Ieva Akurātere

(A DAĻA) C G C G C Kungs, kas zāles čukstus dzirdi, kas pat smilgai neliec ciest, C G C G D G Vārdi ir, kas latvju sirdīs deg un kvēl un nenodziest. C G C G C Vārdi ir, kas mūsu dzīslās līdz ar pirmo dienu skan, C G C G D G Jo tu licis reiz šai zemē maniem brāļiem dzimt un man. (B DAĻA) C G C F Kungs, mēs ticam, ka tu gribi un ka tas tavs svētais prāts, C Dm Am Dm G Lai arvien šī tauta dzīvo un šīs zemes ražu vāc. C G C F Lai pār lejām šīm un kalniem mūsu latvju mēle skan, C Dm Am Dm To man klusi čukst šī zeme, to ik akmens saka man. G C To ik akmens saka man. (C DAĻA) C Am Em F C Tu tak negribi, lai važās atkal reiz mūs svešnieks kaļ. Am C F C G C Lai mēs, redzējuši sauli, krītam naktī atpakaļ ! C Am Em F C Tu tak negribi, lai atkal latvju tauta ceļos krīt Am C F C G C G Un lai mūs, kas šodien brīvi, atkal važās saslēdz rīt. (B DAĻA) C G C F Tu tak negribi, lai svešā mēlē tevi lūdzam mēs. C Dm Am Dm G Tu, kas devis mums šo zemi, tu, kas esi mūsu tēvs ! C G C F Vai nav skaistas mūsu dziesmas? Nē, tās nedzied verga sirds ! C Dm Am Dm Tāpēc mūžam tavai saulei latvjus brīvus jāapmirdz . . . G C latvjus brīvus jāapmirdz . . . (C DAĻA) C Am Em F C Tāpēc sargi mūs tais dienās, tornī sargs kad trauksmi sauc, Am C F C G C Tad, kad, nāves izkapts nopļauts, drauga rokās nomirst draugs – C Am Em F C Tad, kad svina bišu spieti plosīs latviešus un dzels, Am C F C G C Tad, kad baltu krustu birzis neredzamas rokas cels ! (A DAĻA) C G C G C Vai šī brīvība tik sapnis mūsu tautas gaitā būs, C G C G D G Un pēc gadiem sveši kungi atkal klaušās izdzīs mūs ? C G C G C Nē, tik grūti ir tam ticēt ! Nē, šī doma sirdī sāp . . C G C G D G . Tāpēc lūdzam šajā dienā: Kungs, no sava troņa kāp ! (B DAĻA) C G C F Nāc un pārstaigā šo zemi, kamēr tā vēl sauli jauž, C Dm Am Dm G Nāc un sakausē mūs klintī, lai neviens mūs nesalauž. C G C F Nāc un svētī mūs un vieno un mums darba spēku dod, C Dm Am Dm Lai reiz liktenīgā stundā negaida mūs briesmīgs sods. G C Negaida mūs briesmīgs sods. (C DAĻA) C Am Em F C Šodien, Kungs, mēs tevi lūdzam: neļauj latvjiem mirt un zust, Am C F C G C Liec mums vienmēr tavu sauli brīviem pāri galvām just – C Am Em F C Līdz tiem laikiem, kuŗus šodien nezin vēl nekur neviens, Am C F C G C Mūžam brīvs lai latvju ērglis, savus spārnus sizdams, skrien! (C DAĻA) C Am Em F C Lai pret nezināmiem laikiem cauri mūžiem ejam mēs, Am C F C G C Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, tēvs ! C Am Em F C Lai pret nezināmiem laikiem cauri mūžiem ejam mēs, Am C F C G C Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, tēvs !

C G Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka, C Tad asins bij’ karsta, tad gaišs bija laiks, G Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka, C Un nākotne spoža kā saules vaigs. C Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi, F Viss mira, kas agrāk bij’ daiļš, kas bij’ svēts, G Un dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi, C Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts. Un tukšām paliekot zinību slāpēm, Un beidzoties visam, kas daiļš bij’, kas svēts, Sirds pildījās nāvīgām asiņu sāpēm, Bet pagātne arī jau sāpes sedz. Un tagad es nicinu pasaules lietas, Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks, Pret laimi, pret nelaimi krūtīs ir cietas, Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.

