Harijs Spanovskis

Am Kurš gan kādreiz nav vēlējies E Laiku izrīkot pats kā tīko: Likt, lai gadi traucas kā vējš, E7 Am Saujā turēt mirklīti sīko. Am Vienīgais, ko spēju es pats – E Dzīvot mūžu labu vai sliktu, Paturēt vai atraidīt to, E7 Am Ko reiz liktens plecos man liktu. Piedz: Am Caur mirkli mūžībā rit dzīves rats, E Bet laika upe līku ločus mētā. Un varbūt kādreiz liktenis man dos E7 Am Uz parāda kaut ko no nepaspētā. Am Bet kamēr viss ap mani vēl ir dzīvs – A7 Dm Gan prieks, gan sāpes – metos tajā iekšā, Am Lai raugoties uz kādreiz bijušo, E E7 Am Es ticētu – pats labākais vēl priekšā. Dm Am Lai raugoties uz kādreiz bijušo, E E7 Am Es ticētu – pats labākais vēl priekšā. Am Kamēr mirkļi mūžībā krīt, E Kamēr laika upe vēl palo, Airēt dzīves laivu man ļauts, E7 Am Lai pret klintīm to neizskalo. Am Nav man bail no tā, kas būs rīt, E Neizmainīt liktenim dabu. Ja vien sirdī ticība mīt, E7 Am Viss tad dzīvē notiek uz labu. Piedz(2x): Am Caur mirkli mūžībā rit dzīves rats, E Bet laika upe līku ločus mētā. Un varbūt kādreiz liktenis man dos E7 Am Uz parāda kaut ko no nepaspētā. Am Bet kamēr viss ap mani vēl ir dzīvs – A7 Dm Gan prieks, gan sāpes – metos tajā iekšā, Am Lai raugoties uz kādreiz bijušo, E E7 Am Es ticētu – pats labākais vēl priekšā. Dm Am Lai raugoties uz kādreiz bijušo, E E7 Am Es ticētu – pats labākais vēl priekšā.

Kādēļ skumjas tavās acīs Šovakar, mans draugs? Prieka brīžus garām laistus- Tos vairs neatsauks. Jaunība, jaunība, Sārtais vīna trauks, Dzer no tā līdz rudens salnās Novīst dzīves lauks. Jaunība, jaunība, Sārtais vīna trauks, Dzer no tā līdz rudens salnās Novīst dzīves lauks. Mīla dzeļ un mīla glāsta- Atver sirdi tai. Nes tā tevi prieka brīžos Pretī jaunībai. Neatļauj, neatļauj Ka tā garām trauc. Sniegs kad matos sidrabos, Tad mīlēt nebūs ļauts. Neatļauj, neatļauj Ka tā garām trauc. Sniegs kad matos sidrabos, Tad mīlēt nebūs ļauts. Šovakar mums pilnas glāzes Putu ziediem, draugs Kas to zin vai citu rītu Laime kopā sauks. Līksmojies, līksmojies Kamēr ataust rīts Atkal jaunu rūpju dienu Atnestdams sev līdz. Līksmojies, līksmojies Kamēr ataust rīts Atkal jaunu rūpju dienu Atnestdams sev līdz. Lai ko liktensplecos veltu- Tas mūs nesalieks. Cauri visiem dzīves ērkšķiem Ievedīs mūs prieks. Jaunība, jaunība, Sārtais vīna trauks, Dzer no tā līdz rudens salnās Novīst dzīves lauks. Jaunība, jaunība, Sārtais vīna trauks, Dzer no tā līdz rudens salnās Novīst dzīves lauks.

Kas bijis bijis, pagājis, tik daudz kas vēl nav noticis, Labi ka tā, labi vien ir tā. Kā būs tā būs, ir nolemts tā, šai pasaulītē mainīgā, Labi ka tā, labi vien ir tā, Kā ir, tā ir, tā jānotiek, nekas uz vietas nepaliek, Labi ka tā labi vien ir tā, Kā nevajadzēs nebūs tā, šī pasaule ir mainīga. Labi ka tā, labi ka tā. Pār Vērmaņdārzu saule riet, un Vernisāžā atkal dzied, Pār dzīvi jauno pianins, līdz glāzēs lēni sarkanvīns. Pār Vērmaņdārzu saule riet un divi mīlētāji iet. Un abiem sirds tik strauji sit, kā reiz pirms gadiem piecdesmit. Kas vienam nav, tas citam ir un labi ja tas neizšķir. Labi kā tā, labi, ja ir tā. Un tas būs lai vieno mūs, jo tas kam nav, tam kādreiz būs. Labi ka tā labi, ja ir tā. Un ja tev kādreiz skumji kļūst un asaras pār vaigiem plūst. Labi ka tā, labi vien ir tā. Ir vieta, kur tu vari iet, gan bēdāties, gan skaļi smiet. Labi ka tā, labi ka tā.

