Fonds Viegli

Pavēli tai rokai, lai tā zied! Pavēli tiem acumirkļiem dažiem, Turi stingrāk manu roku ciet, Mums būs jāiet cauri trītiem nažiem Apsolies tai saulei debesīs, Ka mēs neatdosim vairs ne mata, Paliks tikai tie, kas nelaidīs Likteni pie sava stūres rata, a-ā... Pavēli tai rokai, lai tā var, Pavēli tiem acumirkļiem dažiem, Jāiet būs varbūt jau šovakar Cauri spožiem, asi trītiem nažiem Apsolies tai saulei debesīs, Ka mēs neatdosim vairs ne mata, Paliks tikai tie, kas nelaidīs Likteni pie sava stūres rata, a-ā....

Am G aptvert krusu, aptvert sniegu Am G aptvert visu radībiņu G F G F visu Dieva radībiņu G Am auksto (x2) G F G pilni vižņu mani mati, Am G skabargaina upe tek, F tā ir cita mīlestība, G Am G F neticēs, ja tajā pašā vārdā sauks to (x2) Am G aptvert krusu, aptvert sniegu Am G aptvert visu radībiņu G F G F visu Dieva radībiņu G Am auksto (x2) G F G pilni vižņu mani mati, Am G skabargaina upe tek, F tā ir cita mīlestība, G Am G F neticēs, ja tajā pašā vārdā sauks to (x8) piezīme: vižņi - tie ir ledus gabali, kas izveidojušies uz tekoša ūdens

C Ne bērni vien C/B Am F C mūs tālāk elpos, tālāk dvašos – mēs paši turpināsimies C/B Am F vēl tālāk C sevī pašos. G F Un gadi neatstāj C G F nekādas zīmes, vaina jau nav gados, Dm un, saprotams, Dm7 G C es atkal neatvados. C Ar klātbūtni, C/B Am F C ar kuru top un tiek sev klāt, C/B Am es paspēšu, es paspēšu F C jūs vienmēr uzrunāt....

Ievads: Dm, Bb x2 Dm Ne citu rīt! (ne citu rīt!) Bb Bet palīdzi tūlīt man, lielā elpa! (elpa) Elpa Dm Kad lapas krīt (lapas krīt) Bb Un rudens zvaigznēs ceļas visa telpa. (telpa) Telpa Dm Bb Tur galotnēs, Tur galotnēs ir brīvība tik smalka… (smalka) Smalka Dm Bb Tur galotnēs, Tur galotnēs varbūt ir viss vienalga. (vienalga) Vienalga F Bet te man rūp, C Gm Un palīdzi man, elpa lielā!...

Gods Dievam augstībā – Fonds Viegli G C Gods Dievam augstībā, un cilvēkiem – labs prāts! G C Es, es neesmu šai dzīvē maldināts, D C bet pats es esmu bijis nomaldījies – D C jo savas gribas vien man ceļš bij vijies. Am Em Un, ja es tagad stāvu nesabijies D un augu te kā skaisti stādīts stāds, – G C gods Dievam augstībā, un cilvēkiem – labs prāts G C Gods Dievam augstībā, un cilvēkiem labs prāts!...

Nākotne nāks un aizies, Tagadne iet vienmēr. Tas ir tāpat kā maize - Tikai, kad ēd, tā der. Pliks es esmu, lūk mana bēda! Ko man dod bijusī sega? (2x) Ko man dod kurpes, kas būs, Ja esmu sniegā un bass? Tagadne pametīs mūs Nākotnes pastalās. Pliks es esmu, lūk mana bēda! Ko man dod bijusī sega? Pliks es esmu, lūk mana bēda! Ko man dod bijusī? Nākotne nāks un aizies, Tagadne iet vienmēr....

[E]Amsterdamā kādā parkā, [A]Mūsdienīgā ļaužu tracī, ieraudzīju dīķī peldam [E]Pīlīti ar zelta acīm. [A]Gribējās tur šurpu krastā pievilināt,kaut vai nozagt, [E]Piebarot ar labiem vārdiem, [A]Saķert ciet un dabūt grozā, atvest mājā palaist dīķī, [E]Un tad visiem draugiem sacīt, [A]Ka starp visām pīlēm, man ir pīlīte ar zelta [C]acīm, acīm, acīm. [F]Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts, [C]Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā. [F] [C] (2x) [E]Amsterdamā kādā parkā [A]Atved viņu savā dārzā, ziedēs koki, strauti gulgos, [E]Bet nekad vairs zelta acis [A]Tā kā toreiz neatspulgos Amserdamā, kādā parkā, [E}Mūsdienīgā ļaužu tracī [A]Atstāju es dīķī peldam pīlīti ar zelta [C]acīm, acīm, acīm....

G D G D Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs. G D G D Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs. G D G D Kāpēc tad tu lielais, kam ceļš augstāk ies? G D G D Kāpēc tad tu lielais - lielais nobijies? Am D Am D Am Nekas nenoslēgsies tev zināmā daļā, Am D G Vienkārši loks paliek vaļā. Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs. Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs....

Am G C G C G C G C G C G Ir saule, debesis un maize, C G C G Un maize, maize abrā rūgst. C G C G Un bērni dzimst, nekā jau nepietrūkst, C G C G Nekā, nekā jau nepietrūkst. F G Bet skaidri jūti pirmais sniegs, kad snieg, F G Ka nepietrūkst, bet arī nepietiek, F G Un tas, kas iegūts, nekur nav liekams F G Un tas, kas liekams, ir tik nepietiekams....

? = Akordi, kas ir gana tuvu pareizajam, idk Am Dm Man reizēm ļoti kauns, C E Reizēm — nemaz nav kauna. Am Dm Reizēm man ļoti patīk C E Ubagu pauna. F Em Ieeju mājā, saku: Am Dm — Vai jūs nevarētu man dot F Em Maizi? Kādu piciņu sviesta. Am Dm Pabarot, Pabarot — Em Am Man nemaz nav kauna, G C6 Ja man prasa: — Kā tā drīkst Em Am Klīst bez darba tāds dūšīgs cilvēks, G E Jauns vēl un veselīgs....