Sovā nazinī
Viejs, aprauti trūkšni, Mašynys i cylvāki Sovu dīnys gaitu trauc. Es eju i korstys osorys maņ acīs. Pīsaspīžu pi sīnys i aiztaisu acs. Radzu tevi – mes kūpā, tova rūka munā plaukstā, Ejam cauri mežam, tovi smīkli spolgi atmiņā maņ skaņ. Atverūt acs, es asmu otkon vīns Pasaulī lelā bez tevis. Vēļ tikkū viss beja labi, Vāļ tikkū smaidejam obi. Tod nūzuda tovs smaids, I klusā bolsā saceji: „Pīdūd, beja labi, bet navaru es vairs…” Kai!...