Baltās karavelas slīd, Pār debess jūru mirdzēdamas iet Vai nakts, vai diena skanēdama mūžībā krīt, Caur dzīvi sapņu karavelas iet. Laiks būrās tām dzied Zvaigznes kaut riet, Tālāk karavelas iet Laiks būrās tām dzied, Saule kaut riet Tālāk karavelas iet Laiks būrās tām dzied Dzīve kaut riet Tālāk karavelas vēl iet un iet. Baltās sapņu karavelas Baltās sapņu karavelas Iet tālāk, tālāk vēl iet.

1.Pants Teica vectēvs: ”Nāk ziema”; Laikam stiprs būs sals, Bet es vēlos, lai zini tas nav gals, Tas nav gals. Teica vectēvs: “Ar Dievu”; Žēl man pasaules – šīs. Bet es vēlos – dēls – lai zini, Tas nav viss, tas nav viss! Piedziedājums: x2 Nekas jau nebeidzas, vien putni aizlaižas, Vien priekškars aizveras, vien saule, riet. Tik esmu dzīvojis, tik esmu mīlējis, Cik tevī palicis, cik dziesmā dzied. 2.Pants Teica tēvs man: “Es eju”; Izdeg rokās, jau skals, Bet es vēlos, lai Tu zini, tas nav gals, tas nav gals Teica tēvs man: “Ar Dievu! Žēl man pasaules – šīs”; Bet es vēlos, dēls, lai tu zini, Tas nav viss, tas nav viss! Piedziedājums: x2 3.Pants Tevim, dēls – reiz es teikšu. Visus liktnes` reiz mals Bet es vēlos, lai Tu zini, Ka tas nav gals, tas nav gals Teikšu dēls tev: “Ar Dievu”; Žēl būs pasaules – šīs. Bet es vēlos, dēls, lai tu zini. Tas nav viss, Tas nav viss Piedziedājums: x2

C F C Paskaties apkārt un redzi kā zied. G7 Debesīs zvaigznes un nakts G G Ieplestiem spārniem pār pasauli iet. C Pūce sēž kokā uz vakts. C F C Paskaties apkārt un dzirdi kā vējš C F svilpodams lielceļu skrien. F C G7 C C7 Upedzen vilni un krastmalu plēš, tālāk un tālāk arvien. C7 C G7 Upe dzen vilni un krastmalu plēš, tālāk un tālāk arvien. Piedz.2X F Paskaties apkārt un pasmaidi draugs, C Paskaties apkārt un dziedi. G7 Paskaties apkārt šis mirklis ir jauks, F C Silts tā kā dvēseles ziedi. C F C G7 Paskaties apkārt un zini ka sirds atveras vaļā un jūt. G F G Naktīs, kad sudraba zvaigznes mirdz, G C Mēs varam laimīgi kļūt. C F C F Paskaties apkārt un zini, ka tev pasaule šovakar zied. F C G7 C C7 Paņem šo mirkli un noglabā sev, lai Tava dvēsele dzied. C7 C G7 Paņem šo mirkli un noglabā sev, lai Tava dvēsele dzied. Piedz. 2X F Paskaties apkārt un pasmaidi draugs, C Paskaties apkārt un dziedi. G7 Paskaties apkārt šis mirklis ir jauks, F C Silts tā kā dvēseles ziedi.

