Ki – Kī
Es pamostos no rīta, un kā jau pieņemts tas. Pie gultiņas uz grīdas, stāv melnas čībiņas Es kāpju čībās iekšā, bet nesanāk nekas. Jo čībām kāds jau priekšā, un aizgulējies tas. Ki-kī, kas tur tā krāc, Ki-kī, ei laukā nāc, Kī-kī kas rūķis mazs, Ki-kī no pasakas. Kad sēžos es pie glada, un taisos tēju dzert, Lai tēja butu salda, tai cukurs jāpieber. Bet rūķis cukurtraukā, smej tā kā kutināts, Tam bārda slejas laukā, kā tējkarotes kāts....