Edavārdi

Tagad, kad šo rakstu, man viss kārtībā Kaut mans dzīves ceļš ir kā trips Āfrikā Es esmu starp pofigismu pret klapatām Negācijām bez jēgas un optimismu bez pamata Tagad es zinu, kapēc man nenāk miegs Jo viss ir no svara, kad esi pedants liels Svešas idejas par to, kas īsts blakām Jā, es rakstu tekstus kompī, bet vismaz fonts ir slīprakstā Es nekad nesapratu jūsu principus Vienīgais, ko zinu, ka tie skan kruti un ir tizli Ar nepacietību tos gadus gaidat Kad varēsiet teikt: „Cik viss kruti bija manā laikā!” pie savas radu saimes Man ir savas domas, kas reti balstās uz jums, jā Izvēlos publiku ne pēc tā, ko klausās, bet jūt tā Visas dziesmas ir reprezents, tie, durak, nav meli Jo, lai arī kāda tēma, autors beigās runā par sevi Piedz. Vai tu vari pateikt „Rīga”? 3X Šitais tavām ausīm, ko sūtu, vaļā taisi Moš tas ir par maz – vienu albumu gadā laist Bet pūlis sanāk, jo skan te tas sū(ds) savādais Pantos nelamājos vairs, lai būtu labākais Izsalcis, kā tie, kas iet uz batlu flovot Esmu tas, kas nokodās no Apple logo Blingus aizmetu, bet tagad nav uz treka Frodo Pants tik dope – tas varētu būt kreka promo Vairāk stilu, kā kad repotu ar Sekktu Mono Ja visi gaida to, esmu LV repa Godo Es esmu lejā, kā pēc kaifa zuduma Bet mainu pudeli pret laiku, kuru tad Varu tērēt, kamēr tev ir bail no bubuļa Lai būtu tuvāk debesīm, man taisna mugura ir Piedz. Vai tu vari pateikt „Rīga”? 4X Viss varētu būt labāk, bet no stress Žēl, ka nevar rakstīt savā CV „Man dope reps” Joprojām sēžu pie tā TV bez “Coldrex” Un turpinu būt šajā spelē Pelē vai Goldbergs Nezinu, par ko Tu rēc, tev teksts – sūds Uz beigām neceri jo, dēls, vēl reps būs Šajā lietā stabilāks kā klints, bro Esmu slims, yo, Tu paviāns ne Kings Kongs Man ir mūzikā ne drēbēs fiškas Bet ar Taviem diskiem varam tikai spēlēt fiškas Viss, ko rakstu, svaigs, šī devīze nav fiktīva Tu netici? Es bliežu ar dezīti graffiti Es stāvu malā, jo negribu gvelzt sūdu Bet tu paliec ēnā te, tikai lai melns būtu Visur dzirdi naidu? Prom sūtu no tumbām Beidz prasīt, kapēc DJ’s met lūpu uz bungām Šajā lietā atzīmes Tev nebūs ļoti labas Nav draudzenes, bet vismaz Tev ir zobu skavas Nekad nebūsi tik traks, tā kā pūļi gar zemi Pat ja Tu būtu es, Tu beigās kļūtu par sevi Bet šī dziesma nav par to, ka Tu met ārā kakas Bet par mīlestību – esmu prosta pārāk abstrakts Outro Es esmu šeit, bet vai Tu esi šeit? Pacel savas rokas Un jā nē, tad padomā par to Ja tu zini, kas ir Edavārdi, pacel savas rokas Un ja nē, tad padomā par to Ja zini, kas jādara, kad repoju, tad pacel savas rokas Un ja nē, tad padomā par to Ja Tu paveici ko labu šodien, pacel savas rokas Un ja nē, tad padomā par to Ja Tu rokas pacēli, tad pacel savas rokas Un ja nē, tad padomā par to Ja Tu zini, kas ir labs reps, pacel savas rokas Un ja nē, tad padomā par to Ja Tev ir nokritušas rokas, tad pacel savas rokas Un ja nē, tad padomā par to

