vakariņās mums, Vai cūka, aita, vista, vai kāds cits radījums? Tā krata galvu nikni, lamā, Tu vecais suns, Tik tālu plānot nākotnē nav iespējams. Kad darbā prasu bosam, kad būs algas pielikums? Tas izliekas ka nedzirdams ir mans jautājums, Kad atkārtoju skaļāk, cik vien es to spēj', Pa logu skatās viņš un saka: O, nice day. Kad automašīna man vairāk negrib skriet, Tad stumju to ap stūri uz benzīna viet’, Kas prasu mehāniķim, kas vainas vāģītim? Viņš rokas plāta, norūc, ka tā mistērija šim. Kad vienreiz saņēmu es visu savu dūš', Pie zīlnieces es gāju, taujāt kāds būs mūžs. Tā kārtis lika, kristālbumbā skatījās Un rezultātā līdzjūtīgi izteicās. Kā pa miglu Tava dzīve ies, Kā pa miglu,kas nekad nepāries! Kā pa miglu, vai tā nav kauna liet? Kā pa miglu, miglu, miglu Tava dzīve ies!
D A Ak, pavasar, ak pavasar, D Tu visiem sirdis dulnas dar`! G Forī, forā, forallalā, \ A D 2X Tu visiem sirdis dullnas dar`! / Zēns ņēmis savu ģitāru, Pie meičas loga dziesmu dzied, Forī, forā, forallalā, Nāc laukā, daiļā meitiņa. Bb D# Bb Pat vecīts jautā večiņai: D# "Vai tici otrai jaunībai?" G# Forī, forā, forallalā, Bb D# Tā viņam smaidot saka: "Jā"! Tad viņa nopūš svecīti Un apkampj savu vecīti. Forī, forā, forallalā, Tiem sākas otra jaunība. Ak, pavasar, ak pavasar, Tu visiem sirdis dulnas dar`! Forī, forā, forallalā, Tu visiem sirdis dullnas dar`!
G D Vakar saņēmu es pergamento, D7 G ko rakstīja senjora man, C Am lai braucot es šurp uz Sorento, D7 G tur dziedāšot dziesmiņu man. Piedz G D Makaroni, špināti, karbonādo, D7 G pus pudeles mozeles vīns, C Am senjores, ģitāres skan serenādes, D7 G tur tālajā itālijā Kad aizbraucu es uz sorento Tur pretī man nāca kāds džeks, Es vaicāju tam, kur senjora, kas vēstuli rakstīja man piedz Tad vaicāja džeks konkurento, vai esot es galīgi traks ka braucot es šurp uz sorento pēc izskata galīgi švaks piedz sabba
F Ak vai, cik žēl, ak vai, cik žēl, C Ka tevi mīlēju par vēl. Gm C Ak vai, cik žēl, ak vai, cik žēl, F Ka tevi mīlēju par vēl. Tās puķītes ar ziliem ziediem, Tās sauc par neaizmirstulēm. Tās puķītes ar ziliem ziediem, Tās sauc par neaizmirstulēm. Tās meitenes ar zilām acīm, Tās sauc par neaizmirstamām. Tās meitenes ar zilām acīm, Tās sauc par neaizmirstamām. Ja gribi sasniegt kalna galu, Tad neplūc puķes ielejā. Ja gribi sasniegt kalna galu, Tad neplūc puķes ielejā. Ja gribi īstu mīlestību, Tad mīlē vienu vienīgi. Ja gribi īstu mīlestību, Tad mīlē vienu vienīgi. Tās rozes ir gan brīnumjaukas, Bet tikai gaužam dzēlīgas. Tās rozes ir gan brīnumjaukas, Bet tikai gaužam dzēlīgas. Tā mīlestība ir gan skaista, Bet tikai nepastāvīga. Tā mīlestība ir gan skaista, Bet tikai nepastāvīga. dzeina13
C F Sniedz roku, daiļā meitiņa, C Nāc sēdies laiviņā. F D7 Stalts laivinieks meiču aicina G C Un roku pretī sniedz. Piedz.: Dm G7 C G7 C Tās a--cis, tās acis, es aizmirst nespēju, Dm G7 C F G7 C Par zi--lajām acīm, es mūžam domāšu. Pret strumi puisēns laivu griež, Tam ilgu pilna sirds, Kā spožas zvaigznes debesīs, Tā meičai acis mirdz. Pie krūts tam glaužas meitene Un ķīlai skūpstu sniedz, Tai acīs sāpju asaras, Kas mīlu nenoliedz. Plūst Gaujas viļņi steidzīgi, Tiem gadi līdzi steidz, Sirms kļuvis Gaujas laivinieks, Tas sērot nenobeidz.
C Kad klētiņā dusēsi tu C7 F Pie tevis es aiziešu C Es zinu - tu gaidīsi mani G C Un durtiņas ciet neslēgsi F C Es zinu - tu gaidīsi mani G C Un durtiņas ciet neslēgsi Piedz: C Mīlu mazo Lulū G Sapņoju par viņu vien F C Jo šai naktī, Lulū, ai Lulū G C Mīlēšu tik tevi vien F C Jo šai naktī, Lulū, ai Lulū G C Mīlēšu tik tevi vien Tai naktī kad suns negrib riet Pie tevis es taisos iet Un mēness caur logu mūs redzot Vērs actiņas kautrīgi ciet Un mēness caur logu mūs redzot Vērs actiņas kautrīgi ciet Piedz Tas paliks kā mazs noslēpums Kas zināms tik abiem mums Mums abiem un klētiņai vecai Par laimi kur sapņojām mēs Piedz Es klīstu pa pasauli viens Man miera nav nekur Pat putniem un zvēriem ir alas Tik manim nav galvu kur likt Piedz Kad klētiņā dusēsi tu Pie tevis es aiziešu Es zinu - tu gaidīsi mani Un durtiņas ciet neslēgsi Es zinu - tu gaidīsi mani Un durtiņas ciet neslēgsi
Kad klētiņā dusēsi tu, Pie tevis es aiziešu. Es zinu - tu gaidīsi mani, ai, mani, Un durtiņas ciet neslēgsi. Piedz. Mīlu mazo Lulu! Sapņoju par tevi vien: Jo šai naktī, Lulu, ai, Lulu, Mīlēšu tik tevi vien. Šai naktī, kad suns negrib riet, Pie tevis es taisos iet, Un mēness, caur logu mūs redzot, Ver kautrīgi actiņas ciet. Tas paliks kā mazs noslēpums, Kas zināms tikai abiem mums, Mums abiem un klētiņai vecai, Būs zināms šis nakts noslēpums. Ak, skrandas, jūs vecajās skrandas, Ak, kādēļ jūs nesildiet vairs? Vai tādēļ, ka zudusi mīla, Vai tādēļ, ka laimes vairs nav? Es klīstu pa pasauli viens, Man miera nav nekur. Pat putniem un zvēriem ir alas, Bet man nav kur galviņu likt. ============================================== |C G|C|C|F| |F|C|C G|C| 2x |C|C|C|G| |F|C|C G|C| 2x =================================================== /solo/pants/piedz./pants./piedz./.../solo/piedz.2x/ ===================================================