Grafomāns

Tu gribi mieru sevī Pat, ja Tev apkārt ir tikai kliedzieni Tu jūti tukšumu zem kājām Pie katra soļa, ko pieliec Klusā istabā Tu sajuki prātā, pa dienām Naktī liki galvu spilvenā, kad bļāvu aiz sienām Tu dievam prasīji padomu, bet dievs nedzirdēja Dievs atbildēja to, ka tas viss ir tevis dēļ Sajūta tāda, ka visa pasaule pret Un katra diena, ko te pavadi jau atkal ir sveša Tu esi liela savā būtībā un tā tam ir jābūt Lai arī, cik Tu būvē, atceries sabruks tam, kam ir jābrūk Gribi ģimenes laimi, lai mājās valdītu kārtība Lai var jebkurā brīdī pazvanīt un svarīgo pārmīt Bet tā ir ilūzija Migla, kurā pazuda nākotne Jo Tev nolauza spārnus un lika pretī tai rāpot Gribu dzirdēt šonakt klusumu, lai nebūtu strīdu Ja sirdī nebūtu ticības, tad tā nebūtu dzīva Tik bezspēcīgi jūtos es arī Atmiņas manī lēnām aiziet bojā Pieveru acis vairāk neatceros, strīdus nemitīgos Kas liek aizbēgt projām Tik bezspēcīgi jūtos es arī Atmiņas manī lēnām aiziet bojā Pieveru acis vairāk neatceros, strīdus nemitīgos Kas liek aizbēgt projām Tu viņus mīli no sirds, bet gribi pielikt tam punktu Tēvs trako tā kā slims, pēc tam mierina stundu Tu tēvu atceries no bērnības pēc degvīna smakas Bet māte cīnījās kā spēja, kad viņš nebija blakus Visur pudeļu kaudze un pāris biznesa papīru Simtiem kamolu kaklā, kad atkal gribēju prasīt Tu jūti to kā sienas runā, to kā grīda sadeg To, cik ļoti Tev rūp, bet Tu redzi kā Tevi pamet Dzirdi, kā viņi strīdas Bet spēka nav, lai to mainītu Vecāki lūdzu beidziet, jo bērni pie tā nav vainīgi Sēdi istabā viena un pretī sēž tavas bailes Tas ir gluži kā peldēt un zināt to, ka nav gaisa It kā dzīve tikai sākusies, bet liekas jau cauri Es teicu nē, bet man pretī sienas, kas raud Gribu dzirdēt šonakt klusumu, lai nebūtu strīdu Ja sirdī nebūtu ticības, tad tā nebūtu dzīva Es gribu to, lai ir miers Šajā pasaulē un istabā, lai nejūtos lieki Lai katra diena, kas iet Mani nedarītu vājāku, kā gribētu dievs Es gribu to, lai ir miers Šajā pasaulē un istabā, lai nejūtos lieki Lai katra diena, kas iet Mani nedarītu vājāku, kā gribētu dievs Tik bezspēcīgi jūtos es arī Atmiņas manī lēnām aiziet bojā Pieveru acis vairāk neatceros, strīdus nemitīgos Kas liek aizbēgt projām Tik bezspēcīgi (bezspēcīgi) Strīdus nemitīgos Kas liek aizbēgt projām (kas liek aizbēgt projām)

Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene Viņai dzīve ir tik viegla vieglāka vairs nav kur Ceļgali zili, bet viņa to dara bez kauna Platīna karti pie katra aparāta pīkstina Jaunākajā telefonā sugar daddy īsziņas Asiņoja papēži labotaini papēži Laika nav nekam, bet tur, kur nauda tur viņa paspēs Panamera hoteri celiņi pār to galdu Lūpas pilnas ar filleriem darba lūpas ir saldas Palika tur pa nakti pelnija par to pakas Nenormāli skaista, bet netīra tā, kā zagta Viņa man sēdēja virsū, kad Tu zvanīju fonā Viņai desmit tādi pussy boy nauda, bet kontā Visi tādi luxury gatava jaunam klubam Smaitātu darbu solo bildes no Dubaijas Nesvarīgi no