Apsolītā zeme
Mēs ejam uz vietu, kur spīd saule un līst lietus, kur tiks vesti mūsu bērni kur tie spēlēsies un smies. Tālu tālu ir tā vieta ilgi un grūti ejams ceļš, bet, kad nonāksim mēs galā tad tu redzēsi kāpēc. Tad tu redzēsi savām acīm, ko tas nozīmē, kad kliedz, tad tu pieskarsies ar rokām tam, kas sen jau kā ir liegts. Ooo~ Tā ir apsolītā zeme, ko mums solijis pats Dievs, tas ir laiks ko zemē nemet, kad tu vairs neesi viens, kad ar sirdīm kopā liekas, tad lemts notikt brīnumiem, ko ar prātu nevar aptvert, to tikai redzi un piepildīsies. Ooo~ Kad ar sirdīm kopā lieks, lemts notikt brīnumiem, kad divi kļus par vienu, tad viss tikai mainīsies, jā mainīsies, un labāka kļūs pasaule un šķitīs, ka arī dievu daudz vieglāk būs sasaukt. Kāpēc viņš nenāk, kāpēc viņš mums nestāv blakus, vai esam papmesti nē, ņem un paskaties fakts. Notiek karš, mirst cilvēki, viņš to pieļauj, špricē pa labi, pa kreisi, un pat uz ielām. Jaunieši tagad aizraujās ar sintizētām vielam un bikses ir dārgas, ka majas jāmeklē ir ielāp, citiem nav par ko maizi uz galada likt būsim beidzot padarīti nabagi un pliki. Ai kā visa šitā situācija sāp mums, apmelo, mūs māna, mūs apzog un krāpj, kāpēc mēs vienkārši nevarētu dzīvot pirekš otra, visur liekam priekšā sevi, to es vispār vairāk nesaprotu, bet tu zini, tas ir tikai mūsu rokās kaut ko mainīt, visai pasaule ir jāzin, kas pie šī ir vainīgs, lai šie pabauda paši to ko viņi vāra, visu cilvēku sāpes un ciešanas tagad nāks jums pašiem pāri, Jā. Mēs ejam uz vietu, kur spīd saule un līst lietus, kur tiks vesti mūsu bērni kur tie spēlēsies un smies. Tālu tālu ir tā vieta ilgi un grūti ejams ceļš, bet, kad nonāksim mēs galā tad tu redzēsi kāpēc. Mēs ejam uz vietu, kur spīd saule un līst lietus, kur tiks vesti mūsu bērni kur tie spēlēsies un smies. Tālu tālu ir tā vieta ilgi un grūti ejams ceļš, bet, kad nonāksim mēs galā tad tu redzēsi kāpēc. Oh Ooo~