ja tu prasi , kapēc es pie sarkanā stāvu un kad rāda es esmu no standarta tālu , ja tu prasi kādēļ man nav parpalu dārgu un vairs pantos nerīmēju par savu krānu , kapēc? nekad netēloju demokrātu bīstamu un autobusā vienmēr ētalonu pīkstinu , pat ja laba dzīve sasniedz epilogu īsumu , pasniedzu lirikas tev ar melikonu īstumu , kapēc? es esmu baigi piekāpīgs un cenšos nelurēt uz krūtīm aiz pieklājības , ja prasi kapēc aicinu tev bobsum un nebaltum , pat ja neskatās neviens krokšus nevelku , es tev atklāšu kādēļ man no disenēm reps un vienmēr cenšos beņčikus es misenē mest un radu tveikus kuri kā pa dibenēm krekst , paties pret sevi paliku par videnē es , jo piedz. kačāj karmu , es kačāj karmu , es kačājkačājkačājkačājkačāj karmu ,vai tu kačā karmu , vai tu kačā karmu , vai tu kačākačākačākačākačā karmu? es kačāj karmu , es kačāj karmu , es kačājkačājkačājkačājkačāj karmu , vai tu kačā karmu , vai tu kačā karmu vai tu kačākačākačākācākacā es gribu būt ietekmīgs kā bimūrnieku klani un lai vienmēr autobusā būtu brīva vieta man un man nebūtu paģiras kad es tukšotu bārus un vel loterijā laimētu tūlkstošus pāris es gribu vairāk ne piedzīvot nejaukas naktis un tā lai mūža mīlestību nejau ši satiktu un pamēģināt īstenību nejaukt ar sapni un iev ēlēt ar riteni ko nesaukt par savu , es gribu lētu pāri lielisu adidas un lai eksāmenā trāpās vieglākais variant s un lai mani nenodur uz ielas kāds manijaks , tas viss kas vajadzīgs , prieškam man kadiljaks , un lai rokas ce ļ , kas šo meldiņu dzird , bet vai tā būs dzīvē velns vi ņu zin , bet daru tā lai manās domās ir nulle gružu vai visi manās rokās unekuli , tapēc piedz. kačāj karm u , es kačāj karmu , es kačājkačājkačājkačājkačāj karmu ,vai tu kačā karmu , vai tu kačā karmu , vai tu kačākačā kačākačākačā karmu? es kačāj karmu , es kačāj karmu , es kačājkačājkačājkačājkačāj karmu , vai tu kačā karmu , v ai tu kačā karmu vai tu kačākačākačākācākacā

Es kādu dienu miršu, fakts, vajag atzīt Ka redzēšu, kā pazūdu es, pats savām acīm Ilgāku mūžu nodzīvos stabs, vai pat papīrs Ņemot vērā to, te tagad taps kaut kas svarīgs Kāds vīrs tagad mirst, jo tā ir vieglāk Otrs iepērkas, un, zini, viņi abi vienādi Reizēm gadi tomēr ievelkas kā vadi sienās Man šajos gados kaut kas piemetās kā bari ielās Es spriedelēt beigtu par sava gara iemeslu Bet dienās beigās man ir tikai mana pieredze Vārdi ir tikai vārdi, kā kad tīņi joko Lai kā gribētu, nekad nejutīšu to ko tu Es nezinu, ko daru, ne jau tīši nosodu Es noskatos, kā manu dzīvi brīži nozog, un Tu pasaki man, kam to visu vajag dzīt Bet, lai saprastu Tevi, man ir jānodzīvo Tava dzīve Jātiekas ar Edavārdi, kam to visu vajag dzīt Jāpasaka nepamanot, ka es cīnos pamatīgi Citā Zemes pusē kādam celku tik gribas Un tu vienlaicīgi tagad ievelc elpu ar viņu Meklēju tam jēgu, par to dodu Tev ziņu Bet vai nesatikšu Sātanu, ja roku par dziļu? Dzīve ir dziesma mana, radīt protu ar stilu Citu domas iesamplēju, nevis zogu kā Krimu Mēs dzīvojam uz Zemes? To par maldu saucu Tā planēta, kur dzīvojam, ir galvaskauss Un tam ir jābūt kā stimulam, cerams Vārdi var piekļūt, kur ķirurgi nevar Viņš Pacelties vairās, it kā nevar nenokrist Visu dzīvi baidās no tā, kas nekad nenotiks Tu kādam piezvani, pasauc Vientuļi mūžīgi tajā, kā pieredzam pasauli Savienoties kopā, tad tumsas nav Mēģinām mēs, bet starp mums ir kauli Pat ja tagad nav lemts bēgt no vientuļas esmes Mēs saspiežam tuvāk mūsu cietuma restes Pretī saņemam to, ko dodam mēs citam Pīpējam, dzeram, dzīvojam to, kam mēs ticam Tu vari