klienta sita sev virsū štukas Parasta lauku meitene palika par lētu kuci Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu, yeah Viņa Miljonu Meitene Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene Milijonu meitene laiku pavadīja Instā Dārgu brendu veļa virsū izskatās tik bīstami Vakarā uz veikalu šopingā itkā dekorētu Naktī viņa pazuda geļikā uz to restorānu Silikona krūītis stipri pieaaudzēti mati Maz kara slēpa mūžīgi bēdīgās viņas acis Miljonu Meitene reizēm Tindera meitene Viena kustība lieka un viņa ir indīga meitene Precēti vīri pie viņas rindā kā uz treniņu Nomet viņai peso un galā būs happy endings Muti vēra vaļā tikpat bieži, cik durvis Maina partnerus gultā tikpat bieži, cik kurpes Kartjē viņai aiz rokas vēra pusi no ļama Katru dienu skatās sejā sev, bet smukuma, ne grama Viņa bieži raudāja, kad mājās palika viena kā nelaime eskorta meitene, ko gaida saule pēc negaisa Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu, yeah Viņa Miljonu Meitene Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene Tu zvani, jo ar miljonu Tev nav gana Visu, ko Tu gribi, tev vajag te un tagad Tas kā Tu to dari. Tev visas durvis vaļā Viņš prasa parādu un velk bikses vaļā Tava dzīve kā kino viņš tev rozes nes Gramā jauna bilde pati pusplika Kontā ripo nauda kaviārs uz galda Iekšā Tev ir tukšums eju tulīt jā Tu raudi Vientulība viņu ieskauj tā tevi es uzsaucu pilnīgi jaunu Tu pazaudēji kaunu, Tu pazaudēji galvu, Tu pazaudēji galvu, viņa pazaudēja galvu viss dēļ naudas Viņa dara visu naudas dēļ (naudas dēļ) viņai nevajag neko pretī nē Viņa dara visu naudas dēļ (naudas dēļ) viņai nevajag neko pretī nē Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda (nauda) Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene Nauda viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene (meitene) Viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene (Miljonu Meitene) Viņa zvana, ka beigusies nauda Viņai nevajag sirdi, bet naudu Viņa maina visu pret naudu Viņa Miljonu Meitene

mēs esam pieauguši, bet kopā darām muļķības savas es tevi cienu, tāpēc acu priekšā uztīt ir kauns paldies spēkam, kas uzturēja pie dzīvības tavas klade pilna ar mums, man liekas ka līniju par daudz guļam un nebaidamies, ka rīt no rīta 5 ir darbs ja celsies tu, kas to lai zin, varbūt piecelšos ar Nē, nē tu jauc man nevajag neko vairāk par tevi mūsu četri stiprie gadalaiki, kuri mainās kā zeme ar balto plīvuru un gredzenu, ja tu izskaties skaista es tevi mīlu par neko, pat ja izprast ir bail man patīk skatīties, kā guli, kā celies man blakus vēlie vakari pie filmām kuras neliec tu pati (bet ko) bet ko lai padara kad atkal sēžu savā nodaba trinot dūres tu par sīkumiem atkal jau brēc un es pieminu tev vecās kļūdas stāstīt mums to visu ko nevar mums rādīt man tas paliek pie sirds itkā trāpītu kāds kas šauj un tad tēmē tik prātīgi PALIEKAM DIVATĀ.!