Finķis

Fiņķis: Mums bija basketbols eu, bet mes nodzērāmies. Bet es ticu vilšanās sevī tomēr pāries, tā fucking spēle tik daudz mācījusi, jā. Komanda un biedri reiz paliek tik ļoti klusi. Jauns, kaut ko padirst, no dzīves nav bail, Aiz ausīm pats sevi pacēlu, lai redzētu Rīgas gaisu. Patmīlīgs zīmols, kas it kā atriebību gaida, jo tur slēpās velns, aiz labsirdīga smaida. Atskatoties atpakaļ to spēlēt nevar beigt, man uz sirds tik daudz ir, ka mēlei bail to teikt, ar darvu ausīs smērēt, pēc tam mākslīgi jūs sveikt, katra daļa laimes tā tiek tēlota, ir fake, asaru tik daudz ir, ka no dēla iznāk meit, cilvēks, kas par gļēvu, lai to risinātu šeit, es tik tiešām nerakstītu, zinot viss ir safe. Mani ir draugi, mana ir zelta dzīve, takā šeit. Piedz. (2x) Tu esi priecīgs, Tu esi fucking priecīgs, tu esi priecīgs, ja kādam iet sūdīgi. pacelsim mēs glāzes, pacelsim mēs glāzes, ja kādam vāzē smeļas ūdens, pāri rožu kroņiem. (2x) Un nekad, nekad, nekad, nekad, nekad, nekad vairs es neuzmetīšu nevienu, un kas man kaiš, to prasa komandas bieri, tā spēle iemācija neuzmest tiem, kurus Tu tik ļoti mīli.

Intro Cik ilgi tu skriesi man tā pa priekšu Saņemies, es šonakt rakstu tev dziesmu Tu esi laiks, un es esmu tik tava lelle Mēs sadosimies rokās, mēs pazudīsim 1 Es gulētu ar viņu, ja laiks būtu prostitūta Mans laiks ir kāzas bez tosta un rūgta Ja vēl ir draudzene, tā pie katra testa ir grūta Ja laiks ir nauda, es tam nedošu ne sūda Es redzu cilvēkus sev blakus, kāds es nevēlos būt Un tad es jautāju sev, par ko es vēlos kļūt Tie rāda piemērus, pulksteni bez ciparnīcas Es laikam esmu stulbenis, jo tie man nepalīdz Piemēri, citāti, dzīves gudrību tik daudz Kā sekot laikam, tas tev nav nekas jauns Tev nav konkurences, stiprākie ir debesīs Tev jābūt pašam, laiks uz priekšu nenesīs Laimes lutekli, es tev esmu baiss Nenolaid rokas, dieva dēļ, nenolaid ģimene un draugi Viss pārējais ir tikai putekļi un gaiss 2. Man bija mamma, ar vīna pudeli rokās Kā viņai sokās, es zināju pēc Mummy Troll dziesmas, Kas skanēja, dēliņ, jā tu varēji, darīt praktiski visu Un kāpēc acīs krist liek tie, kas sevi iznīcina Viens pret viens, es katram no tiem sevi pielīdzinu Viņu alkohols arī būtu pieejams Viņa ir narkomāne, man tas viss ir pieejams Tu gribi aizņemties, es arī esmu parādā Purva bridēj, tas stāv rakstīts grāmatā Nākamā nodaļa un jau drīz tur stāvēja Ja vientulība būtu briesmonis, es būtu pārbijies līdz nāvei° Greizsirdība, vienmēr pūlī uzmani kādu Ja vēlēšanās būtu dzirdi, visi ubagi jātu Mamma, vīna pudele, es atgriezos tajā istabā Pēc tik dauziem gadiem un jau šajā izskatā Viņa vēljoprojām skatās tur vienā punktā Bet šoreiz man paliek bail no tām acīm un skumjām Kaut ko prasīt būtu vēl dumjāk Tumsa, kas tur mājo, elle un ellīrijs Melns un tik nedzīvīgs, Es aizbultēju tās durvis ciet, lai viss, kas man svēts Tur vairs negrib līst Tu iznīcini sevi un tad atkal smaidi Laiks maina cilvēkus, tu esi uzvarējis Tu iznīcini sevi un tad atkal smaidi Tu esi uzvarējis