mani mācīt, dari tad, ja tas patīk Bet redzēšu, kā pazūdu es, pats savām acīm Tas mani nepadara salkanu, kā groks vai brendijs Ja skatīšos ''Krēslu'', tad kā Ostaps Benders Ķer asti savu suns, kā tu pavadi dienas? Kāds iedvesmo sevi, bet domā, ka tas ir Dievs Cilvēku miljardi, bet galavārds ir simtam Vai mēs dalāmies, jo pārāk ātri dzimstam? Tas neskar mani, pat ja Tu šo repu citē Jo kad es Tevi neredzu, Tu neeksistē Es atkal pamodos sākumā, kādu pasauli šoreiz es radīšu, tas viss ir tikai sapnis Miljoniem atziņu, bet nezinu neko, to sajūtu pazīstu, tas ir tikai aplis Es kādu dienu miršu, kad tā diena pienāks būšu vienā mierā, beidzot brīvs no nakts, krist Atpakaļ nebūtībā no kurienes nācu, bet, kamēr esmu šajā vietā, dzīvoju, līdz dzīve apniks Es atkal pamodos sākumā, kādu pasauli šoreiz es radīšu, tas viss ir tikai sapnis Miljoniem atziņu, bet nezinu neko, to sajūtu pazīstu, tas ir tikai aplis Es kādu dienu miršu, kad tā diena pienāks būšu vienā mierā, beidzot brīvs no nakts, krist Atpakaļ nebūtībā no kurienes nācu, bet, kamēr esmu šajā vietā, dzīvoju, līdz dzīve apniks

[Kristīne Prauliņa] Piedz. Viss ir nepareizs Viss ir nepabeigts Viss ir nepareizs Bet beigās viss būs okay [Edavārdi] Es nokavēju, un es noguru skriet Gribēju ar riteni braukt, bet tam bija nopūsta riepa Man vaj’dzēja ātrāk durvju rokturi spiest Meklēju lietussargu, jo skatos pa logu – tur lietus Dzīve variantus reti piedāvā divus Līdz tuvākai pieturai piecpadsmit minūtes, fuck Mans skrējiens izskatījās pēc gazeles sprinta Stāvu pēc etalona, pie kases ir rinda Tas aizņem vēl piecas minūtes, vagonā iekāpju Nosēžu vēl desmit sastrēgumā Avotu ielā Pēc tam frāzes skanēja par to, kā es varēju Īsak sakot, zini, kāpēc kavēju? Jo viss ir sarežģīti, es gribu tikt galā Es gribu tikt līdz, es gribu tikt garām Es gribu izlīst, es gribu krist mazāk Bet zini, kā ir manuprāt? Piedz. Neviens līdzeklis man nelīdzēja Kaut gan gribu atmest gan, kad pīpēju, gan tad, kad nepīpēju Varu iztikt pa dienu, bez tā staigāt pa parku Plus, es to vairāk nedaru darba laikā kā darbu Bet tusiņā būs tauta ar citādu skatījumu Es nopirku paciņu viena visādam gadījumam Lai nav jāstreļī tā, kā sliktākam radījumam Kopības sajūta liek justies siltāk kā adījumi Vēlme atmest parādās tik piepeši kā pantēra Tagad cīga lien no mutes tā, kā gliemeža antēna Laikam disciplīnas ziņā nāku no zemākās klases Bet zini, kāpēc man nesanāk atmest? Jo viss ir sarežģīti, es gribu tikt galā Es gribu tikt līdz, es gribu tikt garām Es gribu izlīst, es gribu krist mazāk Un es tiešām domāju, ka… Piedz. Šaubos ka savā darba vietā daru labu, jau rokas vājas Sēžu vienā vietā jau kuro gadu kā domātājs Viens tas pats, kā dziesmas populāras Zinu savu nākotni labāk kā Nostredamus Iekšā vienmuļš, ārā tas pats Mans vēders paliek resnāks ātrāk kā maks Bet ko man darīt, karot un trīt ragus Mans CV nav labots jau trīs gadus Kolēģi kā fons, bet tie toties nav sveši Es varu kaut ko mainīt, bet ko es zaudēšu Un kāda būs citur alga un darba laiks Īsāk sakot, stāvu, it kā man ir sarkanais Jo viss ir sarežģīti, es gribu tikt galā Es gribu tikt līdz, es gribu tikt garām Es gribu izlīst, es gribu krist mazāk Bet zini, kā ir manuprāt? Piedz.

