Edgars Liepiņš

Es esmu nabags vecpuisis Un tādu vēl ir daudz, Daudz precības jau pārlaidis, Smags liktens mani žņaudz. Es precēju gan šeit, gan tur, Vēl sievas lūkodams, Bet izdevies man nav nekur, Tādēļ es vecpuisis. Šī vecā spalva vienīgā Ir mana draudzene, Un cietā gultā otrajā Man īsta biedrene. Un kas man sāpēs prieku dar, To stāstu viņām gan, Tās allaž mani saprast var, Tās čīkst un raud ar man. Kad mana dzīve bēdīgā Reiz rimsies, mitēsies, Un precību tā pēdējā Man vairs neizdosies, Tad kapsētā, tur kaktiņā, Lai būtu mīksts vai sasalis, Man vēlēta būs vietiņa, Tur krāks tad vecpuisis. Vai vai vai vai vai vai vai vai ............ nX Akordi: Cm G7 Cm Ab Bb Eb Ab Bb Eb G7 Cm Fm7 Cm G7 Cm

G Upē naktī pīles kliedz, un tu arī neiemiedz! D Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc. C G Varbūt ka ir ņemts par daudz,varbūt, ka par maz ir ļauts, Am7 D7 G Un varbūt par maz ir arī sāpēts. Izeju no mājām kluss Zvaigznes spīd un dubļi dus. Un var skaidri redzēt laimes naudu. C Tas nekas, ak, tas tik tā, G Tas tik tādā klusumā, Am7 D7 G Tik no malas izliekas, ka raudu. Upē naktī pīles kliedz, Un tu arī neiemiedz. Visur kaut kāds troksnis kluss un slāpēts. Tas nekas, ak, tas tik tā, Tas tik tādā klusumā... Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc.

A E Trīs runči kādā krogā par Rīgas jumtiem dzied, E7 A Par jaunību kas garām un arī šķērsām iet, A7 D Cik meiteņu ir mīlēts, cik pelīšu ir ķerts, D A E E7 A No priekiem un no bēdām cik balderjāņu dzerts. Un saka pirmais runcis, tam donžuāna skats, Kad es vēl puika biju, man bija baiga acs, Par kilometru tumsā, pa trim, kad gaisma svīst, Es manīju kur kaķes pa jumtu kori klīst. Un saka otrais runcis, kad es vēl biju jauns, Ak, vai cik skaists es biju, cik elegants un glauns, Ja ne nu Harijs Liepiņš, tad Jakovļevs, jā gan, Un visas Rīgas kaķes tad pakaļ skrēja man. Un saka trešais runcis to garo runča miau, Es biju pirmais tenors, vairs kaķiem tāda nav, Uz jumta dāmu bariņš man allaž bija klāt, Nudien, pat Kārlis Zariņš tā nespēj uzdziedāt. Trīs runči kādā krogā vēl ilgi maļ un maļ, Par jaunību, kas paiet un nenāk atpakaļ, Bet pienāk jaunais runčuks un saka: “Veči, čau! Man nav, kas jums reiz bija, bet ir kas jums vairs nav.” E E7 A Un tādēļ saucam mēs - skaista ir jaunība, A7 D E E7 A Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs. E E7 A Tā nenāks, nenāks vairs, tā neatgriezīsies, A7 D E E7 A ( E A ) Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs.

Dm A Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā 2X Dm A Tu man ļoti nepatīc - varens, liels un cildīgs. Dm Kaut tu būtu lācītis, zāģu skaidām pildīts! Gm Dm Tad es teiktu: Pinkainīt, pietiek vienam dvašot, A Dm Vīlīti es atrastu, kur tā vājāk sašūts. Piedziedājums : Dm A Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā Dm 2X Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā Dm A Caurumiņu izurbtu un no prieka mirtu, A Dm Ja no tava puncīša zāģu skaidas birtu. Gm Dm Birtu, birtu, izbirtu, satecētu riekšām. A Dm Tāpēc jau es urbinu, lai tur tiktu iekšā. Piedziedājums : Dm A Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā A Dm 2X Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā Dm A Tad mēs būsim vesels viens. Dzīve mums būs šāda: Dm Mana galva, prāts un acs, klāt vēl tava āda, Gm Dm Tad mēs būsim vesels viens, kopā iesim bitēs, A Dm Un mums abiem medus būs, kas gar vaigiem ritēs. Piedziedājums : Dm A Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā A Dm 2X Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā Dm A Mazo, mīļo lācīti, mēs jau tevi baidām, Dm Ja tās skaidas tavējās, paliec tad ar skaidām! Gm Dm Mazo, mīļo lācīti, mēs jau tevi baidām, A Dm Ja tās skaidas tavējās, paliec tad ar skaidām! Piedziedājums : Dm A Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā A Dm 2X Aijā aijaijā aijaijaijaijaijā