Dzenīši

DZENISHI - sapnis Ievads: C C G G C C G G D D A A C C Sapnī maziņš rūķītis man nāk un ar mani atkal G G tiepties sāk: C C - Iztaisi man tā un tā, un tā – G G vienu nakti ogles melnumā, D D vienu rītu ogles sārtumā. – A A Taisītu. D D Bet pasaki – no kā? A A - Esi dzejnieks – taisi no nekā. Lūdzu, un tad uztaisi vēl tā, lai šai rītā feja pretī nāk, lai mums mūžs ir egles staltumā, lai mēs noreibtu no salduma... – Es tam vēlreiz prasu – bet no kā? - Esi dzejnieks – taisi no nekā. – Starpspēle: Paiet nakten ogles melnumā, aizkvēl rīti ogles sārtumā, aiziet mūži egles staltumā, nobirst mūži ievu baltumā, esi noreibis no salduma... Kur ir rūķītis? Nu, kā tad tā.... Jāsāk viss no gala. No nekā. Sapnī maziņš rūķītis man nāk un ar mani atkal tiepties sāk: - Iztaisi man tā un tā, un tā ...

DZENĪŠĪ – Tulamors – Intro: F C F C F C Dm E G Em Un kamēr vēl saule lec, G Em Tu tausties zem segas un jūti – F C Tev blakus drauga plecs, Dm E Bet gribētos draudzenes krūtis. Un arī gaiss tāds vecs. Kā aizkļūt līdz loga rūtij? Kaut kas man vēderā lec, Kas pasniegs man papīra tūti? Piedz.: F C Tū – tū – tū – tūlamors (Visi dzied,bet viens saka: Tā nepūš vilciens, tas ir viskijs) F C Tū – tū – tū – tūlamors F C Un vēl vien kors un šampaniet’s Dm E Ir vakars atkal izdevies .....

DZENISHI – Nakts, kurā snieg (½ vārdi no Toma Vītola) Ievads: Em A D D Em A G A/D…D G A/D…D Em A A Saul aiz apvāršņa sarkana riet, Bm Bm nakts savus tumšos tīklus sāk siet. Em A A Mēness met gaismu sudrabaini bālu, Bm Bm garas, melnas ēnas stiepjas tāli tālu. Fm# Fm# Šur tur pa zvaigznītei debesīs, Bm Bm kas mirgo un varbūt drīzi dzisīs, Fm# Fm# kas gaismu uz zemi nekad vairs nenesīs, Bm Bm un dvēsele kāda tad drumslās plīsīs. Piedz.: Em Em A A Savāda burvība piemīt šai naktij, D D viss pakļauts klusuma un tumsas taktij. Em Em A A Pār zemi gaistoša dūmaka tvan, G G A D un skaļi klusums spiedīgi skan….. x2 Snieg. Jau zeme ir ar baltiem svārkiem, Mums pie saviem logiem jāpaliek, Jākļūst baltākiem un patiesākiem. Snieg. Cik tomēr neprātīgi snieg! Snieg. Jau zeme ir ar baltiem svārkiem, Mums pie saviem logiem jāpaliek, Jākļūst baltākiem un patiesākiem. Snieg. Cik tomēr neprātīgi snieg! Piedz.: Savāda burvība piemīt šai naktij, viss pakļauts klusuma un tumsas taktij. Pār zemi gaistoša dūmaka tvan, un skaļi klusums spiedīgi skan. …Snieg. Mēs abi šodien ziemu sākam, Palūgsim, lai vakars vēlāk tumst, - Jākļūst baltākam un patiesākam Liktenīgam tālumam starp mums. Snieg. Starp mums viss baltā miglā tinas, Ceļš un dzīve balts un līdzens tiks – Sniegi visas grambas nolīdzinās … Nolīdzinās, tikai ļoti stigs. Piedz.: Savāda burvība piemīt šai naktij, viss pakļauts klusuma un tumsas taktij. Pār zemi gaistoša dūmaka tvan, un skaļi klusums spiedīgi skan.