[Am] Laba, laba [G] ir, [Am] laba, laba [G] ir, [Am] Laba, laba ir tā [F] dzīvošana, [Am] Laba, laba dziesma [G] par šo dzīvi [Am] skan. [Am] Laba, laba [G] ir, [Am] laba, laba [G] ir, [Am] Laba, laba ir tā [F] patikšana, [Am] Viena puse [G] tev, bet otra puse [Am] man. [F] Sadalīta pasaulīte klusē, [G] Kā lai zina, kurš ir kurā pusē. [F] Nav neviena veselā neviena, [G] Viena, sadalīta diena - [F] Sadalītā pasaulīte klusē, [G] Kā lai zina, kurš ir kurā pusē, [F] Nav neviena, veselā neviena [Am] nav. [Am] Laba, laba [G] ir, [Am] laba, laba [G] ir, [Am] Laba, laba ir tā [F] runāšana, [Am] Labi, labi vārdi [G] nemaksā [Am] neko. [Am] Laba, laba [G] ir, [Am] laba, laba [G] ir, [Am] Laba, laba ir tā [F] dalīšana, [Am] Labi sadalās, kad [G] dalīt nav [Am] nekā. [F] Sadalīta pasaulīte klusē, [G] Kā lai zina, kurš ir kurā pusē. [F] Nav neviena veselā neviena, [G] Viena, sadalīta diena - [F] Sadalītā pasaulīte klusē, [G] Kā lai zina, kurš ir kurā pusē, [F] Nav neviena, veselā neviena [Am] nav. [Am] Laba, laba [G] ir, [Am] laba, laba [G] ir, [Am] Laba, laba ir tā [F] dzīvošana, [Am] Laba, laba dziesma [G] par šo dzīvi [Am] skan. [Am] Laba, laba [G] ir, [Am] laba, laba [G] ir, [Am] Laba, laba ir šī [F] vēlēšanās [Am] Sadalīt uz pusēm [G] to, kas pieder [Am] man. [F] Sadalīta pasaulīte klusē, [G] Kā lai zina, kurš ir kurā pusē. [F] Nav neviena veselā neviena, [G] Viena, sadalīta diena - [F] Sadalītā pasaulīte klusē, [G] Kā lai zina, kurš ir kurā pusē, [F] Nav neviena, veselā neviena [Am] nav.

Tikai [C] nesaki nevienam, ko tu dzirdēji no rīta, Liegā vējā modinošā valo[G]dā. Tikai [G] nesaki nevienam, ko tev pačukstēja zvaigznes Šajā naktī, kad tu biji nomo[C]dā. Tikai [C] nesaki nevienam, kas tavu sirdi pilda Tas vienalga citiem liekas [G] nesvarīgs. Tikai [G] nesaki nevienam, ko tev novēlēja liktens Tev būs grūtāk viņu kādreiz piepil[C]dīt. Un [C] esi tā kā rīta gaisma [F] debesīs Kas [G] spoži mirdz, bet paliek nezi[C]nāma Un [C] atceries, ka dzīve ir tāds [F] mirklis īss Skrien [G] laika upe projām neval[C]dāma. Tikai [C] neaizmirsti ceļu, kas tevi aizved mājās, Kur tu vienmēr būsi mīļi sagai[G]dīts. Tikai [G] neaizmirsti to, kas reiz tevi iemīlējis Tikai neaizmirsti to kas pada[C]rīts Jo tikai [C] tā tu vari atkal, no dzīves labu gaidīt, Tikai tā tu vari būt vēl node[G]rīgs. Tikai [G] neaizmirsti to kas ar tavu sirdi notiek, Tas vienalga citiem liekas nesva[C]rīgs Un [C] esi tā kā rīta gaisma [F] debesīs Kas [G] spoži mirdz, bet paliek nezi[C]nāma Un [C] atceries, ka dzīve ir tāds [F] mirklis īss Skrien [G] laika upe projām neval[C]dāma.

Am Kā laika liecinieks, kā soģis cēls Dm Šis vecais pulkstenis vai notiesā vai žēlo, E7 Bij` prieka zvans tik tīrs, kad durvis vēri tu Am Sirds atbalsoja katru sitienu. Kad projām aizgāji, zvans izdzisis Man lika domāt laiks būs mēmās sāpēs miris, Bet iedunējās zvans kā atvadoties žēli Un vecais pulkstenis joprojām iet. Piedz. Am Dzīvi nav lemts mums pagriezt atpakaļ, E7 Vai laiku apturēt vien tik uz mirkli, Am F Kaut vientulīgs mans ceļš caur nakti tumšo rit E7 Ik stundu vecais pulksten`s rāmi sit. Tev, durvis aizverot, bij` skatiens tāls Tāds sirdij stīgas rauj un pulksteņzvaniem mēles. Bet nevarēju es tad laiku apstādināt Un nespēju pat tevi aizkavēt. Piedz.

C G Rozes sen jau novītušas, G C Nav no rudens saudzētas, C C7 F Īsu brīdi ziedējušas, G C Grūti, grūti audzētas. Nekopts klusā meža malā Brūklenājs aug vienmaļu, Vasarā un ziemas salā Redz to allaž iezaļu. Teic ar kādu prieku vari Zaļot vientuļš, brūklenāj? Kam tu līdz ar rozēm arī Zaļošanu neatstāj? Pastāvīgi zaļot raugu Nenoskārstai vajdzībai: Kapu vaiņagiem es augu Dažai rožu kopējai.