Apvedceļš

Mans reiz [E]aizsapņojās novakars tik [A]silts Un es [B]aizmigu uz vecās muižas [E]trepēm Redzēju kā barons slepus naktī [A]iet Un [B]padusē nes smagu zelta [E]podu Piedz. Bet ja [A]kādreiz tiešām sabrūk vecā [E]pils Kur [B]liksim kroņa mantu, ne jau [E]ķešās Un kā [A]senāk barons hūti galvā [E]liks Pateiks: [B]“čau”, un atkal visus atstās [E]bešā Barons pasmīn sevī un pie miera iet Tas ko redzējāt viņš teica sapņi vien Kur tā lāde rakta paliks noslēpums Mazie velniņi nekad to neteiks jums

Pār [D]lauku [G7]mājupceļš [D]iet Bet atgriezties man mazliet[A]bail Vai [D]pazīs [G7]draugi un [D]suns Vai [Em]mīlēs [A]meite[D]ne PIEDZ: [G]Vējā, [A]smilšainais [Hm]krasts Un [E]sejā dienvidu [A]vējš [G]Ceļā, [A]zvaigžņota [Hm]nakts [Gm]Un [A]mierīga [D]sirds Tālus ceļus man putekļos iet Līdz dzimtā pagasta guns Ardievu, vien kaijas jūrā kliegs Un vaļā būs zvaigžņu ceļš Cauri dzīvei, atgriešanās ceļš Es nākšu un viegls būs mans krusts Kā dziesmā, kas laimīgs tas dus Un vaļā tam zvaigžņu ceļš

[A]Tā jau saka, ziniet vēl nav vakars Bet man liekas, viss uz sliktu vien Šodien negri[E]bas ne ēst, ne dziedāt Gribas tur kur [G]upēs ledus [A]iet Vienā pusē nosirmoja vakars Otrā krastā aizpļāpājās rīts Un pa vidu aizsapņojies sevī Pagāja man garām saules riets PIEDZ: Ja Tu reiz [E]neatrodi zeķē Naudu, kura [A]iztērēta sen Varbūt tas ir [E]mājiens, tā ir zīme Varbūt tas ir [G]saules [A]nogurums Kad par niekiem iztērēta diena Kad aiz loga tikai saule vien Apmaldīties gāju trijās priedēs Skatīties kā laimes putni dzied

[D]Ir tik daudz vēl [A]ceļu [Em]Gan balti, gan [Hm]dubļos, [A]vaļā un [D]ciet Uz visām pasaules [A]malām, [Em]es ietu līdz [Hm]galam Vien [A]pietrūkst [G]mazliet PIEDZ: Bet tas būs [D/F#]vēlāk, [A]vēl pagaidām [Hm]snieg[A][G] Un rīta [D/F#]zvaigzni, tev [A]ceļā [Hm]jāsatiek [A][G] Bet tas būs [D/F#]vēlāk, [F#]vēl jau [Hm]snieg[A][G] Un rīta [D/F#]zvaigzni, tev [A]ceļā [D]jāsatiek Vēl tik daudz ir domu Gan tīras kā ūdens, gan asas kā sniegs No visaugstākā kalna, tās kā lavīna veļas Un tu nespēj neko Mēs dzīvosim labāk Kā roka ar cimdu, kā vien grāmatās prot Ja ar atvērtu sirdi, es dodu ko varu Bet vai visiem tiek

Šodien [G]palikšu viens, kā siena, pats savā [D]vaļā Skaitīdams stundas, kad ogles tik lēni [G]dziest Un varbūt aizlikšu vārdu par tiem, kas vienmēr vēl [D]gaida Jums vēl viss [C/E]būs, vēl viss [D/F#]būs, vēl labi [G]būs [D] PIEDZ: [G]Vēl jau, vēl jau laime [C]būs [D]Vēl jau kaut kur viršos zied, tas mans [G]apmaldījies mūžs Es gaidīšu kamēr viršos norietēs saule Vējš pēdējās lapas skaita, bet man nav žēl Tāpēc lūgšu par tiem kas ceļā, bet kurus vēl gaida Jums vēl viss būs, vēl viss būs, vēl labi būs