DZENĪŠI - Par puķu dobi – Intro: G Em C D x2 C D G Em Piedz.: Gan Ilona, gan Laimonis, gan Muris, gan pat Feģa, Am C D G Ik rītu dobē satikās un vienu sastiķēja …… G Em Lien slieka vārdā Ilona C D No rīta puķu dobē G Em Tā priecājas par brīvību C D Jo makšķernieki copē. Bet izlien kurmīts Laimonis Brokastot pie dabas Un notiesā tas Ilonu Jo gaļa bija laba. C D G Em Piedz.: Bet nepazūd nekas no tā, kas bijis brīžos jaukos – Am C D G Tie visi atkal satiekas, tik citos medīblaukos. 2x To visu kokā vērojis Bij kaimiņruncis Muris Tam piegriezušies kolibri Nu klusē arī kurmis. Ar vēju atskrien vēl kaut kas Kas izskatās kā sunis Tas nekad mūžā dresēts nav Bet vēderā jau Muris. Piedz.: Bet nepazūd nekas no tā, kas bijis brīžos jaukos – Tie visi atkal satiekas, tik citos medīblaukos. 2x Un kolīdz tiek viņš adoptēts Un saņem vārdu Feģa Kā arī smalku barību Tam aizsprūst zarnu eja. Piedz.: Bet nepazūd nekas no tā, kas bijis brīžos jaukos – Tie visi atkal satiekas, tik citos medīblaukos. 2x Starpspēle: G Em C D x2 C D G Em Piedz.: Gan Ilona, gan Laimonis, gan Muris, gan pat Feģa, Am C D G Ik rītu dobē satikās un vienu sastiķēja ……

Am C Klāt pavasars, modušās mušas E G Uz manām lustrām krāso tušas, Am C Bet sirdī un mājās ir jauki, E G G7 G7 Tiek tukšoti lielie alus trauki. C G F E+G7 Piedz.: O-o-o optimists 2X Bet saulainā vasarā tās pašas mušas Manas lustras riktīgi pietaisījušas. Vai sēdēt bij iekšā un bēdāt – nē, taču?! Zāli izgāju uzpīpēt sētā. Piedz. Jau rudens, bet šoreiz citas mušas Manas lustras atkal pietaisījušas. Dzeru stipru tēju un smaidu, Ziem’svētku eglīti dikti gaidu. Piedz. Ir ziema un guļ visas mušas Manas lustras tās patreiz pametušas, Bet jautrības kāsis tiek garāks sists, Jo pēc dzimuma esmu es optimists.

Intro: G Em C D x2 C D G Em Piedz.: Gan Ilona, gan Laimonis, gan Muris, gan pat Feģa, Am C D G Ik rītu dobē satikās un vienu sastiķēja ...... G Em Lien slieka vārdā Ilona C D No rīta puķu dobē G Em Tā priecājas par brīvību C D Jo makšķernieki copē. Bet izlien kurmīts Laimonis Brokastot pie dabas Un notiesā tas Ilonu Jo gaļa bija laba. C D G Em Piedz.: Bet nepazūd nekas no tā, kas bijis brīžos jaukos – Am C D G Tie visi atkal satiekas, tik citos medīblaukos. 2x To visu kokā vērojis Bij kaimiņruncis Muris Tam piegriezušies kolibri Nu klusē arī kurmis. Ar vēju atskrien vēl kaut kas Kas izskatās kā sunis Tas nekad mūžā dresēts nav Bet vēderā jau Muris. Piedz.: Bet nepazūd nekas no tā, kas bijis brīžos jaukos – Tie visi atkal satiekas, tik citos medīblaukos. 2x Un kolīdz tiek viņš adoptēts Un saņem vārdu Feģa Kā arī smalku barību Tam aizsprūst zarnu eja. Piedz.: Bet nepazūd nekas no tā, kas bijis brīžos jaukos – Tie visi atkal satiekas, tik citos medīblaukos. 2x Starpspēle: G Em C D x2 C D G Em Piedz.: Gan Ilona, gan Laimonis, gan Muris, gan pat Feģa, Am C D G Ik rītu dobē satikās un vienu sastiķēja ......

DZENISHI – Tava sirds Ievads: ¾ Em Am Em Am Dm G7 F/G C C C C Tava sirds man kā uz delnas Am Am Ziemas salā, bet cimdu man nav.. F F Cik gan Vēl ilgi tā tajā sals? G G G7 Atļauj to ielikt azotē manā. Tava sirds man kā uz delnas Nosals man plaukstā, ja domāsi vēl! Ko gan Tev zaudēt, ja nekā Tev nav? Atļauj to sildīt kaut mazuliet. Piedz.: Em Am Tava sirds mētājas zemē Em Am Citi to bradā kā vēlējies pats. Dm G7 Ko gan lai saka, ja atļauj Tu labāk F / G C C Bradāt to nekā paturēt man? 2X Tava sirds man kā uz delnas Nosala salā, jo nēļavi Tu.. Kā gan ar varu, lai otram to silda? Tad lai jau salst, ja vēlies Tu tā! Tava sirds mētājas zemē Nevienam to nevajag- arī pat man. Varbūt tev pašam arī vienalga? Un kādēļ gan liki to plaukstās man? Piedz.: 2X Starpspēle: C C Am Am F F G G Tava sirds man kā uz delnas Ziemas salā, bet cimdu man nav.. Cik gan Vēl ilgi tā tajā sals? Atļauj to ielikt azotē manā......