Apvedceļš

Var [C]reizi 8 [Am]gados, bez jokiem Pie [F]jaunas sievietes [C]iet Var [C]ceriņos zīlēt, [Am]mīl vai nemīl Kura [F]būs tā pēdējā [C]nakts PIEDZ: [C]Kas man, ja [E]svece logā Sen [Am]aicinot citu [F]sauc [C]Sievietēm [G]jaukām uz [Am]pasaules [F]baltās [C]Lai [G]īsa ir [C]nakts Rakstīju viņai uz pamestām sienām Dziesmu par mirkli, kas zagts Savu labāko, savu dziesmu bez vārdiem Vējš vijole, dzīve takts Tik viegli aizmigt man tavās rokās Cik daudz vēl pirms pienāk nakts Viņai tik daudz ir vārdu Man bez kapeikām lats

[D]Vasaras nakts, dzīve tikai tagad sākas Iešu pie tevis tēju [A]dzert Radio skan, [F#]un kopā [Hm]rīt[A]ausmu [G]Ar Tevi [A]sagaidīšu [D]es [Em][A] [D] [D] Svētdienas rīts, priekšā vēl brīva diena Viss kā uz delnas, jauks un kluss Tur mani te, vēl tavas zilās acis Un mani apbalvo par to Kas to lai zin, kur dzīve mani nesīs Prieki vai nedienas būs Bet zinu es, tu mani vienmēr gaidi Te vienmēr atgriezīšos es Mēnestiņš spīd, dzīve atkal piesit takti Klusē pat vālodzes balss Vēl vienu reiz, un līdz pat agram rītam Ar tevi aizlidošu es

[A]Vēl kilograms tējas, un mārciņa [D]sāls [E]Spainis ar zirņiem, zem kājām [A]māls Vēl minūte prieka, un domas kas [D]dzen [E]Kalendārs tukšs jau, bet Tevis vēl [A]nav PIEDZ: [A]Jā - jā - jā, tā bija [D]toreiz [E]Aizlidot, aizlidot, aizlidot vēl vienu [A]reiz Viņa saplēstā krūze, par piemiņu tev No tālajām zemēm, ko pārveda sev Ar melnbaltām krāsām, pa līnijai vien Jo gads tikai strīpa, bet dienas skrien Dīvainas lietas, bija un būs Nav brīvas vietas, uz palodzes šīs Pār pāri jūrām, vēl tvaikonis steidz Un studenta dzīvi, katrs reiz beidz

Es [E]jautāju vējam, es [H]jautāju [E]Tev Kur paliek tas ūdens, ko [H]zeme [E]dzer Kāpēc [A]auksti ja silts, kāpēc [H]pakrūtē [C#m]spiež kad [E]likās sen jau ir [H]izsāpēts [E]riets PIEDZ: Piecas [H]dienas, tad brīvdienas, [E]pirmdienas rīts Vai [H]diena vai nakts, [E]jāiet vien [E7]līdz Tā [A]bija, tā [H]būs, ka [E]asaras žūs Tikai tad kad [A]nostai[H]gāts būs [E]mūžs[E] Tāpēc dedzinu tiltus kas mani šeit sien Jo ar Tevi kopā būt gribu aizvien Tas nekas, ka sen vairs nezvani Tu Es tevi neredzu - tāpēc piedodu Re, raķete zilajās debesīs skrien Tomēr pasaule visus pie sevis sien Kāpēc smejos kad sāp, kāpēc pakrūtē spiež Kad likās sen jau ir izsāpēts riets

Ar [C]mēru un maz, viņš lietoja alu Audzēja ziedus un [C7]nesita taru Bet [F]nolaižas rokas, dzīve [G]lejup slīd Ja [F]tante un opis [G]mums – nepa[C]līdz Jūs zināt paši, cik dzīve ir skaudra Ja jaunam liegta, kaut viena bauda Pēdējā veste, un kurpes kas čīkst Pa caurumu griestos, ūdens līst PIEDZ: Jā, brīžiem [G]liekas, ka [F]nepienāks [C]diena Un, brīžiem [G]liekas, būs [F]mūžīga [C]nakts Bet ja zvaigzne [Am]krīt, - tā [F]krīt Un tai [Dm]vienalga ir vai saule [G]spīd, vai lietus [C]līst Mēs redzējām kā, viņš izgāja ielās Un nokāris galvu, teica:“ardievu” Šai pasaulei grūtai, kur lietus vien līst Un tantes un opji mums – nepalīdz Bet varbūt viņš devās, kur kādreiz bij’ Roma Termosā rums, un ceļasoma Bet varbūt viņš klejo kaut kur starp mums Kā visskumjākais rēgs, un ja tā, - Dievs palīdzi mums

