Meitene, Tu mana puķe, Tu mana puķe vienīgā (2x) Kad neesi mājās tavā spilvenā ir smarža tava, Kad atveru maku vaļā skaidri redzu, ka neesmu viens Meitene..(2x) Kad stāvi man blakus mana sirds tempam jauns rekords, Tie nav taureņi vēderā, bet traku putnu akords Meitene..(2x) Starpspēle Meitene..(6x)
Capo 2 E A E Tēt es atceros cik daudz man esi devis, E A E Šīs atmiņas vairs neturu pie sevis E A C#m Tavās acīs vienmēr būšu mazais, E A E Kaut līdzās stāvot sen jau esmu garais. E A E Man reiz mācīji kā riteni valdīt, E A E Un to kā drošāk būtu malku skaldīt, E A C#m Tēt, kad kokā plēsu bikses un ādu, E A E Tu mammai par to neteici ne vārdu....
Kad mēs kopā gludinām veļu, Es kā aizsapņojies šoferis skatos uz tevis, nevis uz ceļu. Kad mēs mazgājam traukus, es kā slikts čoms domāju tikai par tevi un aizmirstu draugus. Sorry, viesi, Edžu, Valča, lai jums kolosāla pirts, es netieku, jo es esmu Iemīlējies, un netici, kad saka - tā nav! Mēs esam viens otram, es zinu to kopš dzimšanas jau. Iemīlējies. Kad mēs pērkam man drēbes, es jūtos kā transvestīts uz mēles....
Ebm Gb Abm B Bb Bija kāds puisis, ko sauca par sprīdi, Prātoja viņš gandrīz katru brīdi, Kā tikt prom no mājām un saimes, Uz Angliju ceļā pēc lielās laimes. Vienalga, kā citi to centās nopelt, Pa lēto viņš devās sev laimi izcelt. Ceļā tam diezgan bēdīgi klājās, Jo lādētājs bija palicis mājās Telefons miris un dūša tam līdzi Bet pāragri arī to dēvēt par krīzi Pirmo viņš sastapa vēja māti Tā pūta tik traki, ka sala kāti Sprīdīts lielo pasauli iekarot brauca Līdz sirdsbalss mājās to atpakaļ sauca....