Fonds Viegli

G C G Nakts ugunīs sadeg tumsa G D Em Bet tumsas ir ļoti daudz Am Un viņa ugunis mūsu Em D Par maldugunīm sauc C G Nakts ugunīs tumsā caurumi izdeg C G Gaisma ietek un iztek Am Bm D Ugunīs tumsā caurumi izdeg G (īsa starpspēle) G C G Kā tā ietek un iztek G D/F# Em Tu pat nepamani Am Nakts vējā un nakts tumsā Em D Iet vientuļi gani G C G Kā gaisma ietek un iztek G D/F# Em Tu pat nepamani Am Nakts vējā un nakts tumsā Bm D Iet vientuļi gani C G Nakts ugunīs tumsā caurumi izdeg C G Gaisma ietek un iztek Am Bm D Ugunīs tumsā caurumi izdeg (2x) C Am Em D Nakts ugunīs tumsā caurumi izdeg (3x) D #D --> Gaisma ietek un iztek D# Bb F C Am Nakts tumsā vientuļi gani Em D Uguni kur C Am Tu prasi kur es būšu Em D Es būšu tur

Pavēli tai rokai, lai tā zied! Pavēli tiem acumirkļiem dažiem, Turi stingrāk manu roku ciet, Mums būs jāiet cauri trītiem nažiem Apsolies tai saulei debesīs, Ka mēs neatdosim vairs ne mata, Paliks tikai tie, kas nelaidīs Likteni pie sava stūres rata, a-ā... Pavēli tai rokai, lai tā var, Pavēli tiem acumirkļiem dažiem, Jāiet būs varbūt jau šovakar Cauri spožiem, asi trītiem nažiem Apsolies tai saulei debesīs, Ka mēs neatdosim vairs ne mata, Paliks tikai tie, kas nelaidīs Likteni pie sava stūres rata, a-ā... Ā-ā... Jo tie krasti šaurāk kopā lien, Jo tā straume trako nevaldāmāk, Jo tā straume nevaldāmāk skrien, Jo tai straumē nostāvēt ir jāmāk... (x5)

Am G aptvert krusu, aptvert sniegu Am G aptvert visu radībiņu G F G F visu Dieva radībiņu G Am auksto (x2) G F G pilni vižņu mani mati, Am G skabargaina upe tek, F tā ir cita mīlestība, G Am G F neticēs, ja tajā pašā vārdā sauks to (x2) Am G aptvert krusu, aptvert sniegu Am G aptvert visu radībiņu G F G F visu Dieva radībiņu G Am auksto (x2) G F G pilni vižņu mani mati, Am G skabargaina upe tek, F tā ir cita mīlestība, G Am G F neticēs, ja tajā pašā vārdā sauks to (x8) piezīme: vižņi - tie ir ledus gabali, kas izveidojušies uz tekoša ūdens

C Ne bērni vien C/B Am F C mūs tālāk elpos, tālāk dvašos – mēs paši turpināsimies C/B Am F vēl tālāk C sevī pašos. G F Un gadi neatstāj C G F nekādas zīmes, vaina jau nav gados, Dm un, saprotams, Dm7 G C es atkal neatvados. C Ar klātbūtni, C/B Am F C ar kuru top un tiek sev klāt, C/B Am es paspēšu, es paspēšu F C jūs vienmēr uzrunāt. “Brēmenes Muzikantu” tēma finālā – C, Am, Dm, G, Em, Am, Dm, G, C

Ievads: Dm, Bb x2 Dm Ne citu rīt! (ne citu rīt!) Bb Bet palīdzi tūlīt man, lielā elpa! (elpa) Elpa Dm Kad lapas krīt (lapas krīt) Bb Un rudens zvaigznēs ceļas visa telpa. (telpa) Telpa Dm Bb Tur galotnēs, Tur galotnēs ir brīvība tik smalka… (smalka) Smalka Dm Bb Tur galotnēs, Tur galotnēs varbūt ir viss vienalga. (vienalga) Vienalga F Bet te man rūp, C Gm Un palīdzi man, elpa lielā! F Man dvēsle kūp C Gm Un strādā te tik smagā vielā, F Ka lūdzu Es C Gm Kaut ko no Tava malka. F Tur galotnēs C Gm Ir brīvība tik smalka...

