Simtiem labirintu, pa kuriem staigājot var klupt. Sarūk ceļš zem kājām, tas kā ledus sācis kust, Vēl jākāpj augstu kalnā, miera manī nav, Kaut nezināms ir virsziens, kur tas mani sauc. Izdomāt ar prātu nav lemts ir jādodas... Piedz. Robežas tik tālas, gribas iet vēl tālāk. Kurā brīdī, Sevi, lai nobremzē? Domas manī šaudās, par to vai kāds vēl raudās? Mēģinās mani sev paturēt, Ir jādodas.. Mums abiem vai pa vienam....
Vārdu tik [C] daudz šai Pasaulē, bet izman[Am]tojam Mēs tikai [F] nedaudz tikai [Am] nedaudz no [F] tiem jo baida[C]mies no savām sajūtām tik ļoti [Am] patiesām jā, es [F] vēlos, es [Am] vēlos Tev [F] teikt Tavs smaids tik [C] skaists un [Am] nemirstošs, ka paliek [F] bail man pajautāt - vai [Am] vēlies būt vēl [G] tuvāk, vēl [F] mazliet tuvāk ir jājau[C]tā - vai iespējams uzreiz ir [Am] iemīlēt, [F] tāpat vien, [Am] tāpat vien - [F] tāpat no pirmā [C] acu skatiena - tik ļoti [Am] patiesa jā, es [F] vēlos, es [Am] vēlos Tev [F] teikt Tavs smaids tik [C] skaists un [Am] nemirstošs, ka paliek [F] bail man pajautāt - vai [Am] vēlies būt vēl [G] tuvāk, vēl [F] mazliet tuvāk tikai nedaudz vai [Am] vēlies būt vēl [G] tuvāk, vēl [F] mazliet tuvāk tikai nedaudz Tavs smaids tik [C] skaists un [Am] nemirstošs, ka paliek [F] bail man pajautāt - vai [Am] vēlies būt vēl [G] tuvāk, vēl [F] mazliet tuvāk tikai nedaudz vai [Am] vēlies būt vēl [G] tuvāk, vēl [F] mazliet tuvāk tikai nedaudz [Am] man [C] man [F] [Am] man [C] man [F]
Tavs [C]miegs man dārgaks par [F]sevi šķiet Es [C]vēlos lai šis miers nekad [F]nepāriet Es [C]sargāšu tavu miegu [F]nomodā Lai [C]sapņus ko redzi neviens [F]nebojā Mes pacelsimies vēl [Am]augstāk skatīsimies [F]pāri Visām pasaules [Am]skumjām nemieriem un [F]kariem Nogu[C]lies uz [F]pleca man [Am] [G] Vai redzi [C]Debesīs mūs [F]atspīdam [Am] [G] Es tev [C]vēlos ko [F]parādīt [Am] [G] Bet tas nav uz [C]zemes š[F]īs [Am] [G] Aiz [C]rokas paņem un [F]nebaidies Mes [C]celsimies kopā leja [F]neskaties [C]Dosimies talak gaismas [F]virzienā Bet [C]to var sajust tik [F]acīm aizvērtām Mes pacelsimies vēl [Am]augstāk skatīsimies [F]pāri Visām pasaules [Am]skumjām nemieriem un [F]kariem Nogu[C]lies uz [F]pleca man [Am] [G] Vai redzi [C]Debesīs mūs [F]atspīdam [Am] [G] Es tev [C]vēlos ko [F]parādīt [Am] [G] Bet tas nav uz [C]zemes š[F]īs [Am] [G] Tikai paskaties [F]augšā vai redzi cik [C]skaisti ir debesu [F]vārdi, kā tie veras [G]mums Nogu[C]lies uz [F]pleca man [Am] [G] Vai redzi [C]Debesīs mūs [F]atspīdam [Am] [G] Es tev [C]vēlos ko [F]parādīt [Am] [G] Bet tas nav uz [C]zemes š[F]īs [Am] [G] [C]
ievads: D Dsus4 4x D Bm F#m Em7 pants: D Bm F#m Em7 piedz: Bm A G bridge: Em F#m G 3x Vārdu tik daudz Šai pasaule Bet izmantojam mēs Tikai nedaudz, tikai nedaudz No tiem Jo baidāmies No savām sajūtām Tik ļoti patiesa Lai gan vēlos, lai gan vēlos Tev teikt Tavs smaids tik skaists Un nemirstošs Ka paliek bail Man pajautāt Vai vēlies būt vel tuvāk vel, Mazliet vel tuvāk....