Dzīvei patīk jokot, bet tas ir humors melns Jā, man ir gruzons, pie lūpām te tiek rupors celts Zaļš kā tuborgs, nevis boss kā Hugo, zelts Te tāls kā Plutons, bet vismaz man ir muzons vēl Un vēl mans ego bonusā dzīvē, lirikās ir klāt Likās, ka mainījos daudz, bet tikai minimāli, brāl Un man joprojām ir ērts tas, kas no ideāla tālu Man ir parasta dzīve, bet to kā Iliādu rādu Es maucu kā māku, to saucot par mākslu Bet kopš kura laika, vecais, es kaut ko pārstāvu? Esmu tikai viens no tiem, kas nav draugos ar prātu Nepiešuj man tikai tos klaunus ar stāžu Ko pie velna man darīt – celt un tad samīt Ielikt visu šajā tekstā, līdz elpas nav galīgi? Cenšos sevi nežēlot, bet smeldz kaut kas manī Man ir 21, bet mans elks ir Bags Banijs Man ir laiks pieaugt, nedaudz ir(a) bail vienam Nejautāšu vairs Dievam – „Saņemties man, vai ieraut?” Gaistošs ira kaifs, vienmēr tas ir tā kā naids mieram Saku: „Pofig,” bet patiesībā iekšā sasalu kā gaiss ziemā Viss būs labi – to pateicu dzejā manā Jo es esmu grāvī, kas ir pareizā ceļa malā Pat man esot baltam, es dodu kolorītu repu Komenti neskar, esmu par anonīmu netu Brāl, prikoli kritiķiem kā kriptonīts Pie miķa klāt, it kā tiek lirikā bāzts nikotīns Pat divi vārdi nones man, it kā te sprāgst Ignalina Kapēc tā – nezinu. Zini, ej sāc viktorīnu Man atliek iziet ārā, kur tas pūlis trobeli sāk Un man idejas dzimst, kā šūnas folikulā Reps ir visur – to grūž pat holivudā Vecīt, divi H burti ir pat ūdens molekulā Man rīt koncis, bet nesaku to draugiem Vai paziņām, jo daudziem viss tas ir kā joks, jaunie Fanāti saka, Tu klasiku dod, paldies Bet vai Tu zini to, kad ir panika jo kaunies No tā kas esi? Šķiet, ka vaj’g nafig jau nost šauties Bet prieks ir izvēle – tam, kas patiku dod, ļauties Lasot to, kas uz papīra virs bīta Esmu jauns, mani skeleti skapī vēl ir līķi

Dzīve ir kā ceļš, es jau to teicu tik daudz reizes Pa to braucu noteikumus nezinot – riteņbraucējs Kaut neko sliktu par mani Goliāts neteiks Sakačājies, bet joprojām sociāli neveikls Lai šis teksts ir kā bilde, ne veltījums ielām Es sataisu šīs dziesmas selfiju vietā Gribu būt neatkarīgs, man drīz jau būs savs stils Nesāju parastās brilles tā kā saules brilles Es gribu būt īsts, esmu raižu varā Jo, kamēr rakstu par dzīvi, es to laižu garām Vienalga, ka tekstos parādi grūtu dzīvi Es prasu: “Vai Tev ir sirds?”, it kā tā būtu cīga Šī ir mana pasaule, ja tā ir realtāte Tad kāpēc uzvedos tā, it kā te ir vēl kāds? Viss ir kārtībā, eju klusi tagad laukā Kaut Tu dzirdētu to sarunu, kas mums bij’ manā galvā Piedz. Man tas ir pa’ īsto Man ir daudz parādu, man nevajg solīt vēl Skatos uz pagātni savu, kā “ko tas viss nozīmē?” Cenšos, bet nesanāk šo tematu izsmelt Vai esmu lohs, vai viss kārtībā – vēl nevaru izlemt Redzu miegu savās, arī citu acīs Paskatos apkārt, jā, šis ir čista “Matrix” Nogurušas sejas kā slepena valoda Viss ir tā, kā domā, bet ne tā, kā padomāji Man patīk staigāt vienam tad, kad nav tās skolas Vecā asfalta faktūra izskatās pēc baltā trokšņa Kamēr strīdaties par to, kas populārs Bērni raksta savus nāves datumus ar krītiņiem uz trotuāra Jā, man veicās, bet vēl cik gadus Es gribu atrast to īpašību, dēļ kuras beigās viss sabruks Lai mainītos, bet kaut kā nevedās Joprojām izturos pret katru meiteni tā, it kā viņa būtu telepāts Tas atgādina karuseli Es nevis negribu tikties, es gribu pamest tevi Kāpēc man to vaj’g, vai stresot gribu Gan jau dēļ kādas bernības traumas, kā lai es to zinu Esmu tas tips, kam viss ir kruts brīnums Kas beigās nomainīs vārdu kā Arstarulsmirus Nekad nedēvēja mani par to ļauno bērnu Es varētu sajukt prātā, bet man nav to gēnu Piedz.

Es esmu reperis Rīgā, ko Tu teiksi Par to, novēli man papīru tad un veiksmi Alga vidēja, bet gribu visu uzreiz rīt Nez, ko manā vietu darītu Jay-Z Nepārdodu zāli, nav, ko darīt uzskaitē Bet es šaubos, vai skaista dzīve man būs, vai nē Esmu Rīgā, nav naudas lidot uz ASV Nez ko manā vietā darītu Kanye Dauzu galvu pret sienu tā, kā dusmīgs lohs Kad te saceru pantus, kas ir puslīdz OK Visi telefonos sēž, jā, te būs drīz žopa Nez ko manā vietā darītu Stīvs Džobs Piedz. x4 Ko darītu Tu Es gribu būt skatuves, līdz man aizsmok balss Lai to laiko daudz, kaut es skaitos jauns Nemāku spēlēt klavieres, esmu psycho klauns Ko manā vietā darītu Raimonds Pauls Es neienīstu ģimeni kā Bloombergu vergs Esmu tas, kas nepūtīs, drīzāk ūdeni dzers Nedzīvoju pagrabā, kur slikti rūteri ķers Nez ko manā vietā darītu Eminems Jā, es piedzimu Latvijā, tas ir dziļš stāsts Es esmu tas čalis, nu, jā, kaut ko viņš māk Bezcerība sirdī trāpa tā, kā kindžals Ko manā vietā darītu princ’s Čārlzs 2x Piedz. Ko darītu Tu, ja jūties nenormāli Ko darītu Tu, ja kļūdies sezonāli Ko darītu Tu, mūs, lūdzu, nenolādi Jo, ko darītu, ja Tu būtu Edavārdi Pasaki, cik ilgi ņemšu piemēru es No tām bildēm, kas man nepieder un piedien SS Zem spiedena, stress, esmu vientiesis, redz Jo citiem darbadienas ir kā piektdienas, sekss Kur ir tas, parādi, kam jābūt man Kā jājūtas, jāturas šeit vai jāmūk gan Vai dzīvei jābūt kā sapnim vai jābūt kā murgam Visiem to baro, bet tukša muca tālu skan Kas es esmu, par to tiešām nebēdāju Vismaz septiņi cilvēki vienā nedēļā Esmu kaut kur pa vidu, kad domas plūst uz mēles Kā, ja visām slavenībām kopā būtu bērns 2x Piedz.

