Tu esi aizgājis tik tālu, Cik vien tik dzīvē aiziet var. Aiz sevis gadus nopļāvu kā siena vālu, Bet sirds vēl sāp tāpat kā tovakar. Bij Jāņu nakts, un kalnos dega liesmas, Man galvu sedza jasmīn vainags balts. No visiem mežiem vēji nesa dziesmas, Sirds laimē kūsāja kā vīna šalts. Deg atkal kalni, atkal meži līgo Un atkal mirklim veras burvju zieds. Man sirmi pavedieni matos zvīļo, Sirds, tevi meklējot, kā aizšauts putns kliedz....
Kad aiz mežiem nogrimst saules stari, Padebeši sārtojas. Eju es, lai Vaidaviņas krastos, Senās atmiņās sirds kavējas. - 2x Piedziedājums - 2x Vaidava, Vaidava, Aiznes skumjas zilā jūriņā, Vaidava, Vaidava, Stāsti man par mīlu jaunībā. Tagad staigājot pa svešu taku, Domās redzu tikai tevi vien, Nekad dzīvē nesniegsi man roku, Zinu to, un tā man ļoti žēl. - 2x Piedziedājums - 2x Vai to domājām, kad toreiz abi Upes krastā sēdējām?...
[C] Mežezeru miglā sirmā sagša [G] tin, [G] Vecās dzirnas žiglā upe atrast [C] zin. [C] Straume dzirnu ratos dien' un nakti [G] līst, [G] Viļņu vālos platos baltas putas [C] šķīst. [F] Vecās likteņdzirnas Mūsu mūžu [C] maļ, [C] Gadi skrien kā [G] stirnas Un nenāk atpa[C]kaļ. [C] Melderim jau matos sarmo sidrab[G]sniegs, [G] Acīs vēl un skatos kvēlo jaunīb's [C] prieks. [C] Meldermeitenīte, baltābele [G] zied, [G] Viņas mazmeitiņas, klip, klap iet un [C] dzied....
Kālab mini neminamo? vārdi ātri gaist. Tavas mīļās, vēsās rokas netīk vaļā laist. Šodien Tev šī sirds un rokas, šodien Tev ir viss. Dienu dzidrā kristāltraukā klusums salijis. Rokas, rokas, mīļās rokas, mazā nelga sirds. Divu acu varavīksnēs spožas asras mirdz. Mini, mini neminamo- mīla, mīla tā, Nemirstības skūpsts uz vaiga naktī zvaigžņotā. Kālab Tavas mīļās bikli drebēt sāk? Vai tā nakts caur zvaigžņu ēnām klusi prātā nāk? Vai tā šķiršanās uz mūžu, lielais itnekas, Tavu sirdi šķēlēs dala itkā nazis ass?...
Bij [E] vasara toreiz tik zaiga un [B7] Ziedēja pļavas un [E] sils. Tu [E] pretī man nāci tik maiga, Tev [B7] galvā bij’ lakatiņš [E] zils. [E] Atmiņā lakatiņš zilais, Mati kā saulstaru [B7] riets, Biji man viena, [E] nakts Tu vai diena, [A] Mīlas vis[B7]krāšņākais [E] zieds. Tos [E] vārdus, ko sniedzi man ķīlai, Tos [B7] sirdī es ieslēdzu [E] sev, Jo [E] toreiz es ticēju mīlai, Un [B7] ticēju laimei un [E] Tev....
C Ir aizaugušas takas, F Redzi pati, Am Kur katru gadu G Jauna zāle dīgst; C F Bet uz to puisi, Am G Kas reiz tevi satiks, F Es laikam esmu G C Mazliet greizsirdīgs. Vai tamdēļ, kad mēs Skatus mijām biežāk, Un tagad gandrīz Nepārmainām tos, Bet divi ceļi Bieži projām griežas, Lai tālumā Ar citiem satiktos. Bet tagad šeit, Uz lielās dzīves trases Man tevi atcerēties Silti būs. Tu esi meitene No manas klases Kaut zvans uz stundu Sen vairs nesauc mūs....