Kopš [E] bērnu dienām Tevi zinu [A] es Mēs [F#m] gandrīz katru dienu bijām [B] kopā Gan uz [E] skolas sola, gan uz tāfe[A]les Kā [F#m] mācēju es rakstu Tavu [B] vārdu [E] Pē-ē-ē-dējo [A] reiz, tā [F#m] gribētos ar Tevi atkal [B] kopā [E] Pē-ē-ē-dējo [A] reiz, būt [F#m] mūsu pielijušā vasa[B]rā Vai [E] atceries kā uzsmaidīja [A] gaiss Kā [F#m] lietū gājām lasīt zeme[B]nes Kā [E] aizbēgām no stundām kopā [A] mēs Un [F#m] skūpstījāmies tad zem ābe[B]les Viss [E] kārtībā, zied atkal zeme[A]nes Un [F#m] mūsu bērni tagad vienā [B] klasē Tu [E] vienmēr būsi mana meite[A]ne No [F#m] mūsu pielijušās vasa[B]ras [E] Pē-ē-ē-dējo [A] reiz, tā [F#m] gribētos ar Tevi atkal [B] kopā [E] Pē-ē-ē-dējo [A] reiz, būt [F#m] mūsu pielijušā vasa[B]rā

Arī [E]man, kā [H]Tev šodien [E]sirsniņa [H]trīc Jo ir [E]atnācis [A]Ziemsvētku [H]rīts Un ik[C#m]vienam, kas [E7]šaubās un [A]tic Šonakt [E]vaļā [H]būs debe[E]sis Un ik namā šai naktī svecītes degs Lai gaiša ir Ziemsvētku nakts Ko Tu malā stāvi tāds palicis kluss Nāc vien iekšā ir Ziemsvētku nakts Tu man teici: “būs labi”, es zinu tā ir Kaut dzīve vēl vienos un šķirs Kamēr svecītes liesmiņa logā mums degs Mums vaļā būs debesis Tu pie eglītes stāvi tev sirsniņa trīc Mēs tev novēlam labākam kļūt Jo ik dāvanā šajā ir ielikta sirds Lai Tev vaļā ir debesis

[D]Ko gan tu zini, to [A]pašu ko toreiz Kad [Em]ziemelis saldē, Tu [A]uguni kur [D]Tālu viss tagad, aiz [A]malduguns jūrām Tu [Em]pajautā sev, [A]kā bija toreiz P I E D Z: [D]Zirgu [B]zaglis reiz [A]dziedāja dziesmu Tev par [A/C#]dzīvi [D]brīvu, bet liesu Iejūgti [D/F#]zirgi, nakts [G]dvēselē kliedz Bet [D]Tu[G], kaut ko, [A]gaidi aiz[DB]vien[GEm][A] Ko gan Tu redzi, to pašu ko vienmēr Tumsa un gaisma, tās vienādi krīt Aizmiga dziesma, uz sarmotām krēpēm Kurš atminās vēl, kā bija toreiz?...

Kaut kur [A]atplaukst smaidi sejās Redzot [Hm]kā Tu garām ej Tā pat [E]paskatījies manī Laupot [A]mieru dvēse[E]lei Bij’ gan asaras, gan smaidi Visu nesaskaitīt vairs Vien uz katra soļa jūtu Tā kā bija, nebūs vairs PIEDZ: Tur aiz [A]nepateiktiem vārdiem, neļauj [Hm]mūsu zvaigznei dzist Lai [E]visaukstākajā naktī, varu [A]iet un nepa[E]krist Tur aiz [A]bezgalīgiem „kāpēc”, viss, kas [Hm]pāri palicis Divas [E]asaras no sapņa, kuras [A]cits jau noza[E]dzis Atkal kaut kur smaidi sejās Tā Tu vienmēr garām ej Tikai neskaties vairs manī Tā kā vakar bija vēl Drīz jau nobirs kokiem lapas Ziedu pļavās salnas trauks Un uz katra soļa jūtu Tā kā bija nebūs vairs

E A Skatījās puika jūrā buras gāja B E Un gribējās drīz jau pamest mājas A Bet sacīja tētis: - gan citu reiz B E Viss dzīvē, ir pirmoreiz E A Allaž kad vecais jūrā gāja B E Viņš stāvēja krastā, ar roku māja A Sudraba zivs un sapņi par tālēm B E Viss dzīvē, ir pirmoreiz PIEDZ: E A B E Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur kur mājas ir E A B E Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns E A B E Lai vai kā, nes viļņi vienmēr tur kur labi ir E A B E Un vienmēr, pa ceļam – bākuguns E A Kad paaugās puika, pats jūrā gāja B E Redzēja zemes skaistas, tālas A Kādā ostā meiteni mīlēja viņš B E Viss dzīvē, ir pirmoreiz E A Ir prieki, ir asaras, sāls uz lūpām B E Ir dzīve kā jūra, kas tek caur krūtīm A Bet viņš gāja un gāja, viļņi kurp steidz B E Viss dzīvē, ir pirmoreiz E A Ir dienas, ir naktis, ir veiksme Tev pūrā B E Ir dzīve kā jūra, gan labā, gan sūrā A Kāds atnāk, kāds paliek, kāds projām steidz B E Viss dzīvē, ir pirmoreiz