Es dzirdu baumas, ka būs drīz liels karš Tā runā vai tā ir, par to tu strīdies pats Man ir lietas jādara, bet man ir mīziens mazs Un jutīšos stulbi, ja notiks rītdien tas Es dzirdēju, ka sāk prātīgie just Ka drīz mainīsies viss, un šī kārtība bruks Un ka nebūs no tā visa glābiņa mums Un viss ir bezcerīgāk, nekā bāreņu skumjas Es dzirdēju, kā pareģo letālus sūdus Pēc pāris gadiem šī planēta nepavilks mūs Dzirdēju no kolēģa kāda Ka pasaule beigsies, ka komēta nāk Bet tas nekad nenotiek, kā Venerā ziemas Kāpēc visi gaida pēdējās dienas? Kā, to visu zinot, gulēt vari dienas galā? Un ja tu tam tici, ko tu dari lietas labā? Piedz. 21. gadsimts – tas ir roks un plastmasa „Republika” tikai vārds ir, un Tavs boss ir patvaļa Youtubā brīnumus redz, kā kross līdz Maskavai, Gaja Foksa maskas, kājās botas ne pastalas Sola pasaules galu, ka būsim peklē pat Maiju kalendārs panesās, ir pat presē tas Es gaidu, lai redzētu, vai tas mani nespēs skart Bet, ja pasaule nebeigsies, jāsāk meklēt darbs Kas no tā visa īsts ir, es neņemos derēt Man draugs teica, ka viņš NLO redzēja Es bēniņos, kur lietas nez cik uzkrātas Dzirdēju soļus, bet tur neviens neuzturās Runā, esi muļķis, ja uz konstitūciju tu ceri Kaut kur izlasīju, ka evolūcija ir meli Kāds teica, ka ziņas ir tikai lieliska diversija Redzēju youtubā, ka ir vienpadsmit dimensijas Kaut kur sugas izmirst – panikā skandina Bet nekad dzīve neredzēju vali vai pandu Kad pētījumus zinātnieki citē un rāda Atliek tādam kā man te tikai ticēt uz vārda Nets ar zinošajiem bariem pilns Kuri runās, bet darīšanu gadiem vilks Ja nav bunkura, kā palīdzēs tev patiesās filmas Būsi starp tiem, kurus noslaucīs sprādziena vilnis Nezinu, vai ilgi mūsu planēta vēl būs Vai tieši mani filmē kamera uz stūra Vai arī caur interneta kabeli es sūtu Datus par to, ko lasu vai paralēli lūru Man neprasi par varu, kas cīnās Es lielāko daļu gada pavadu Rīgā Ja prasi, kādas nelaimes var uzklupt vēl Es nezinu, bet es to varu uzguglēt Piedz. 2X

Cilvēks, jebkurš cits tituls ir lieks Negribu, lai mana dzīve ir kā Pitbulla dziesma Ieslēdzu kompi, sarakstu vārdus Lai katra dziesma ir kā Vollesa grāmatas vāks Lai man nav neko teikt bail Bet, kad esmu pie miķa, visiem tas atgādina 8 Mile Uzliec vinilu, lūdzu, nu Lai piektdienas vakars atgādina kādu dokumentālo filmu par mūziku Mēs sēdējām ilgāk Mēģinot noķert Kalifornijas sauli, kuru redzējām filmā Tā nebija krīze, es notēloju Redzēju labāku dzīvi, kāds to nošēroja Piedz. Un man viss labi, jā, dzīvoju to dzīvi Bet vienmēr kaut kas pietrūkst, tāpēc tagad šis tas man ir sakāms Kaut man viss labi, tikai slimoju uz bīta Bet kā būtu, ja par visu to padomātu kadiljakā? Ja ienāks svešie, būs lidojošie šķīvji Mana iztēle mani biedē, kaut nav jau vairs tie