(2x) ar laiku tu sāc melot man un izvairīties kad tu dzirdi kā tas skan tu sāc izmainīties ja man ir jāizvēlās nākotne pagātne tagadne kāpēc jāpārceļ uz citu diena, ja sanāk man tagad negribu domāt ar citām ja tu dari mani laimīgu es paņēmu pauzi no visa, bet tu vari mani gaidīt tik daudz strīdu kuriem jēgas nebija un nebūs nekad kas es tur stāvēšu, bet nekā, tu jau nebūsi tu pati man ir prieks kad esi blakus, tikai nemelo man neredzēt to ka tu paliec, es to nevēlos gan dienas beigās lasu īsziņas pie tējas krūzes dienas beigās sāku saprast to ka tavas sejas trūkst es neesmu tas kas ātri padosies kas kritīs ceļos Minnij, pasaki man vienu vai tu nāksi dejot tik daudz nedrošības sirdī, bet to kompensē tu ja man ir jākrīt, esmu gatavs tik aiz tevis klupt stāstīt mums to visu ko nevar mums rādīt man tas paliek pie sirds itkā trāpītu kāds kas šauj un tad tēmē tik prātīgi PALIEKAM DIVATĀ.! (2x) tu man iemācīji mainīties iet līdz galam jā mīlēties un strīdēties ir mūsu talants un tad aizmiegam mierīgi viens uz otra no rīta atkal meiģinam salabt (2x) stāstīt mums to visu ko nevar mums rādīt man tas paliek pie sirds itkā trāpītu kāds kas šauj un tad tēmē tik prātīgi PALIEKAM DIVATĀ.! (2x)

Tas ir tā, kā spēlēt ģitāru bez stīgām Zinot, ka Tu centies, bet nesanāk. Tāpat kā vēlēties krītot zvaigznēm bezmērķīgām Bet roku sniedzot pret tām - tāpat tās nepanāksi. Tas ir tā kā redzēt kādu, kuru mīli raudam Un saprast to, ka palīdzēt nevar, pat ja gribās. Tāpat kā skaitīt stundas un minūtes, kuras baudam Un neteikt, kad tās beigsies, pat ja zinātu. Tas ir tā kā dziedāt dziesmu, kurai zini vārdus Un meklēt sevi rindās starp notīm. Tāpat kā brīdis, kad sirds cīnās ar prātu, Līdz ķermenis ir bezspēcīgs un nokrīt. Tas ir tā kā skriet pa ceļu, kuram izejas nav Un meklēt savu pieturu, lai atpūstos. Tapat kā putnam bez spārniem lidot nav ļauts Krist un sadegt ar zemi, ja vārdi aptrūktos. Tas ir tā kā redzēt otru pusi sevis mirušu Un mēgināt to elpināt, un glābt Tāpat kā atcerēties brīdi redzot sevi dzimušu Un pasmaidīt kamerai pirms nāves. Mēs salīdzinam sevi ar šo pasauli Mūsu pasaule ir lielākā skatuve Tad, kad izskanēs dziesmas beigās aplausi, Tad tu būsi tas, kas laiku šodien aptur. x2 Tas ir tā kā sapņot atvērtām acīm Un redzēt acu priekšā to pašu - neko. Tāpat kā draugs Tev saka: Tu man patīc, Bet nedod Tev ne sirdi, ne roku. Tas ir tā kā dzirdēt balsi, bet neatsaukties Zinot, ka tevi dzird, bet nesaprot. Tāpat kā priecāties, kā bērnam un neatrauties Mēģināt līdz galam, pat ja nepadodas. Tas ir tā kā saņemt skūpstu pirmo reizi Ar trīcošiem ceļgaliem stāvot lietū. Tāpat kā viss, ko Tu iesāc ar laiku beidzas Un nepaspēj, ko gribēdams iegūt. Tas ir tā kā rakstīt domrakstu par dzīvi Un klades vidū aptrūkstās tintes. Tāpat kā dziesmu svētkos dejot līdz Vienā kustībā te apvienojās simti. Mēs salīdzinam sevi ar šo pasauli Mūsu pasaule ir lielākā skatuve Tad, kad izskanēs dziesmas beigās aplausi, Tad tu būsi tas, kas laiku šodien aptur. x2

