Bruģis

Kaut varētu vēl reizi atgriezt tās Tās dienas pašas labākās Mēs ticētu, ka viss uz labu ies Kam jānotiek, tas notiksies Vecos albumos kad skatos, senās fotogrāfijās Atmiņā kā šodien uzaust dienas pašas skaistākās Tik daudz cerību un sapņu, likās visas durvis vaļā Toreiz kad tu soli ejos citam veiksmi neatstāj Kaut varētu vēl reizi atgriezt tās Tās dienas pašas labākās Mēs ticētu, ka viss uz labu ies Kam jānotiek, tas notiksies Skolas gadi kaut jau tālē, palikušas atmiņas Vienmēr sajust to ko gribam, ticēt tam, kas nemainās Draudzība kad dzīves vējos, pārbaudīta nevar pazust Laiku rītdien ceļi mēdīs tā nekad mūs neatstās Kaut varētu vēl reizi atgriezt tās Tās dienas pašas labākās Mēs ticētu, ka viss uz labu ies Kam jānotiek, tas notiksies

Vakars kluss un mirklis īss. Esmu sagaidīts. Vēls pusnakts pieskāriens. Tavas jūtas sirdī dus. Tikai pati zini to: Laiks mums visu izskaidros. P1: 2x Rīts tik agrs. Tavas jūtas manī kliedz. Rīts tik agrs. Vakardienas šaubas liedz. Atkal vakars rēns un kluss. Nezin` ko tas nesīs mums... Tas būs mūsu noslēpums. Tavas jūtas sirdī dus. Tikai pati zini to: Laiks mums visu izskaidros. P1: 2x P2: 6x Vai tu mani zini, vai es tevi zinu?...

Ar Tevi divatā (E.Vestmanis) Notrauc sārtās lapas, no kokiem vējš tās aiznes tālumā. Tavas matu cirtas rotaļājas palaidnīgi vējā. Un pirmās baltās sniegpārslas no debesīm krīt lejā, Tās pārklāj zemi baltā sagšā klusumā, nemanot. Piedz: Un aiznes vējš, skaņas šīs, tālumā. Tik balts, kā sniegs, pārvēršas viss klusumā. Un tālo zvaigžņu spožums apbur mūs. Es vēlos palikt tik ar Tevi, divatā. Pirmais pieskāriens un sniegpulkstenītes pavasara vējā. Tavs acu skatiens maigs un nevainīgs veras manā sejā....

Mana mīļā Tu. (E.Vestmanis) Es stāvu viens, ceļa malā, Kur garām aizslīd tūkstoš sejas Auto ievīstītos dzelžos, Aiztrauc zilā tālē. Tomēr gaidu savu vienīgo, Aiz slēptiem, tumšiem stikliem, Kas mani neatstās šeit, vienu ceļa malā. Piedziedājums: Mana mīļā Tu, apstājies jel te, Savām zilām acīm paveries uz mani vēl. Mana mīļā Tu, nebrauc garām man, Pieturi un paved kādu gabaliņu vēl. Jā, stāvu vēl, Tomēr nepietur neviens, Vai tad tiešām, es tik slikti izskatos....

Ar Tevi divatā (BRUĢIS - E.Vestmanis) Ievads: D.../Dmaj.../G6.../G...// 2x D Dmaj G6 G Notrauc sārtās lapas, no kokiem vējš tās aiznes tālumā. D Dmaj G6 G Tavas matu cirtas rotaļājas palaidnīgi vējā. Em7 A Bm Un pirmās baltās sniegpārslas no debesīm krīt lejā, Em7 A D Tās pārklāj zemi baltā sagšā klusumā, nemanot. Piedz: G A7 D Un aiznes vējš, skaņas šīs, tālumā. G A7 Bm Tik balts, kā sniegs, pārvēršas viss klusumā....

Kad pār torņiem balti mākoņi slīd Upēs sidraba straumes skrien Tik man raudzīties sejā tavējā Kur rotaļājas saules stariņš kluss Vai Tu nāksi, nāksi man līdz, Kad pie debesīm zvaigznes mirdz, Un modinās tuvums Tavs Tos vārdus, ko reiz nepateicu Tev. Piedz. Es toreiz naktī ziedus klusi dāvāju Tev, Un acīs lūkojos, kā apburts vārdus nesakot, Tik Tevi savos apskāvienos vēlējos kļaut, Un iebildumos neklausījās mana sirds. Vai mēs klaiņosim, kur vedīs ceļi mūs....

Ritms- D D U U D U Ievads G C G C D G Nometās uz manām balkona margām Em Kaija no jūras un projām skrien Am C Tā tu atnāci mani sargāt G D Projām aizgāji kā arvien Ja tu atkal atpakaļ nāksi Redzēsi jūrmalu kailu un sēru Un tu dvēseli meklēt sāksi Kuru tev vakar vēl vaļā vēru Piedz. G Bet tā kaija virs jūras lido Em Dvēsele nosala kad biju viens Am C Tumšo tumšo ūdeņu vidū G D Vientuļa zelta uguņi skrien

F Nometās uz manām balkona margām Dm Kaija no jūras un projām skrien Gm A# ( Em ) Tā tu atnāci mani sargāt F C Projām aizgāji kā arvien F Ja tu atkal atpakaļ nāksi Dm Redzēsi jūrmalu kailu un sēru Gm A# Un tu dvēseli meklēt sāksi F C Kuru tev vakar vēl vaļā vēru Piedz: F Bet tā kaija virs jūras lido Dm Dvēsele nosala, kad biju viens Gm A# ( Em ) Tumšo, tumšo ūdeņu vidū F C F Vientuļa zelta uguņi skrien, uguņi skrien