F#m D Mans brālis kaut kur tālu, tālu. Bm Db Mans brālis ceļa malā trīc. F#m D Es neeju uz karnevālu. Db F#m Tur viss jau priekšā uzrakstīts. Bm F#m Mans brālis kaut kur sists un plosīts. E A Mans brālis kaut kur pamielots. Bm F#m Ar baltu smaidu ceļā posies. Db F#m Ar saltu naidu apmiglots. D A Es zinu viss ir nepareizi. E Bm Viss nepareizi rakstīts tur. F#m Es labi atceros to reizi. E A Mans brālis baltu guni kur. D A Es zinu viss ir nepareizi. Bm F#m Viss nepareizi rakstīts tur. Bm F#m Es labi atceros to reizi. Db F#m Mans brālis baltu guni kur. Bm F#m Es labi atceros to reizi. Db F#m Mans brālis baltu guni kur. Mēs dzeram dzeltenīgu tēju, Šurp vēji pasauli mums nes. Mans brālis aizgāja ar vēju, Mirdz saulē tukšas krūzītes. Mans brālis kaut kur tālu, tālu. Mans brālis ceļa malā trīc. Es neiešu uz karnevālu, Tur viss jau priekšā uzrakstīts. Es zinu viss ir nepareizi, Viss nepareizi rakstīts tur. Es labi atceros to reizi, Mans brālis baltu guni kur.

Bm G A Kad balss tevi sauc, Bm G F#m Tad nedomā vai tas ir malds. Bm G A Kāds bars tevi klāj, Bm G F#m Tam piekļaujies, neatstāj. Em Em/G Un smejies no sirds, A2/F#m Em Em/G Tā raudi lai asaras mirdz. Em Em/G Un smejies no sirds, A2/F#m Em Em/G Tā raudi lai asaras mirdz. Bm G Tas šķēps lai ievaino tevi A F#m Bm Un salūzt maigumā, Bm G Lai skan slavas dziesma no lūpām, A F#m Bm Par to kuru mīli... Bm G D Ej, neprāto daudz, Bm G F#m Kļūsti kā kalnu strauts. Bm G D Tici, tici tai, Bm G F#m Šai balsij vienīgai.

Em C Mans brālis kaut kur tālu tālu Am B Mans brālis ceļa malā trīc Em C Es neeju uz karnevālu Am B Em Tur viss jau priekšā uzrakstīts Am Em Mans brālis kaut kur sists un plosīts D G Mans brālis kaut kur pamielots Am Em Ar baltu smaidu ceļā posies B Em Ar saltu naidu apmiglots Am Em Ar baltu smaidu ceļā posies B Em Ar saltu naidu apmiglots C G Es zinu viss ir nepareizi D Am Viss nepareizi rakstīts tur Em Es labi atceros to reizi D G Mans brālis baltu guni kur C G Es zinu viss ir nepareizi Am Em Viss nepareizi rakstīts tur Am Em Es labi atceros to reizi B Em Mans brālis baltu guni kur Am Em Es labi atceros to reizi B Em Mans brālis baltu guni kur Mēs dzeram dzeltenīgu tēju Šurp vēji pasauli mums nes Mans brālis aizgāja ar vēju Mirdz saulē tukšas krūzītes Mans brālis kaut kur tālu, tālu Mans brālis ceļa malā trīc Es neiešu uz karnevālu Tur viss jau priekšā uzrakstīts Es neiešu uz karnevālu Tur viss jau priekšā uzrakstīts Es zinu viss ir nepareizi Viss nepareizi rakstīts tur Es labi atceros to reizi Mans brālis baltu guni kur Es zinu viss ir nepareizi Viss nepareizi rakstīts tur Es labi atceros to reizi Mans brālis baltu guni kur Es labi atceros to reizi Mans brālis baltu guni kur