Aizveru acis, sāku sapņot par Tevi Atceros es nakti, kad pati Tu man stimulu devi Dzīvot un elpot, tāpēc es ar roku neatmetu. Tāpēc, zin, ka viss ko daru, ir tikai Tevis labad Tāpēc šo dziesmu taisu tagad, Ir vieglāk mirt nekā klausīties nāves skaņā, Bet es nemiršu, jo tavas lūpas izskatās saldākas par cukuru. Naktī man nevajadzēs lukturus, jo es Tevi sajūtīšu, Sapratīšu, ka esi mana vienīgā un, Kad Tavās acīs ieskatīšos - nogrimšu, Nonesīšu Tev sauli un mēnesi no debesīm Izrakšu dimantus tīrus no zemes, Pārdroši teikt, ka trūkst Tevis. Ir dienas, kad es nespēju celties, Bet paskatoties uz Tavas sejas, spēku sāku smelties Tu man esi mūza, tā nav kļūda. Zini, viss, ko es tagad varu pateikšu Tev acīs, Pasmaidīšu, gaidīšu, ko Tu sacīsi, Pa Tavu sirdi ejot es paslīdu, nokrītu un trīcu, Bet tik pat ātri pieceļos, jo Tu esi princese. Ar laiku Tu sapratīsi par ko es runāju, Es gāju par to pašu ceļu, par kuru tu gāji. Apkārt ir vieni vienīgi sapņi, kurus piepildīt es nespēju Necerēju, ka Tu man pievērsīsi uzmanību, Uzmanīgi tagad man jāizturās pret Tevi, Jo Tu esi trausla, es ar plaukstu pieskaros Tavai sejai Un gaismu, sauli atpazīstu Tevi, jo tādu kā Tu nav daudz Ar Tevi kaut uz pasaules galu otru brauktu, Lai tikai pateiktu, ka Tu man nozīmē daudz. Es neesmu, ļaudis, varbūt mīļākais cilvēks pasaulē, Tāpēc turi mani cieši pie sevis un pasaudzē, Jo mani iemīlēt spēt vari tikai Tu. Man ir sajūta, ka esmu atguvies no kritiena Tāpēc Tavas sirds sitieni mani uztur pie dzīves. Atslābinies un klausies šīs rīmes.

Mēs skaitam dienas vienā virzienā, kad pienāk laiks, Pazūd mūzikā it viss kas šobrīd liekās skaists, Es pat brīdi vairāk negribu par to pat domāt, Vai tu spēsi turēt cieši to kas nonāk tev rokās, Mēs skaitam dienas vienā virzienā, kad pienāk laiks, Pazūd mūzikā it viss kas šobrīd liekās skaists, Es pat brīdi vairāk negribu par to pat domāt, Vai tu spēsi turēt cieši to kas nonāk tev rokās, Tevi drebina būga, mani skaņa no graustiem Mūzika ir vieta kur bez tā nevar tausties Kad pārdevās repaki bail palika daudziem Bet viss tas laiks ņēma un salika pa plauktiem Kauns par visu ko es redzu un dzirdu Vecās Raču mei... sen jau deguns smird Bet kuram jāiet ir vietā, ja pretī nav tam ko dot Tu zini gabarīti daudz, mani rauj aiz rokas Man ir piegriezies teikt ko domāju, Piegriezies apnicēts sūds kas rodas, Laikam šogad savu materiālu veltīšu tam, Lai plēstu nost no sienām to kas veltīgi skan Tu labi zini,to ka mūzika mirst Vairāk nepatīk Kaupers, tagad patīk cirks Klaun' Topof nāciet, Grāfam ir deguns Labāk glābiet savu pakaļu, kad dodies pēc dārgum' Kam tu esi dzīvs, jā, kā tu pamāci bērnus Saki ''Paldies'' bet ... vietam galam ir mēsli Nu, nu lai skrien tajā pasaulē Šeit uz rokām nesā to kam sanāk aplaudēt Mēs skaitam dienas vienā virzienā, kad pienāk laiks, Pazūd mūzikā it viss kas šobrīd liekās skaists, Es pat brīdi vairāk negribu par to pat domāt, Vai tu spēsi turēt cieši to kas nonāk tev rokās, Es laikam esmu viens no retajiem kuri nemeklē leiblu Citi saka, ka tas ir .........

