Austra Pumpure

F#m F#m7 Kā Jūs domājat: Vai zelta ķēdes F#m A Maigāk rokas, vieglāk kājas slēdz? F#m A Kā Jūs domājat: kādēļ no sprostiem F#m A Projām ieslodzītie putni vēlas bēgt? Am Dm G C Tā ir brīvība, kas dārgāka par sauli, Am Dm G7 C Tās ir ilgas, kas no sprostiem ārā sauc. Am Dm G7 C Tā ir laime pamosties no dziesmām, Am Dm G7 C Rīta vēju sveikt, kas rasu zālei trauc. C# F#m F#m7 Un kādēļ no cilvēkiem bēg stirnas? F#m A Kādēļ sagūstīti putni bēdās mirst? F#m A Kādēļ sakustoties ūdens virsmai, F#m A Zivis bailēs dziļi dzelmē nirst? Am Dm G C Tā ir brīvība, kas dārgāka par sauli, Am Dm G7 C Tās ir ilgas, kas no sprostiem ārā sauc. Am Dm G7 C Tā ir laime pamosties no dziesmām, Am Dm G7 C Rīta vēju sveikt, kas rasu zālei trauc.

Em B7 Tas notika sen, ļoti sen, Em B7 Em Bet šo stāstu es glabāju vēl, B7 Tas stāsts tā kā upe vēl dūc, D7 G Tā kā mūžīgi uguņi rūc. G G7 Am Nu jau desmit gadu šie vilcieni dzied D7(Em) (B7) G(Em) Seno dziesmu, ka jāaiziet. Mēs sēdējām pustumsā, Ogles kvēloja pavardā. Aiz loga tur pustumsā Melni zibeņi staigāja. Tad viens cēlās un teica, ka ārā kāds stāv, Citi teica, ka tur nekā nav. Viņš cēlās un izgāja viens, Bet mēs palikām visi kā viens. Mēs gribējām zināt, kas būs, Kas tik vēlu var traucēt mūs. Tad, kad ārpusē klauvē, tad nevajag iet, Neviens nenāks, ja durvis būs ciet. Mēs atkal te pustumsā, Ogles atkal ir pavardā. Aiz loga, tur, pustumsā It neviens vairs nestaigā. Un ir labi, ja ir tāda vienprātība, Ka nav jāiet un jāatver.

Noausim kājas, Atpīsim sirdi, Dienu-nedienu pakārsim kokā Aiziesim miglā Paganīties, Aiziesim Dieviņa rokā No plata ceļa, No cietas takas, Pāri pār galvu, pāri pār laiku. Projām no debess, Projām no zemes , Aiziesim miglā paganīties.

G Tauriņa samtainā smarža uz sveci skrien, C D Zvaigzne un saule sien starus un nesasien. Em Bm C Diena vēl kautra, dienai vēl skāriena bail, G C G D7 G Bet es lūdzu, mīli mani, starp ogām kas mētrās gail. Em Bm C Diena vēl kautra, dienai vēl skāriena bail, G C G D7 G Bet es lūdzu, mīli mani, starp ogām kas mētrās gail. Em Bm Em Gaisma uz brīdi ziņkāros plakstus ciet vērs, D A7 D Brūkleņu paklājs no lūpu svelmes kāri dzers. G Un visas krāsas un skaņas plūst meža dziesmās, C D Sarkanas ogas kad reibs savu asiņu liesmās. Em Bm C Mīli mani starp zvaigzni un sauli, kas nāk. G C G D G Mīli mani daudz karstāk, daudz kvēlošāk. Gaisma uz brīdi ziņkāros plakstus ciet vērs, Brūkleņu paklājs no lūpu svelmes kāri dzers. Un visas krāsas un skaņas plūst meža dziesmās, Sarkanas ogas kad reibs savu asiņu liesmās. Mīli mani starp zvaigzni un sauli, kas nāk. Mīli mani daudz karstāk, daudz kvēlošāk. Tauriņa samtainā smarža uz sveci skrien, Zvaigzne un saule sien starus un nesasien. Diena vēl kautra, dienai vēl skāriena bail, Bet es lūdzu, mīli mani, starp ogām kas mētrās gail. Diena vēl kautra, dienai vēl skāriena bail, Bet es lūdzu, mīli mani, starp ogām kas mētrās gail.

G Am D G G Am Šūpo mani māmuliņa, D G Vālodzītes šūpulī. G Am Lai es loku valodiņu, D G Kā locīja vālodzīt'. G Am Lai es loku valodiņu, D G Kā locīja vālodzīt. Šūpo mani māmuliņa, Vieglajāmi rociņām. Gan es tevi aptecēšu, Vieglajāmi kājiņām. Gan es tevi aptecēšu, Vieglajāmi kājiņām. Neliec mani māmuliņa, Bez ziedina šūpulī. Liec maizīti liec naudinu, Liec gudroji padomiņ. Liec maizīti liec naudiņu, Liec gudroji padomiņ. Māte mani šūpājusi, Lakstīgalas šūpulī. Lai es loku valodiņu, Ka locija Lakstīgal'. Lai es loku valodiņu, Ka locija Lakstīgal'.