gadi, saki Naktīs dzīvi, bet miroņi no rīta Zilie ekrāni un tulamors, no kurienes nāk Tavi sapņi? Sirdī ledus, rokās harpūnas Strīdi asāki kā Eminema otrais albums Dienu vietā sērijas, vai tiešām tik slikti? Laikam jā, ja jau sapņu vietā titri Nauda tērēta šodien uz pudelēm tiks Cerot, ka vakars rajonā būs kā Wu-tang clan klips Kāds mēda mani, jo es fans tad, kad pretī nāk Mēs abi kopējam klipus, bet man sanāk precīzāk, ha Strīdi, ai, labāk izbeidz tos Lai katra izgāšanās ir kā Louie CK joks Ja Tu nezvani, jā, baigi besos, jo Dēļ Tevis sagrābju savu kājstarpi kā Maikls Džeksons Piedz. Salej glāzes, sagriez tortes Lai mierīga pasēdēšana ir kā klavierkoncerts Vai esmu mazs idiots Ja ceru, ka klavierkoncerts būs kā labs video Kur visi jūtas brīvi Un vēl es ceru, ka labs video būs kā dzīve Lai viss ir īsts, tāpēc nemāni mani Lai gan gribu, lai viss notiek kā pēc laba scenārija Rokas neplānoju nolaist. Viss Ofisā mēģinu būt kā Boba Dilana otrais disks Ar ko labāku vai Tu vari uzcienāt? Ja nē, tad es turpinu izdzīvot zvaigžņu karus Purvciemā Piedz.

Es braucu mājās, pametu dzīvokli Gana bij’ dzerts, un tagad te brīnos Džeks bez autiņa te paveda sīkos Jā, mēs mušas esam šajos paneļa tīklos Nez’ kā mirušie te saveda dzīvos Kopš Valettas dēls rīmes sameta bītos Patīk Rīgas krāsu palete rītos Jo pohās savs šarms pat ir kabeļu tīklos Kāpēc man tā šķiet? Jā, zinu – vīns Šis garais autobuss ir mans limuzīns Dziesma sešminūšu man skan 2, 3 Visi sēdēja gruzīgi, man gan bija smīns Debesīs mākoņi iet brīzēm pakaļ Izskatās, ka šodien Dievs pīpē atkal Šķiet, ka nekas traģisks tai krīze pat nav Bet, ja ir, to likšu savās rīmēs, tad jau Ir vertības, kas turās ar laiku Pat pēc katastrofas kā, kad burā ar maiku Zini, pat, ja tusēšu es klubā ar Aišu Šī rīta Saule ir man tuvāka zvaigzne Piedz. 2X Es kā bada mākts, eju it kā vada kāds Melnie kabatās, slīd mākoņi kā karavānas Rodas sajūta, ka šai vietā kas trūkst Bet es gribu neko nedarīt un vienkārši būt Ir 3 naktī, lieku bītā raizes Laternas tumsā šeit spīd kā zvaigznes Bet šo noskaņu jau rīts nāk aiznest Un piltene pa lapu lēni slīd kā aisbergs Rakstīt šādi man ir pilnīgs pieradums Kad Mēness izstās’ pēc milzīgas sierabumbas Citā Zemes pusē kāds iet pildīt ierakumus Vai dēļ tā būs rīt smiltīs vieta mums? Tā pati pilsēta, bet mainās būtība Laikā, kad Sauli spēj pat aizstāt spūldzītes Drīz būs rīts, kas pa savam ir baigs Nāks sētnieces ar slotām – raganu laiks Naktis īsas, cik garas būs dziesmas? Ja miegs ir lipīgs kā žagas un iesnas? Bet radu rindas sev gadus un dienas Prasi – „Kas tur augs?” kā ar vagu uz ielas? Nu, ja ne skils, tad es noliktu mic’u Es neesmu gangsteris, bet nositu laiku Vismaz glāze tukša, un seja bez riebuma Es pametu dzīvokli, un eju uz pieturu