2x C G Es eju tur, kur saule aust, G Un man līdzi ir ļoti laba tukša soma, G C Uz kuras var arī snaust F C Tur tālumā, tur tālumā F C Es redzu skudras manu pili ceļ Dm C G Un mazi, balti kurmji avotā pērles smeļ Dm C G Un mazi, balti kurmji avotā pērles smeļ 2x C G Es eju tur, kur saule aust, G Un man līdzi ir ļoti laba tukša soma, G C Uz kuras var arī snaust F C Bet mazi bērni smej un smej, F C Tu vienmēr tikai ej un ej, Dm C G Taču arī šajā pašā vietā vienmēr saule aust, Dm Noliec šeit savu ļoti labo tukšo somu, C G Uz kuras var arī snaust 2x G Bet tomēr C G Es eju tur, kur saule aust, G Un man līdzi ir ļoti laba tukša soma, G C Uz kuras var arī snaust -- Ievietoja Kristaps F.

C C7 Zeltaini stari slīd, F A Dm Aiz tāla kalna saule spīd, G E Am Un zeme lūdz, lai saule neaiziet, F G Em A Lai saule neaiziet, lai saule nenoriet Dm G C Dm G C Aiz kalna tālumā, aiz kalna tālumā. Balti kā ievu ziedi Melni laukakmeņi zied, Un zemes klusumā tie bedrēs zied, Bet cilvēks rok un rok, bet cilvēks neatrod, Jo cilvēks laukakmeņu ziedus nesaprot. Ja tu mūs nozagsi, Un vienaldzībā vadāsi, Mēs sadegsim, bet saulē aiziesim, Tavs tukšais lauks vēl tukšāks nekā agrāk būs, Un tad tu sauksi mūs, un tad tu sauksi mūs.

Am Dm Manas domas, tās naktīs skrien visādus ceļus. Am E Uz priekšu, uz sāniem, nereti riņķos. Dm Am E Am Manas saknes, es jūtu, tās neaug kā nākas, Dm Am E Pat auglīgā zemē tās liecas un nīkst. Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās. Bez zemes savas tā cīnās un dalās. Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās, Pat savā zemē tā neaug kā nākas. A Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, D A Visai latviešu tautai, D Saved to mājās pie Daugavas krastiem, E Saved to mājās. A Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, D E A Mūsu latviešu tautai D E A E Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē! D E A E A Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē! Katra diena, tā sāp visai latviešu tautai, Dalītai, šķirtai tik skumji skan dziesma. Katra diena, tā sāp visai latviešu tautai, Dalītai, šķirtai dziest lēnām mums liesma. Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, Visai latviešu tautai, Saved to mājās pie Daugavas krastiem, Saved to mājās. Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, Mūsu latviešu tautai Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē! Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē! by Siidzha.

Zeltaini stari slīd, Aiz tāla kalna saule spīd, Un zeme lūdz, lai saule neaiziet, Lai saule neaiziet, lai saule nenoriet Aiz kalna tālumā, aiz kalna tālumā. Balti kā ievu ziedi Melni laukakmeņi zied, Un zemes klusumā tie bedrēs zied, Bet cilvēks rok un rok, bet cilvēks neatrod, Jo cilvēks laukakmeņu ziedus nesaprot. Ja tu mūs nozagsi, Un vienaldzībā vadāsi, Mēs sadegsim, bet saulē aiziesim, Tavs tukšais lauks vēl tukšāks nekā agrāk būs, Un tad tu sauksi mūs, un tad tu sauksi mūs. Am D7 G Em G C G7 C E7 Am D B7 Em C D Bm Em Am D7 G Em Am D C Em Dm G C Am C F A7 Dm G E7 Am F G Em Am Dm G7 C A

D D7 G B Em Zeltaini stari slīd, aiz tāla kalna saule spīd. A F# Bm Un zeme lūdz, lai saule neaiziet, G A F# B Lai saule neaiziet, lai viņa nenoriet Em A7 D Em A7 D Aiz kalna tālumā, aiz kalna tālumā. Balti kā ievu ziedi Melni laukakmeņi zied, Un zemes klusumā tie bedrēs zied, Bet cilvēks rok un rok, bet cilvēks neatrod, Jo cilvēks laukakmeņu ziedus nesaprot. Ja tu mūs nozagsi, Un vienaldzībā vadāsi, Mēs sadegsim, bet saulē aiziesim, Tavs tukšais lauks vēl tukšāks nekā agrāk būs, Un tad tu sauksi mūs, un tad tu sauksi mūs.