Un es pieradu būt pieradināts, gluži kā vilks ķēdē Eņģeļu pasaulē nebija likumu, ja gribēji Tu uz mākoņa malas sēdēt Viņa bija kaut kas melnbalts, kurai tik smacīgi dzīvot uz pasaules Uz sarkanā paklāja pavadīju viņu - viņa dega kā uguns un momentā sasala Es apturēju laiku un gaidīju likteni, citi manā vietā jau pazuda prom Tu padarīji mani tik nejūtīgu un tajā pašā brīdī man pastiepi roku Es izraku bedri, lai glabātu čūsku, kura visu dzīvi mani grauza un bendēja Katrs pa savam to saprot un jūt - slīkstam tik daudz, bet nemācamies peldēt Vakara miers un nakts vētra - plēšamies ceļā uz nirvānu Katram ir kontrole pār iekšējo bērnu, bet Tu vienmēr biji man pirmā Es Tev skrēju pakaļ katru minūti, jo labākais vienmēr ir mugurpusē Kliedzu, jo sajutu, ka nebiju imūns, tu dari mani mierīgu, kad Tu klusē Gājputniem līdzi Tu lidoji bieži - neatkarīgi no laika logos Fonā uz apli tā pati dziesma - Tavas acis mani atkal jau nodod Tu mani paralizē, kad skaries klāt - es pierodu pie Tevis kā atkarīgs Un laikam beidzot es palieku tāds - tāds, kādu Tu mani saskatīji Mēs izgājām cauri pa vienam tai ellei - satikāmies tā kā likteņa saukti Lai dotos tur kopā un vēlreiz - lai dotos kur izejas nav Es dauzīju pudeles pret sienu dusmās, jo meklēju kādu, kas sen jau bija blakām Visa mana galva tūlīt ņems un uzsprāgs - un paliks pāri tikai veselais saprāts Mēs nomirām vienreiz un tagad ir haoss - Tava roka gluži kā manējā Katram jānomaldās, lai beigās filmai nonāktu pie savējā Un es gaidīju momentu - momentu, kurā Tu planētu griezīsi Tik ilgi kamēr uz rokām Tevi nesīs tie, kuri agrāk Tevi ienīda Melns smaids - Tev acis nemelo Izliecies, pieskaries, atņem man kaunu Uguns par aukstu - ar Tevi es salstu Caurspīdīgs aklums, krāsainā tumsā (x2) Tu bradā pa mežu un Tu nejūti robežu - varbūt es sapņoju, varbūt es klīdu Degu tik ilgi kamēr viņa mani nodzēsa - tā, ka rīt Tu mani nepamanīsi Viņa nogrima dziļi, nogrima jūrā - bezdibenī, kur zelta nav Viņa bieži dega kā ugunskurā un palika pāri tikai pelnu trauks Es biju stipri niknāks - nekā man likās, jo vilki gāja man garām bieži Kad es gāju gulēt zem priežu kokiem - Tu man acu priekšā te parādies Un es kailām rokām nogalināšu - to, kas Tev dara te pāri Mēs esam kā zvēri - tik alkatīgi un mēs nekontrolējam to prātu Zobeni mugurā, bet turpinam iet - solījām atdot viens otram it visu Alfabēta burti tagad ir lieki - gaisa man nepietiek un Tu man tici Ievaino mani, bet nedari mani vāju - neatstāj nomirt uz zaļajām sūnām Tur, kur esi Tu - tur ir manas mājas, es pacietu visu tik ilgi kamēr dūrās Grūd mani lejā, lūdzu - lejā pa milzīgo krauju Vulkāni parāda Tev ko es jūtu un dzīve ir lasāma uz saujas Grūd mani lejā, lūdzu - lejā pa milzīgo krauju Vulkāni parāda Tev ko es jūtu un dzīve ir lasāma uz saujas Melns smaids - Tev acis nemelo Izliecies, pieskaries, atņem man kaunu Uguns par aukstu - ar Tevi es salstu Caurspīdīgs aklums, krāsainā tumsā(x2)

Kad tu skaties man acīs, visa pasaule liekas kā bērnam uz rokas. Kad tu skaties man acīs, viss ko tu padari mani tik vāju un kroplu. Mana karaliene, uz mana sarkanā palaga gulēja un ne vārda man neteica. Viņa darīja tā, ka ceļi zilgani, viņa darīja it visu , bet nebeidza. Tu mani nejūti un nejuti tad kad es atvēros pilnībā parādot dziesmu. Es tevi respektēju un cienu tevi ļoti pat ja tu bojāji mani kā lietu. Ja tu zinātu kāda vētra manī mīt un kāda vētra mani grauž un es pat negribu zināt cik daudziem tu smaidi kad manis tuvumā tur tagad nav. Tāda viena sieviete, brūnām acīm, viņas ķermeni ir veidojis dievs. Viņai blakus kā ugunī stāvēt kaut arī tikai viņai blakus ir miers. Es tevi situ pa pakaļu stipri kad teici man nikni, lai novācu rokas un ir brīži kad liekas, ka viss ir tik nolādēts kad tu aizgāji prom. Tu biji kaila logā pie stikla, bet neļāvi skatīties vairāk kā gribēju. Tevī iegāju dziļi, jo dziļi un tā bija praktiski vienīgā izeja. Vienīgā izeja. Manā pasa ulē nav neviena mājās, bet tevī ieiet bija vienīgā izeja .

