Evelīna Krama

C D Em Vai vispār laimīgāks var būt kāds C D Em Vai vispār kāds var būt bagātāks C D Par cilvēku - mīlētu G Em Un cilvēku, ko saukt par savu C D Par cilvēku - gribētu G Tā kā Tu G D Em C Ik rītu mostos tavos smaidos ietītos G Un paskatos D Em C Uz Tevi tā - itkā mums šī diena būtu pēdējā G D Em C Bet pasaki man, ja nu tu jūties savādāk G D Em C Bet pasaki man, ja nu šaubas tevi sāk māk G D Em C Katru dienu vēlos pakaļ Tev dzīties G Un nebaidos D Em C Tur ceļā paklupt vai kaut kur apmaldīties G D Em C Bet, pasaki man, ja nu tu jūties savādāk G D Em C Un pasaki man, ja nu šaubas tevi sāk mākt D Em D Em C Tevi mīlu es, tevi mīlu es C G D C G Tā esi tu, tā esi tu

Atminos es tevi tādu - basām kājām zālē stāvot, Saucot: "Nāc man palīgā!" Kopā iesim tālu, tālu, šķiet Tev pareizu ceļu rādu - laimīgs būsi tik un tā Tagad Tu man blakus stāvi un uz skolas durvīm rādi Iesi pasaulē lielajā, Zinu, neklausīsi māti un daudzi būs apbēdināti - laimīgs būsi tik un tā Tāpēc, lūdzu, ieklausies, Uz brīdi apstājies... Redzi vieglākais jau garām - laiks ir stiprākam būt, Domāt - par ko vēlies kļūt, galvenais laimīgam būt!...