Divas acis (pied. Vlada Ivanovska)
Divas acis kuras sapņo kad neēsi šeit divas acis kuras vēro kā mēness beidzas. Divas acis kuras pateiktu ka viss ir labi, divas acis kuras pieder tikai man. Divas acis kurās ir savādāka pasaule, divas acis kuras izskatās salauztas, divas acis kuras redzēt spētu to. Visu atdotu, bet neredzu jēgu dot. Mūsu aklās sarunas un pusnakts tumsa, domas mainās, ka bus tālāk? Mainās uzskati mums. Ja tevi nozagtu, neviens pret mani netiesātu, tikai sūtītu vēstules kas nepienāk!...