Bet Bet

Nekas nav tā, kā agrāk, Nekas nav tā, kā bija. Tā pati vecā dziesma ir Un melodija, melodija. Nekas nav tā, kā jābūt, Neko vairs nevar dabūt. Sen visas zelta zivis peld, Peld akvārijā, akvārijā. Piedz. Bet tikmēr sārtiem ziediem kaktuss zied Aiz loga manā istabā. Tam ir vienalga kur un kāpēc tas zied. Bet tikmēr sārtiem stariem saule riet Aiz loga manā istabā. Tai ir vienalga kam un kāpēc viņa riet, viņa riet... Nekas nav tā, kā gribas, Un bail no bezcerības. Tās pašas vecās sejas Un bezizejas, bezizejas. Piedz.

Csus4 C Csus4 C Kad saule mūs pie zemes kaļ G Csus4 C Mēs neskatāmies, neskatāmies atpakaļ Csus4 C Csus4 C Jo smaidi tu un smaidu es G Csus4 C Un spieto, spieto, spieto, spieto cikādes Csus4 C Csus4 C Tas karstums vairs nav izturams G Csus4 C Bet tas tik ātri, ātri, ātri nezudīs Csus4 C Csus4 C Tā tveice drīz uz ceļiem mūs G G Pa vienam, vienam, vienam, vienam nospiedīs G F Tie esam mēs C Zvaigznes debesīs G Tie esam mēs C Kam atļauts viss F Tie esam mēs C Zvaigznes debesīs G C Tie esam mēs, tie esam mēs Csus4 C Csus4 C Tas bija sen, tik ļoti sen G Csus4 C Pirms kāda, kāda mirkļa un pirms mūžības Csus4 C Csus4 C Bet tveice mūs jau tālāk dzen G Csus4 C No brīnumiem, no brīnumiem un bērnības Csus4 C Csus4 C Šī pasaule ir jukusi G Csus4 C Un sajukuši, sajukuši abi mēs Csus4 C Csus4 C Jo smaidi tu un smaidu es G G Un spieto, spieto, spieto, spieto cikādes G F Tie esam mēs C Zvaigznes debesīs G Tie esam mēs C Kam atļauts viss F Tie esam mēs C Zvaigznes debesīs G C Tie esam mēs, tie esam mēs

C F C F C F Aiz manām durvīm tavi soļi skan - C F Aiziet garām ir visvienkāršāk. G Am F G C F Ja tu nezini, ko teikt, ja vārdu tev nav, Pieklauvē un nerunā. C F Ar vienu pieskārienu pietiek, C F Lai es ar tevi atkal saprastos. G Am F Ja tu nezini, ko teikt, ja vārdu tev nav, G C Pieskaries un nerunā. Piedz. F G Am Man no jauna spārnus dod F Kā putnam tavs vārds, G C Kad tu mani uzrunā, F G Am Un no jauna augšup ceļ F Pār pelēkiem mākoņiem G C F Tava klusā balss. C F Pieklauvē - tās nav durvis, tā ir sirds. C F Pieklauvē - tevi vien vienmēr dzird. G Am F G C F Ja tu nezini, ko teikt, ja vārdu tev nav, Pieklauvē un nerunā. Piedz. Solo. (Kā piedz. sākumā) RUDENS:) Piedz.

G D Em D 4x Em G D Em D Man nav vairs laika, es vēlētos nenokavēt G D Em To brīdi, kurā sākas rīts. G D Em D Vēl manu elpu pie sevis tur pēdējā nakts G D Em Un vārdu ēnas nāk līdz. Em G D Em D Man nav vairs laika šīs dienas kā sīknaudu krāt G D Em Un savu laiku iemainīt G D Em D Pret vienu nakti, pret zeltu, kurš nesildot mirdz, G D C Dm Es labāk iemīlos vējā. Piedz. G Em C D G Em C D Tu esi vējš, kas mani agrā rītā ceļ. G Em C D G Em C D Vēl tu esi vējš, kas manas lūpas vaļā plēš. G Em C D Mani paņem rīts un paceļ vējam līdz. Man nav vairs laika tev piedot un padomus dot, Jā, nav, var nebūt it nekad. Par visu vairāk es vēlos tev nesamelot, Es labāk iemīlos vējā. Tu esi vējš, kas mani agrā rītā ceļ. Vēl tu esi vējš, kas manas lūpas vaļā plēš. Mani paņem rīts un paceļ vējam līdz.

D A D D Agrā rītā, man pieceļoties Redzu Tevi un redzu sevi A D Agrā rītā, ir viss no jauna redzams D Agrā rītā, es redzu kājas Agrā rītā, man gribas mājās A D Agrā rītā, ir viss no jauna redzams. Piedz. A D A D Agrā rītā, agrā rītā A D A D Es ieraudzīju Tavu seju A D A D Un tagad es no bailēm trīcu C A D Un ātri, ātri, ātri projām eju. Agrā rītā, mākoņi zili Gultā blakus guļ krokodilis Agrā rītā, ir viss no jauna redzams Agrā rītā, es ieraudzīju Tavas krūtis, man kļuva grūti Agrā rītā, ir viss no jauna redzams … Agrā rītā, tu teici mīļais Dikti, dikti man kļuva slikti Agrā rītā, ir viss no jauna redzams Tu man teici, ka gribi dēlu Nu ir sūdi un ir par vēlu Agrā rītā, ir viss no jauna redzams.