Dakter, man vajag zāles, dakter, man vajag palātu. Es gribu pamosties un zināt to, ka viss jau ir galā, Man miera nav, kad miega trūkums manī atkal ir klāt, Šī ir psihopāta dienasgrāmata, kurā ir stāsts, Par katru brūci, kas asiņo man tieši no rokām. Kurām situ cauri naglas, bet no krusta es nokāpu. Acis niknas, tā kā zvēram, kurš ir krātiņā, Trīc kājas mazam bērnam, kuram rādijās. Dakter, apturiet to migrēnu, ko prātā sev glabāju, Un tikai tukšajā gaitenī, pašā galā es karājos. Bieži dzirdu kā viņa bļauj tajā pagrabā, Un tumšākajos vakaros te nav kas mani pasargā. Dakter, man ir mežonīgi grūti saprast! Karš ir manī vai tur ārā? Lūdzu pasaki! Es esmu redzējis kā saule pazūd jūrā, Kā tuvākie mirst un to ka draugi paliek drūmāki. Dakter, es esmu bēdzis tālu prom pa to koridoru! Dzīve bīstama, bet neīsta kā lāzerpoligons. Zīlītes spīd, kad trinu nazi gar nazi. Šajā dzīvē tas, ko saņemu man ir par maz. Man ir ģimene blakām un tā ģimene ir viena. Rokās deviņu vīru spēks, sirdī tibetas miers. Dakter, nogurums ir lielāks kā pašam dievam. Nekas neatliek kā rakstīt un atkal dziedāt. Draugi paliek mazāk, pieaug paziņu skaits. Jebkuru cilvēku uz planētas spēj izmainīt laiks. Man maskas vietā ir smaids. Pašam pat dažreiz ir bail no sevis. Pirms mani pamet, lūdzu, liec man justies slikti ar tevi. Es meklēju pats sevī vainu, kaut tā ir citos, Es diezvai būtu tur kur esmu, ja es neizliktos. Kāda velna pēc jūs vispār mācat kādam vajag būt man, Ja mēs katrs atšķirīgi redzam, domājam, jūtam. Šī slimā pasaule jau sen kā ir uz nāves gultas, Zāles vairāk nekā slimības, visas sāpes gulstās, Uz tiem, kas domā ar sirdi, bet es vēl negribu mirt. Dakter, es neesmu jucis, man tikai vajag lai mani dzird. Nevis klausās cirku. Pacienti sazāļoti, acis aizsietas. Kādam uzticēties pats sev esmu aizliedzis. Cieņu nevar atņemt, to var tikai zaudēt. Laiks ir limitēts, pietiks sevi saudzēt!

