Am Kurš gan kādreiz nav vēlējies E Laiku izrīkot pats kā tīko: Likt, lai gadi traucas kā vējš, E7 Am Saujā turēt mirklīti sīko. Am Vienīgais, ko spēju es pats – E Dzīvot mūžu labu vai sliktu, Paturēt vai atraidīt to, E7 Am Ko reiz liktens plecos man liktu. Piedz: Am Caur mirkli mūžībā rit dzīves rats, E Bet laika upe līku ločus mētā. Un varbūt kādreiz liktenis man dos E7 Am Uz parāda kaut ko no nepaspētā....
Kādēļ skumjas tavās acīs Šovakar, mans draugs? Prieka brīžus garām laistus- Tos vairs neatsauks. Jaunība, jaunība, Sārtais vīna trauks, Dzer no tā līdz rudens salnās Novīst dzīves lauks. Jaunība, jaunība, Sārtais vīna trauks, Dzer no tā līdz rudens salnās Novīst dzīves lauks. Mīla dzeļ un mīla glāsta- Atver sirdi tai. Nes tā tevi prieka brīžos Pretī jaunībai. Neatļauj, neatļauj Ka tā garām trauc. Sniegs kad matos sidrabos, Tad mīlēt nebūs ļauts....
Kas bijis bijis, pagājis, tik daudz kas vēl nav noticis, Labi ka tā, labi vien ir tā. Kā būs tā būs, ir nolemts tā, šai pasaulītē mainīgā, Labi ka tā, labi vien ir tā, Kā ir, tā ir, tā jānotiek, nekas uz vietas nepaliek, Labi ka tā labi vien ir tā, Kā nevajadzēs nebūs tā, šī pasaule ir mainīga. Labi ka tā, labi ka tā. Pār Vērmaņdārzu saule riet, un Vernisāžā atkal dzied, Pār dzīvi jauno pianins, līdz glāzēs lēni sarkanvīns....
Baltās karavelas slīd, Pār debess jūru mirdzēdamas iet Vai nakts, vai diena skanēdama mūžībā krīt, Caur dzīvi sapņu karavelas iet. Laiks būrās tām dzied Zvaigznes kaut riet, Tālāk karavelas iet Laiks būrās tām dzied, Saule kaut riet Tālāk karavelas iet Laiks būrās tām dzied Dzīve kaut riet Tālāk karavelas vēl iet un iet. Baltās sapņu karavelas Baltās sapņu karavelas Iet tālāk, tālāk vēl iet.
1.Pants Teica vectēvs: ”Nāk ziema”; Laikam stiprs būs sals, Bet es vēlos, lai zini tas nav gals, Tas nav gals. Teica vectēvs: “Ar Dievu”; Žēl man pasaules – šīs. Bet es vēlos – dēls – lai zini, Tas nav viss, tas nav viss! Piedziedājums: x2 Nekas jau nebeidzas, vien putni aizlaižas, Vien priekškars aizveras, vien saule, riet. Tik esmu dzīvojis, tik esmu mīlējis, Cik tevī palicis, cik dziesmā dzied. 2.Pants Teica tēvs man: “Es eju”; Izdeg rokās, jau skals, Bet es vēlos, lai Tu zini, tas nav gals, tas nav gals Teica tēvs man: “Ar Dievu!...
C F C Paskaties apkārt un redzi kā zied. G7 Debesīs zvaigznes un nakts G G Ieplestiem spārniem pār pasauli iet. C Pūce sēž kokā uz vakts. C F C Paskaties apkārt un dzirdi kā vējš C F svilpodams lielceļu skrien. F C G7 C C7 Upedzen vilni un krastmalu plēš, tālāk un tālāk arvien. C7 C G7 Upe dzen vilni un krastmalu plēš, tālāk un tālāk arvien. Piedz.2X F Paskaties apkārt un pasmaidi draugs, C Paskaties apkārt un dziedi....
[Am] Laba, laba [G] ir, [Am] laba, laba [G] ir, [Am] Laba, laba ir tā [F] dzīvošana, [Am] Laba, laba dziesma [G] par šo dzīvi [Am] skan. [Am] Laba, laba [G] ir, [Am] laba, laba [G] ir, [Am] Laba, laba ir tā [F] patikšana, [Am] Viena puse [G] tev, bet otra puse [Am] man. [F] Sadalīta pasaulīte klusē, [G] Kā lai zina, kurš ir kurā pusē. [F] Nav neviena veselā neviena, [G] Viena, sadalīta diena - [F] Sadalītā pasaulīte klusē, [G] Kā lai zina, kurš ir kurā pusē, [F] Nav neviena, veselā neviena [Am] nav....
Tikai [C] nesaki nevienam, ko tu dzirdēji no rīta, Liegā vējā modinošā valo[G]dā. Tikai [G] nesaki nevienam, ko tev pačukstēja zvaigznes Šajā naktī, kad tu biji nomo[C]dā. Tikai [C] nesaki nevienam, kas tavu sirdi pilda Tas vienalga citiem liekas [G] nesvarīgs. Tikai [G] nesaki nevienam, ko tev novēlēja liktens Tev būs grūtāk viņu kādreiz piepil[C]dīt. Un [C] esi tā kā rīta gaisma [F] debesīs Kas [G] spoži mirdz, bet paliek nezi[C]nāma Un [C] atceries, ka dzīve ir tāds [F] mirklis īss Skrien [G] laika upe projām neval[C]dāma....
Am Kā laika liecinieks, kā soģis cēls Dm Šis vecais pulkstenis vai notiesā vai žēlo, E7 Bij` prieka zvans tik tīrs, kad durvis vēri tu Am Sirds atbalsoja katru sitienu. Kad projām aizgāji, zvans izdzisis Man lika domāt laiks būs mēmās sāpēs miris, Bet iedunējās zvans kā atvadoties žēli Un vecais pulkstenis joprojām iet. Piedz. Am Dzīvi nav lemts mums pagriezt atpakaļ, E7 Vai laiku apturēt vien tik uz mirkli, Am F Kaut vientulīgs mans ceļš caur nakti tumšo rit E7 Ik stundu vecais pulksten`s rāmi sit....
C G Rozes sen jau novītušas, G C Nav no rudens saudzētas, C C7 F Īsu brīdi ziedējušas, G C Grūti, grūti audzētas. Nekopts klusā meža malā Brūklenājs aug vienmaļu, Vasarā un ziemas salā Redz to allaž iezaļu. Teic ar kādu prieku vari Zaļot vientuļš, brūklenāj? Kam tu līdz ar rozēm arī Zaļošanu neatstāj? Pastāvīgi zaļot raugu Nenoskārstai vajdzībai: Kapu vaiņagiem es augu Dažai rožu kopējai.