Gods Dievam augstībā – Fonds Viegli G C Gods Dievam augstībā, un cilvēkiem – labs prāts! G C Es, es neesmu šai dzīvē maldināts, D C bet pats es esmu bijis nomaldījies – D C jo savas gribas vien man ceļš bij vijies. Am Em Un, ja es tagad stāvu nesabijies D un augu te kā skaisti stādīts stāds, – G C gods Dievam augstībā, un cilvēkiem – labs prāts G C Gods Dievam augstībā, un cilvēkiem labs prāts! D C Es esmu piedzimis kā skaņa vārdā D C un tālāk – latviski – jau nākamajā kārtā. Am Em Kad Nīcā garais sauciens skan vai Bārtā, D es pieceļos, man piecelties liek kāds, – G C gods Dievam augstībā, un cilvēkiem – labs prāts! X2 D C Man jāpastāv! Kas manas lietas kārtos! D C Stāv cietumsargs un erceņģelis vārtos. Am Em Viens nelaiž prom, bet otrs – nelaiž iekšā. D Es vēl te pastrādāšu vārtu priekšā. G C Gods Dievam augstībā, un cilvēkiem – labs prāts! X4 D C G Un, kur tu ej, tev ceļš ir gaismas klāts. Ievietoja KmA-

Nākotne nāks un aizies, Tagadne iet vienmēr. Tas ir tāpat kā maize - Tikai, kad ēd, tā der. Pliks es esmu, lūk mana bēda! Ko man dod bijusī sega? (2x) Ko man dod kurpes, kas būs, Ja esmu sniegā un bass? Tagadne pametīs mūs Nākotnes pastalās. Pliks es esmu, lūk mana bēda! Ko man dod bijusī sega? Pliks es esmu, lūk mana bēda! Ko man dod bijusī? Nākotne nāks un aizies, Tagadne iet vienmēr. Tas ir tāpat kā maize - Tikai, kad ēd, tā der. Pliks es esmu, lūk mana bēda! Ko man dod bijusī sega? Pliks es esmu, lūk mana bēda! Ko man dod bijusī? Pliks es esmu, lūk mana bēda! Ko man dod bijusī sega? Pliks es esmu, lūk mana bēda! Ko man dod bijusī sega?

[E]Amsterdamā kādā parkā, [A]Mūsdienīgā ļaužu tracī, ieraudzīju dīķī peldam [E]Pīlīti ar zelta acīm. [A]Gribējās tur šurpu krastā pievilināt,kaut vai nozagt, [E]Piebarot ar labiem vārdiem, [A]Saķert ciet un dabūt grozā, atvest mājā palaist dīķī, [E]Un tad visiem draugiem sacīt, [A]Ka starp visām pīlēm, man ir pīlīte ar zelta [C]acīm, acīm, acīm. [F]Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts, [C]Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā. [F] [C] (2x) [E]Amsterdamā kādā parkā [A]Atved viņu savā dārzā, ziedēs koki, strauti gulgos, [E]Bet nekad vairs zelta acis [A]Tā kā toreiz neatspulgos Amserdamā, kādā parkā, [E}Mūsdienīgā ļaužu tracī [A]Atstāju es dīķī peldam pīlīti ar zelta [C]acīm, acīm, acīm. 1.Piedz. [F]Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts, [C]Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā. [F] [C] (2x) [A] 2.Piedz. [G]Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts, [D]Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā. [G] [D] (2x) [B] 3.Piedz. [A]Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts, [E]Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā. [A] [E] (2x) [E]Amsterdamā kādā parkā...

G D G D Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs. G D G D Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs. G D G D Kāpēc tad tu lielais, kam ceļš augstāk ies? G D G D Kāpēc tad tu lielais - lielais nobijies? Am D Am D Am Nekas nenoslēgsies tev zināmā daļā, Am D G Vienkārši loks paliek vaļā. Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs. Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs. Kāpēc tad tu lielais, kam ceļš augstāk ies? Kāpēc tad tu lielais - lielais nobijies? Nekas nenoslēgsies tev zināmā daļā, Vienkārši loks paliek vaļā. Ne pie kādām durvīm nenobeigsies nekas, Ne sveicienus prasīs, ne atvadas. Nekas nenoslēgsies tev zināmā daļā, Vienkārši loks paliek vaļā. (3x) Kukainītis nepūlas tikt atpakaļ un būt mazs. (4x)

Am G C G C G C G C G C G Ir saule, debesis un maize, C G C G Un maize, maize abrā rūgst. C G C G Un bērni dzimst, nekā jau nepietrūkst, C G C G Nekā, nekā jau nepietrūkst. F G Bet skaidri jūti pirmais sniegs, kad snieg, F G Ka nepietrūkst, bet arī nepietiek, F G Un tas, kas iegūts, nekur nav liekams F G Un tas, kas liekams, ir tik nepietiekams. C G Ir saule, debesis un maize, C G Un maize, maize abrā rūgst. Un bērni dzimst, nekā jau nepietrūkst, Nekā, nekā jau nepietrūkst. Kad zvaigzne krīt, tā it kā iekož, Viss ir nepaliekošs, nepietiekošs. Kad zvaigzne krīt, tā it kā iekož, Viss ir nepaliekošs, nepietiekošs. Viss ir nepaliekošs, nepietiekošs. Viss ir nepaliekošs, nepietiekošs. Ir saule, debesis un maize, Un maize, maize abrā rūgst. Un bērni dzimst, nekā jau nepietrūkst, Nekā, nekā jau nepietrūkst.