[Am] Kam man skaistāku dzīvi, [F] ja man ir labi tāpat [G] Domas nemaina cilvēki, [C] bet gadi, kā saka [Am] Man nevajag tos zelta kalnus, [F] to pludmali Miami [G] Gribu lielu māju, [C] blakus meiteni arī [Am] Gribu divus mazus bērnus, [F] puiku un meiteni [G] Gribu kaimiņus, kuri [C] katru rītu sveicina [Am] Gribu izkāpt uz [F] balkona un ieelpot gaisu [G] Tas ir tik skaisti, [C] āāi [Am] Gribu sēdēt savā [F] mašīnā un dzer alu [G] Gribu peldēt pāri [C] horizontam, tālu, tālu [Am] Tas ir viss, ko es [F] lūdzu, tu tak saproti, brāl [G] No pašas bērnības [C] pusplikiem pazaudēt prātu [Am] Esmu reālists saknēs [F] un palikšu tāds [G] Varbūt savas dzīves laikā [C] es satikšu kādu [Am] Ar kuru parunāties, [F] iedzert un paklusēt [G] Bet līdz tam, kamēr jauni, [C] varam patusēt [Am] Kam man dzīvot skaistāk, [F] ja es mīlu kā ir [G] Es mīlu dzīvot skaistāk, [C] es mīlu ar sirdi [Am] Es baudu visu, ko es redzu [F] un redzu es daudz [G] Es varu palikt tepat, [C] man nav vērts nekur braukt [Am] Kam man dzīvot skaistāk, [F] ja es mīlu kā ir [G] Es mīlu dzīvot skaistāk, [C] es mīlu ar sirdi [Am] Es baudu visu, ko es redzu [F] un redzu es daudz [G] Es varu palikt tepat, [C] man nav vērts nekur braukt [Am] Es gribu pamosties kopā [F] ar sauli un gaismu [G] Gribu pamosties blakus [C] viņai, tā ir laime [Am] Man tiešām nevajag naudu [F] un tās dārglietas [G] Jo vislielākā bagātība [C] ir maniem vārdiem [Am] Es varu veltīt viņai [F] saulrietu un zvaignes [G] Es varu staigāt pa [C] mākoņiem taisni [Am] Es varu pacelt viņu [F] rokās un aiznest [G] Tur, kur mūžīgā gaisma, [C] āāi [Am] Jebkuram mirklim es [F] ziedošu smagu darbu [G] Es varu nomirt un [C] reinkarnēt savu karmu [Am] Gribu visu, ko man [F] dzīve dod un vairāk [G] Gribu būt blakus brīdī, [C] kad viss mainās [Am] Būt blakus tajā brīdī, [F] kad piedzims bērni [G] Gribu uzvilkt viņai gredzenu, [C] jo tas ir svēti [Am] Gribu palīdzēt [F] Dievam un piedot grēkus [G] Gribu atdot visu [C] tiem, kuriem pietrūkst spēka [Am] Kam man dzīvot skaistāk, [F] ja es mīlu kā ir [G] Es mīlu dzīvot skaistāk, [C] es mīlu ar sirdi [Am] Es baudu visu, ko es redzu [F] un redzu es daudz [G] Es varu palikt tepat, [C] man nav vērts nekur braukt [Am] Kam man dzīvot skaistāk, [F] ja es mīlu kā ir [G] Es mīlu dzīvot skaistāk, [C] es mīlu ar sirdi [Am] Es baudu visu, ko es redzu [F] un redzu es daudz [G] Es varu palikt tepat, [C] man nav vērts nekur braukt [Am] Dejo - kā neviens tevi neredzētu [F] Dziedi - kā neviens Tevi nedzirdētu [G] Mīli - kā nekad nebūtu sāpju [C] Dzīvo - it kā visu vēl varētu glābt [Am] Dejo - kā neviens tevi neredzētu [F] Dziedi - kā neviens Tevi nedzirdētu [G] Mīli - kā nekad nebūtu sāpju [C] Dzīvo - it kā visu vēl varētu glābt [Am] Kam man dzīvot skaistāk, [F] ja es mīlu kā ir [G] Es mīlu dzīvot skaistāk, [C] es mīlu ar sirdi [Am] Es baudu visu, ko es redzu [F] un redzu es daudz [G] Es varu palikt tepat, [C] man nav vērts nekur braukt [Am] Kam man dzīvot skaistāk, [F] ja es mīlu kā ir [G] Es mīlu dzīvot skaistāk, [C] es mīlu ar sirdi [Am] Es baudu visu, ko es redzu [F] un redzu es daudz [G] Es varu palikt tepat, [C] man nav vērts nekur braukt