Tev nesu ziedus kas [D]salst Lai Tevi redzētu [G]vēlreiz Bet laikam laimes man nav[A/C#]nē, [A]nē Ir vilciens aizgājis [D]jau Vēl biedros piesitās sals Nes domas pa vējam Nav draudziņ, vasara nav, nē, nē Tas laiks ir pagājis jau PIEDZ: Lai pasaule [G]snieg Mieg debesis [D]ciet Un kamēr neredz neviens[A/C#]nē, [A]nē Būsim laimīgi [D]vēlreiz Ja Tev netic neviens Un Tu pazaudē ceļu Nē, tomēr labi tā nav, nē, nē Bet aust pamalē jau No rīta saprati: - "ČUŠS" Visapkārt kupenas baltās Nav draudziņ, vasara nav, nē, nē Ir vilciens nokavēts jau

Tikai vien [C]Tu, [G][Fmaj]mācēji par dienu šo smie[C]ties Divas dvēse[G]les, un [Fmaj]vakarā [G]visas lietas PIEDZ: Kad [F]iziešu [C]ārā, [G]viss būs pa [C]vecam Jo [F]vecāks [C]es, jo [G]jautrāks man [Am]prāts [F]Sirsniņa [C]mīļā pat [E]leduszieds [Am]uzplaukst [D]Kad Tu pa ielu [G]ej–je–jej Lūk kur stāvi Tu, kā joku dzīvi pārspēlē vēlreiz Blakus stāvu es, man rokā ziedi un jautra oma Vienmēr būsi Tu, tā labākā, kas dzīvē man bijis Varbūt būšu es, Tev priecīga dziesma, kad paliek skumji

[G]Migla pār lauku, [C]zvaigznes jau [G]bālē Pāri pār upei, [C]guļ rudzu [G]lauks Un ja [D]Tiltleju liepās, [H7]mani Tu [Em]meklē Tad [C]zini, man [G]nebija [D]lemts atgriez[Em]ties Tad [C]zini, man [G]nebija [D]lemts atgriez[G]ties Visvairāk par visu, es gribēju Tevi Un tāpēc, tagad asaro logs Jo aizverot slēģus, es redzēju Tevi Kā putnu, kas koku galotnes sniedz Tu mazliet blēdies, pīpē un iedzer Un tomēr, pat vētrā, rāms ir Tavs vaigs Jo Tu zini, ka mīl vēl, sieviete Tava Un piedos, ja lemts būs Tev, atgriezties

[C]Tu jau saproti [Dm]ka [G]Tāda nakts var [C]būt tikai [Am]vienreiz Un kamēr [Dm]tā [G]Jau laimes [C]svecītes [C7]dziest PIEDZ: Vien žēl, ka [F]laimi kuras [G]maz Drīz jau [Em]aiznes rudens [Am]vēji Un [Fm]lietus kas [G]logā Viņu [Em]velti atkal [C7]sauks Vien žēl, ka [F]laimi kuras [G]maz Drīz jau [Em]aiznes rudens [Am]vēji Un [Fm]lietus kas [G]logā Viņu [Fm]velti atkal [C]sauks Tu jau zināji ka Tā kā šovasar vairs nekad nebūs Un kamēr tā Mums mazliet saules vēl tiek Tu jau saproti ka Koki sazaļos, uzplauks un nobirs Un kamēr tā Mums kopā vēl jāpaliek

[D]Jāņu zālēs [A]atgūlies, skatījos kā [D]aiziet Mâkoòi uz [A]Rietumiem, steidzîgi [D]mazliet PIEDZ: [Hm]Varbūt kādreiz [G]satik[D]šu Tevi [F#m]kādās krustce[A]lēs [Hm]Varbūt debess [G]satum[D]sīs Un tad [Em]protams [A]nāksi [D]Tu Brīnījos un domāju, kā gan dzīvē notiek Rosās ļaudis tīrumos, dīvaini mazliet Jāņu zālēs atgūlos, priecājos cik labi Paiet diena saulaina, lieliska mazliet