A7 (4x) Am C F C Ar sauli pie rokas ik rītu ceļos, F C G ik rītu ceļos liecināt dienu. Am C F C Ik rītu, ik rītu, ik rītu ceļos F C G liecināt dienu pasaules ceļos. Am G Nāk saule, nāk saule, nāk saule kalnā, Am G nāk sevi, nāk sevi, nāk sevi dot. Am G Un paliek, un paliek, un paliek tik gaiši, Am G tik gaiši, tik gaiši kā piedodot....
Māls - zemes sāls Māls - mana balss Šurp mālaina Saule Caur kalnu nāk Cērt logā pliķi Tad iekša kāpj Mālaina Saule Mūs modināt Atveru acis - Viz tālums tīrs Bet tālāk aiz tāluma Simts pasaules trīs Bet kaut kur aiz tām No debesu māla Dzimst mūsu zeme Un Saule No porcelāna. Bet cilvēks - Cilvēks vēl Akmens masa - Dzīva un pulsējoša Un asa
Tuning - D,G,C,F,A,D Capo 2 Intro - Am,D,Em,Am,D,Em (x2) Am D Em Mēs aizsniegam aiz caurspīdīgām dienām Am D Em Bet tuvumu tā arī neaizsniedzam Am D Em Snieg Saules nogurušā logā Am D Em Bet ēna nepāriet, tā nogrimusi domās Am,D,Em,Am,D,Em Am D Em Mēs aizsniegam aiz caurspīdīgām dienām Am D Em Bet tuvumu tā arī neaizsniedzam Am D Em Snieg Saules nogurušā logā Am D Em Bet ēna nepāriet, tā nogrimusi domās C D F Em Vai tiešām akmens Tavas acis sargā Am (C) D Kad tās tik akli D Am Manām garām staigā....
Es pārtrūkstu starp divām gaismām No dieviem Saules atspulgiem Tā vien sauc uz mēness ceļiem Tā otra Tavā logā māj. Es pārtrūkstu starp divām gaismām No diviem klusiem brīnumiem Tā vien sauc uz mēnes ceļiem Tā otra Tavā logā māj. Es pārtrūkstu starp divām gaismām No divējādiem zibeņiem. Vai krist pret tumsu - nāves cīņā Vai sadegt gaismu turpinot.
Tas neesmu es - tā mana ēna, Kas pie kājām Tev klājienā krīt; Tur nedaudz tālāk - aiz septiņiem vārtiem, Es mācos ar kokiem vārdus mīt. Tas neesmu es, tā nav mana roka, Kas ik sitienam pretī sit. Manas rokas, ak, naidniek, vēl lūgsnā par Tevi Kā ūdenskritumā sirmā krīt.
Grūti salst jūra lūdz aizsalst Ar ledu kā ēna plānu Soli tuvāk Tev pienāk krasti Soli tuvēk Tev salstu. Grūta saule pusceļā paliek Auksta kā vīlusies sieva Tavu vārdu izkliedz Tad rietā aizbāl melot Ka bijusi diena Tumsa kā zagle no meža jau izlien Ar saplēstu lakatu plecos Un pārvelk svītru pār balto masku Tavu seju, kas nenovecos.
/veltīta Aivaram "Ņurbulītim" Neibartam/ Pa tīru upi Balti lāči Balo prom Uz aizzemi Kamēr viļņi sakož klinti Kamēr - Rakstu dzejoli Bet pa upi Balti lāči Balo prom Uz aizzemi Jauni kapi Vecos krusto, Krusto druvas- Pļāvēji Kamēr viļņi Sagrauž klinti Kamēr- Rakstu dzejoli...
Klusu... Vēl klusāk Drīz jūra Stās elpot. Jau- zaļi sviedri Viņas pieri klāj. Klusu, vēl klusāk Dzinkst nopūtā smilts Pirms Saule,- Pirms Saule no jūras dzimst. Un priedes - pēkšņā kailuma Pārsteigtas sarkst.
Pa zariem augšup tumsa kāpj Negaidīti svēta Kā nopūta pirms mūža miega Trīs svece brīnā melnās izkapts pļauta Krīt dārzā zvaigzne nesaprasta. Ai,māt, ai, Saule, varenā Kam atstāj bērnus vienu- aiztumsā. Es cērtu tumsai pretīm smiekli līst Te milzīgs putns ceļ mani debesīs Un augstāk vēl jau līdzās zvaigzne trīs Tā tumsā dzimusī par Sauli pārtaps rīt. Kad diena uzziedēs ar tīrām smiltīm saujā Nāks atmoda kā rasa skaidra.
Vēl esmu es mūža mežā Kur lodīgas ēnas viļ Vēl roka pēc elpas cērt Pēc izejas sit mana sirds. Tur pie izejas malā gaišā Ar zāli aizmirsts dus ceļš. Un mans ugunskurs dūmainu roku Zvaigznes debesu maisā ber. Pa vienai vien, pa dienai Mana uguns tumšāka top. Un neviens nezin vai rīt jau Nenāk aklums un nenodod Aiz manis tad paliks Paliks aiz manis vārdu trauki tukši Tukši kā cauru aku dobumi....