Edavārdi

Pie manis policists piegāja, kam smaids bij’ imitēts Es ātrumu pārkāpu, skrienot kā baigais zibenzellis Prasīja: „Tu esi traks, dēls, vai civilizēts?” Un es paskaidroju ka mans laiks ir limitēts Kad man teica pārmetot: „Tu mainīties sāc!” Es teicu, ka nokavēju, lai mani gaidītu kāds Kad mani pratināj’ prasot: „Uz ko tautu vedini Tu?” Es teicu, ka tikai eju, un es nezinu, kur Manai dzīvei tikai pienāk starts vakarā Bars atkal stāv, sākas fars, maskarādes Bet man pofig – par manām acīm tik’ Marss sarkanāks Prasi: “Kāpēc?...

Nebildē atmiņām, to met malā kā monogāmiju Jo dažas dziesmas strādā labāk kā fotogrāfija Biš’ pietrūkst laiks, kad traki bij’ platās drēbes Bet mani tas saista, jo tas jau ir pagātnē Labās ēras var papist – tās glabā gēni Tās citur atrast ir kā atrast te kramā krēmu Kad dzīvē pienāk tukšakās nodaļas Un dienas lietainās ir plusā – tad dod vaļu Tikai melanholija klusā, ko dod maņas Un, ja ir saulains, aizej dušā pēc noskaņas Pohuj, ja citi teica – „Tu traks!...