Gausiņš

Stāvot man uz ielas stūra Vējš viegli matus plivina Un domāju kur tagad doties Lai vakaram ir pilnība No tālienes es skaidri redzu Kā bariņš ļaužu šūpojas Cits citam droši sit uz pleca Un jautā "kā tad dzīvojas?" Piedz. Nāc vien iekšā piesēdi Kaut uz brīdi parunā Pacel augstu alus kausu Tikai nevelc garumā... Satieku es vecu draugu Sveicinos ar paziņām Dažu atceros es labi Citu miglas aizsegā Kurais kauss jau silda sirdi Man būtu laiks uz mājām iet Bet bārmenis man ielej alu Un uzsauc visiem IEDZERIET! Piedz.

Vagonā vēl sēžu viens blakus ģitāra un iesākts rums Labprāt es pacienātu jūs lai ir kopā jautrāks šis ceļojums Garām logam paslīd pieturas un mazās stacijas Tik atvērts logs mūs aicina just vēju lai tas mūsu matus plivina Piedz. Saule aust un ceļā sauc Doties prom kur draugu daudz Vilciens kauc un sliedes klaudz Paliec pilsēta uz laukiem jāizbrauc Gala stacijā neviens mūs negaida lai iet ellē kas mūs pievīla Dziedam,dejojam uz perona ceļotājiem šodien pieder stacija... Piedz.

Kā notrauktu ziedu no ābeles mani plašumā aiznes vējš Bez mitas pa pasauli mētā līdz palieku pats sev svešs Iet dienas un gadi tālāk rit sapņi vienmēr man dzīvot liek Un savu īsteno laimīti savā ceļā man jāsatiek Piedz. mans ceļš tas ir klusums mans ceļš tas ir miers mans ceļš tas ir plašums mans ceļš ir tik viens Savu dzīves smagumu pāri katrai ieplakai pārceļu Lai skauģi man zibeņus mētā lai ceļā man dzeloņus ber Sirds mīlestībai ir dzimusi par tādu tai jāpaliek Un savu īsteno laimīti savā ceļā man jāsatiek

Vai esi redzējusi spožu zvaigzni Kas naktī spīd tikai Tev Vai esi sajutusi siltās rokas Kuru glāsti domāti tik Tev Piedz. Cik ilgi kavēsies Tu tumsā Vai neapniks Tev pašai baidīties Ir rīts,ir gaisma,būs siltums Tas pasaulē Tev šajā novēlēts Vai centies aizmirsties,vai bēgt No sevis pašas Tu neaizmuksi Vai sirds slēpsies tumšākajā alā Kas nolemts tas Tevi atradīs Piedz.