Igo

Kā tas var būt, kad brīnumi nenotiek bet arvien man tevi ir jāsatiek piedod, ja kādreiz sajaucas domas un vārdi vējā skrien, pasaule griežas cilvēku prātos vēl arvien. Piedz. Vārdi ir tikai vējš, te tie aizdedz, te dzēš vārdos melnais kļūst balts un rūgtais paliek salds, mēs jau nemelosim, tikai izliksimies, kad ir laimīgs kāds cits, meitenes vēl pasakām tic! Kā tas var būt, cik zilas ir debesis, bet mans ceļš šai gleznā ir pazudis, skaties kā putni paceļas spārnos un pretī apvārsnim skrien, bet mēs viens otram mācamies piedot, vēl arvien....

Pie zvaigžņu vārtiem apstājies, stāv mēness, domās grimis, tā vaigs ir liegi sudrabbāls, viss šonakt ātrāk rimis Mans kaķēns klēpī ieraušas, pieglaužas un murrā Skatiens ilgi nemeklē, bet vienā acumirklī rod gaismu tumšās debesīs, kur vēl nekas nav zudis Nekur nekas nav pazudis, rau, mēness slaido sirpi pie zvaigžņu vārtiem pieslējis, meistaro mākoņpīpi Bet kaķēns, acis pavēris, uz mani skatās slīpi kā teikdams – paliec, nekusties un sēdi rāmi, glīti Tas, kam ir jānotiek, vēlreiz ir noticis Pie zvaigžņu vārtiem apstājies vēl mēness, domās grimis, tā vaigs ir liegi sudrabbāls, Tas, gana niekojies, nu apdzēš savu mākoņpīpi, tad izplēn, kāpdams debesīs, ir vēlreiz viss kā bijis Viss šonakt ātrāk norimis un kaķēns murrāt stāj, jo nu jau cieši iemidzis Tas, kam ir jānotiek, vēlreiz ir noticis

Mēs ejam un ejam Pār kalniem un pār lejām, Pret vēju un pa vējam Garām aizejam Kad satiekamies, smejam Par to, ka nokavējām, Bet Jāņos sadzirdējām Suņus martā rejam Mēs ejam, ejam Piesārtušām sejām, Pa grāvi tenterējam, Līdz bedrē iestiegam P. Pret vēju atnākuši, pa vējam aizejam, Marta suņu rejas gar ausīm palaižam Pret vēju atnākuši, pa vējam aizejam, Ap jauno gadu klusi mēs Jāņus izguļam Mēs ejam, ejam, Viens otru pazaudējām, Pret vēju un pa vējam Visu kavējam Mēs ejam, ejam, Saraujam, cik spējam, Tad braši nopļaujam, Ko laikā neiesējām Te tupus mēs, te rāpus pa lielceļiem, pa neceļiem, pa takām ejam, pa grāvi tenterējam, tad krītam garšļaukus, līdz ausīm bedrē iestiegam Un tālāk netiekam P....

Sev paņemšu līdz saujiņu balta vēja Ap sapņiem vīšu, ap saknēm. Tirdziņā vēja nav. Septiņus mūžus pa sapņiem mazgāšu tavu slieksni. Un atstāšu elpu uz palodzes tai grāmatā raug. Naktī visas lietas tavā istabā šķirstu. Un nopūšas galds. No pēkšņas gaismas lampa miedz acis. No ielas koki ap tevi pa tumsu sanāks Un jautās, un jautās, Kur tādu vēju tu racis? P: Kur nometi vēju? Kā bērza tāss smejot tas dega....

[Am] Nezin ne[F]viens, kā tas [G] sācies [Am] Nezin ne[F]viens, kur tam [G] gals [Am] Tik daudz ir [F] ceļu, pa [G] kuriem aiziet [Am] Tik maz ir [F] ceļu atpa[G]kaļ [Am] Nezin ne[F]viens, kā tas [G] sācies [Am] Nezin ne[F]viens, kur tam [G] gals [Am] Vai vienmēr [F] ceļš, pa [G] kuru aiziet [Am] Būs arī [F] ceļš atpa[G]kaļ Ir labi kopā būt Labāk par mums pazīst šo ceļu vien vējš varbūt Ir labi kopā būt Vai arī manai ko līdzīgu tava sirds jūt....

F Bb C Nav tevīm darba vairs Lievārdes pusē C Bb F Šo zemi tīrījis esi no ļauna F Bb C Iegūdams pelnīti varoņa slavu C Eb Bb Tālāk tev ejams uz Burtnieka pili Bb Csus4 C Likteņa rakstu tev jāmācās lasīt C Gsus2 D (Gsus2 300033) Apbruņot garu un dvēseli rūdīt D D D D Mūžības likumus jāmācās saprast, saprast, saprast. (Lielvārds) Dm Bb Jo krustcelēs mazs bērniņš rotaļājas | x2 C Csus4 C Csus4 C | Zem ratu riteņiem, zem pakaviem, | Dm | Zem dzelžu pēdām....

C F C G C Labais burvi lūdzu šonakt ciemos nāc F C G Am Visas manas likstas bēdas aizburt sāc Em F C G Am Lai kā sniegpārslas tās vieglas aizlido F C G C Un šo pasauli kā dziesmā apmīļo C F C G C Labais burvi Tu par mani šonakt lūdz F C G Am Lūdzu tikai nenoskumsti, kad Tu lūdz Em F C G Am Lai mums citu gadu labāk klājas F C G C Un lai Tevi gaida visās mājās Piedz....

Pa pārītim no rīta, Pret vakaru vēl trīs... Vējš salnu skartās lapas Pa vienai nolasīs. Cauri mākoņēnām, Neviena nemanīts, Pret rītu mēness dzisīs Tik bāls kā krīts. Vējš sola lapai debesis... Pa pārītim no rīta Vēl lapa gaidās trīs Līdz, vēja valdzināta, Tā arī celsies debesīs. Uz sniega segas Pāri zemei klātās Kails koka stāvs vien palicis Kā melns uz balta... Vējš sola lapai debesis... Kad būs jau tālu tā Ne rudens vairs, ne ziema Tai pēdas nesadzīs....

C Atgriežos pa mēness tiltu mājās F G C Jo tagad dzīve viss ir savādāk C Esmu klupis pāri oļiem F G C Un iemācijies piecelties Es eju prom pa horizonta ceļu Kas vēla rieta sadeg krāsmatās Un satiekos ar tevi krustojumā Kur norunājām satikties piedz: F G C Un tikai dievs, to tagad zina F G C Uz kuru pusi labāk iet, F G Am Ja viena pusē saule uzaust, Dm G Tad otrā tā jau riet....

Am G F C Mīlestība, mīlestība F C E Am Kurā pasaulē tā valda? Am G F C Šī man atņēmusi visu F C E Am Arī tevi, Esmeralda. F C E Am Mīlestība, mīlestība E Am E Am Sākas tur, kur nemirstība. Dm E Am Mīlestība Am G F C Sargeņģeli, sargeņģeli F C E Am Nes uz spērniem mūs kā krustu, Am G F C Lai šo mirkli projām ceļā F C E Am Mēs viens otram nepazustu....