Intro: Bm A G 2x D Em Bm Laika gaitā sadragāts D Viss, kas bijis man tik svēts Em Bm Kļuvis viss ir maldīgāks D Em Bm Viss, kas bijis kādreiz dārgs, D Tagad viegli pazaudēts Em Bm Jūtu daudzums iztērīts Piedz. Bm A G A Tavās acīs viss šķiet savādāks Bm A G A Nedaudz naivs, bet tomēr vienkāršāks Bm A G Tavās acīs viss šķiet savādāks A Bm Tevī ieskatos....
Uzticies sev, Jo Tu lab?k par visiem zini Kas Tev s?p Nemelo sev, jo Tev apk?rt ir cilv?ki, Kas to lab?k m?k Ieklausies sev? ej t?l?k v?l t?l?k un neskaties apk?rt, kad v?l?k b?s ž?l Piedz. Var jau b?t, ka viss ir cit?di nek? sirds to j?t Bet k? lai zin, kam uztic?ties Apk?rt nav ne viena, jo tu sl?pies - un es ar?... Bet citiem ner?p, ko Tu j?ti pat ja n?...
G C Nokrītu es atkal zemu, Em D Nav vairs spēka piecelties- G C Kliedz, ja gribi mani atmodināt, Em D Kliedz, ja es tev neesmu vienaldzīgs! Piedz: G C Jo dažkārt nevar skaidri zināt, Em D Pie kā, lai tagad pieķeras, G C Un tā var spārnus apdedzināt, Em D Ja nezina, kam, lai pieglaužas. G C Apmaldos es pūlī dziļā, Em D Nav sākuma, ne gala tam- G C Kliedz, ja gribi mani izvilināt, Em D Kliedz, ja es tev esmu vajadzīgs!...
Vārdi izskan, klusi čukstot, Nevienam nesaprotot tos. Kā balta siena manā priekšā, Kā lai tagad atzīstos? Tik daudz jau pateicis es esmu, Bet nesaprasts es tik un tā. Nav jāgas skaļiem vārdiem tādiem, Kas izskan tālā klusumā. Piedziedājums: Es baidos apmaldīties vārdos, Ja man tos skaļi izteikt nāktos. Es labāk sēžu klusumā. Kam velti runāt, ja var klusēt, Nedomājot ne par ko. Uz brīdi atslēgties no visa, Tevi acīm apglāstot. Klusumā reiz ieklausoties, Nevajag man vairs nekā....
Am F G C [Am]Ir brīži, kad [F]apstāties gribas [G]man Un izslēgt it [C]visu, kas apkārt man [Am]skan Kāds nezināms [F]spēks mani zemē [G]gāž- Es jūtu, ka [C]krītu un kļūstu [Am]vājš Es klusītēm [F]zemei pieglauž[G]os Tās priekos un [C]sāpēs es ieklaus[Am]os Es dzirdu kā [F]sirds lēnām pukstēt tai [G]beidz Un jūtu kā [C]dzīve prom pamazām [Am]steidz. Mani izlaidiet[F] Acis atsieniet[G] Ar to, ka es [C]esmu man vien nepietiek[Am] Durvis atveriet[F] ceļā nestāviet[G] Līdz ar vējiem [C]kopā mani palaidiet!...