G D Em D G D Em D D Vasara nebeigsies nekad Ābeles mūžīgi ziedēs Em A Kamēr vien mīla būs dzīva G Kamēr vēl dzeņi kals priedēs Vasara nebeigsies nekad Zemenes ilgi būs saldas Em A Kamēr mēs pratīsim piedot G A Nevītīs rozes uz galda G D Vasara nebeigsies nekad Em A D Saule vienmēr tev to sacīs G D Kamēr es mīlēšu tevi Em F#m D Pasaule ziedēs man acīs Saulrieti nebeigsies nekad Arī ne janvāra salā Kamēr vien degs mūsu sirdis Kamēr vēl ceļi nav galā Cerība nebeigsies nekad Ābeles mūžību ziedēs Kamēr vien tu būsi dzīva Kamēr vēl dzeņi kals priedēs

Dm Nekādu problēmu ir tikai mazliet skumji, Ka tevi nesaprot ne ienaidnieks ne draugs Am Dm Nekādu problēmu - nekādu. Dm Nekādu problēmu ir viss tā pat kā bijis, Un kas par to ja vairāk mani nepasauks? Am Dm Nekādu problēmu - nekādu. Am Dm Nekādu problēmu man nav. Piedz. Dm Am Man nav, man nav Am G Man nav, man nav G Am Man nav, man nav Am G Man nav, man nav F Dm Man nav, man nav Nekādu problēmu vilciens aties laikā, Un projām aizvedīs uz turieni kur nav Nekādu problēmu - nekādu Nekādu problēmu ir tikai prieks un bauda Ka ceļa nauda iztērēta jau Nekādu problēmu - nekādu. Nekādu problēmu man nav. Piedz. Nekādu problēmu ir tiešām viss kā nākas Es neesmu nevienam sunim parādā Nekādu problēmu - nekādu. Tu sevī ieskaties un brīnies ieraudzījis Cik ļoti sajucis tavs brīnišķīgais prāts Nekādu problēmu - nekādu. Nekādu problēmu man nav

C Reiz kādā brīvdienā F Iegriezos es atejā C Bikses atpogāju es F Novilku apakšbiksītes Dm Stāvu mierīgs, čurāju G C Bet pēkšņi roku apčurāju Domāju to slaucīšu Gar bikšu staru braucīšu Bet notiek lietas neparedzētas Biksēs jūtu man jau piečurātas No izbīļa tā satrūkstos Ka gandrīz neaptaisījos Piedz. F G C Am Tas tāpēc viss, ka dzimis es F G C Zem zvaignzes nelaimes mes mes F G C Am Tas tāpēc viss, ka dzimis es F G C Zem zvaignzes nelaimes mes mes Reiz manā istabā Telefons iezvanās klusumā Noceļu es klausuli Tajā dzirdu sievieti: "Vai ar mani nevēlieties", šī saka "Šodien nokniebties" Nometu telefonaparātu Skriešus metos uz randiņu Grozījāmies mēs šā un tā Netikām nekādā jēgā Vēlāk medicīnas docents Man teica, ka es impotents Piedz. Tas tāpēc viss, ka dzimis es Zem zvaignzes nelaimes mes mes Nolēmu beigt slaistīties Apkārt nekur nemētāties Partijā es iestājos Ar komunistiem sapazinos Priekšnieki kā uzburti Uz mani, jo strādāju par Partorgu Krietnu brīdi man gāja labi Priekšnieki man deva dzert šnabi Tad uznāca kaut kāda revīzija Rādija televīzijā Tad nu mani uz cietumu Pat uzšuva man jaunu pidžammu Piedz. Tas tāpēc viss, ka dzimis es Zem zvaignzes nelaimes mes mes

A Ar kreiso kāju no gultas es kāpšu C#m Un jau no rīta tev teikšu – paldies! D E Ar tevi kopā es biju kā karā E Nu es vairs negribu būt nepatiess A Tu gauži raudāsi, lamāsi mani C#m Un krekliem piedurknes griezīsi nost D E Bet mani atrunāt būs jau par vēlu E Es velku bikses un aizeju kost! Piedz. A Un visu dienu, un visu nakti E Būšu kā suns, kurš no ķēdes ir nost E Ak, piedod mīļā, tu labi zini A Es esmu piedzimis dziedāt un kost! Tā paiet dienas un mēneši, gadi Kā likums piecdesmit vasaras jau Bet krūtīs liesma kā martena krāsnī Un sirdij vecajai vēl miera nav Reiz visas upes pie jūras top rāmas Un visas stiprākās sirdis reiz lūzt Ak, mīļie dzejnieki, gana šīs drāmas Šo dziesmu dziedot, man mēle jau žūst!

Em Es gribu Tevi piemānīt, G C Bet nekādi nesanāk, Am G Bet nekādi nesanāk, Bm Em To nepieļauj sirds.. Es gribu Tevi sāpināt, Bet nekādi nesanāk, Bet nekādi nesanāk, Un kāpēc tā ir!? Bm Em Vai tāpēc, ka kaut kas D G Bezgalīgi mazs, C Em Kas mani pie Tevis tur B7 Em Un neļauj prom iet C Em Kas mani pie Tevis tur B Em Un neļauj prom iet.. Es gribu Tevi nemīlēt, Bet nekādi nesanāk, Bet nekādi nesanāk, un kāpēc tā ir!?..