Am F Man kādreiz bija diža valsts Am G ar septiņdesmit pilsētām, Am G tad nāca lielais draugu pulks F G un mēs to valsti nodzērām. Man palika vēl kabata ar septiņdesmit monētām, un atkal nāca draugu pulks un mēs tos grašus nodzērām. Cm Tā gāja mana dzīvīte Gm Cm ar septiņdesmit vasarām, Cm un daļu lielāko no tām Gm Cm mēs itin brangi nodzērām. Tur tālumā stāv debess pils aiz septiņdesmit atslēgām, bet, kā tur iekšā ietiksim, mēs nezinām, mēs nezinām.

C Pēdējam šakālim aizā Am un pēdējam kovārnim gaisā - F katram savs kliedziens Dm no dzimšanas līdzi ir dots, C tu man reiz atdevi Am savu visskaistāko dziesmu, F aizliegtā balss, Dm G man tavs klusums ir svētāks par to. Am Es tev reiz atdevu F manu visskaistāko dziesmu, Am tāpēc ka citam nevienam F G tā domāta nav, C dziesmiņu manu vēl tagad Am es redzu tev acīs, F un tev nav bijušas C skaistākas acis nekad. Dziesmiņu manu vēl tagad es redzu tev acīs, tīra kā zvaigzne pie debesīm ziemā tā mirdz, pazūd kā šakāļi bailes no dvēseles ellēm, paliek un nebaidās vienīgi ticoša sirds.

Am G Visskaistākām ogām pasaulē C Em Pilni šoruden pīlādžu zari; Am G Visskaistākās ogas pasaulē C Em Am Apēd vārnas un strazdu bari. Am G Visskaistākās ogas pasaulē C Em Tikai tāpēc vien, ka tās rūgtas, Am G Smagiem, sarkaniem ķekariem C Em Am Šūpojas nenoplūktas. Dm Man ir tikai viena pati sirds, G C F Viens balons pīlādžu vīnam, Am G Un, cik maz var tajā iepildīt, C Em Am To mēs katrs zinām. Dm Man ir tikai viena pati sirds, G C F Bet jums taču arī ir sirdis! Am G Tad noplēsiet visus pīlādžus, C Em Am Un tie visu ziemu jūs dzirdīs! A Bm7 Bet kad klusos vakaros cikādes dzied, A Izpeld mēness sarkaniem ragiem Bm7 Un sarkani pīlādži pusnaktī zied A Ogu ķekariem smagiem. A Bm7 Visskaistākās ogas pasaulē, A Rudens naktīs man rādās miegā Bm7 Un pirmajā sniegā kā asaras birst, A Kā sarkanas asaras sniegā. Am G Un, ja arī dažā pavārtē C Em Pēc nekrietnības smirdēs, Am Em Sauciet: "Man ir tikai viena sirds!" C G Am Sauciet! Un jūs dzirdēs. ---------------------------------------- Akordi 002210 Am 320033 G 032010 C 022000 Em 000231 Dm 133211 F ----------------------------------------

Am 1. Kur šie rodas plātīgie un glaunie, Glumiem ģīmjiem, veiklām valodām? Dm E Am Mēs jau tāpēc nekļūsim par auniem, Dm E Am Bet par astoņkājiem drīzāk gan. A Piedz. Astoņkājis - tas ir jūras ķēniņš, D Bet kad reiz viņš jūras malā nāks, E Tad visdrošākais no jums būs bērniņš, A (2x- Am) Tad būs visai glumo bandai vāks. (2x) 2. Mēs pa malciņam jūs visus sūksim, Mūsos plosās astoņkāju bads; Katru mīļu brīdi dievu lūgsim, Lai nāk ātrāk astoņkāju gads. Piedz.

C C Tauriņa samtainā smarža uz sveci skrien, F/C G7/C Zvaigzne un saule sien starus un nesasien. Am/C Em F Diena vēl kautra, dienai vēl skāriena bail, C F/C C G7 C Bet es lūdzu, mīli mani, starp ogām kas mētrās gail. C C F/C G7/C Am/C Em F Diena vēl kautra, dienai vēl skāriena bail, C F/C C G7 C Bet es lūdzu, mīli mani, starp ogām kas mētrās gail. ||: C/F C (Em/C) Am G F C/E (Em) Am G F F G C :|| Am/E E7 Am/E Am Gaisma uz brīdi ziņkāros plakstus ciet vērs, G/D D7 G/D G Brūkleņu paklājs no lūpu svelmes kāri dzers. C Un visas krāsas un skaņas plūst meža dziesmās, F/C G7/C Sarkanas ogas kad reibs savu asiņu liesmās. Am/C Em F Mīli mani starp zvaigzni un sauli, kas nāk. C F/C C G7 C Mīli mani daudz karstāk, daudz kvēlošāk.