Apvedceļš

[D]Piezvani man, ja ir auksti kā uz mēness Ja [A]nosala plaukstas, ja nežūst [D]siens Piezvani man, ja ir karsts tā kā ellē Un [A]nestāv vairs rindā, pēc [D]Tevis neviens PIEDZ: [G]Lei-ej, lai [D]dvēsele dzied Un [A]meitene nepaliek [D]nenoskūpstīta [G]Lei-ej, lai ir [D]alus un siers Un [A]mūžīgi vasara [D]vien Uzraksti man, kā tev klājas tur aiz jūras Kad nevedās lietas, kad sirds tava sāp Uzraksti man, kad nekuras uguns Nav ēnas nevienas un skumjas māc Jo, kamēr tu skumsi, tev ies visi garām Bet, kamēr tu dziedi, varbūt kāds vēl dzird Pajautā man, ko tev darīt kad dienas Kā vienmuļas sienas un mēness raud

[G][C][C/H][Am] Man [G]pamāji [C]toreiz, lai [G]pavadot [C]mājās Lai tā [G]notiek, [C]vai tad man [D]žēl Un bija labi, vien pārbrauca radi tavi Un vietās nostājās [G]viss PIEDZ: Un tā, [G]li[C]do, [G]lido [C]vēl Kamēr [G]mēness [C]gaismu matos [D]lej [Em]Krīt kāda [C]zvaigzne [G]lejā [C]Tā tevi [C/H]mieri[Am]nās, mieri[G]nās Atkal ir diena, un netrūkst neviena Tā jau pasaulē iekārtots reiz Kur tavi spārni, kāpēc sapņi bāli tādi Vietās kad atgriežas viss Bet tāda ir dzīve, tik trausla kā stīga Te netrūkst nekā, labs vai slikts Un varam mēs klejot, spēlēt un dejot Kamēr vietās nostājās viss

[G][C][D][G] [G]Skatos debesjumā ilgi, [Am]lasu avīzes [D]Mēnešus un gadus gaidu, kad [G]lietus projām [D]ies [G]Neguļu un neraudu, - nav [Am]spēka vairāk man [D]Tikai vienu domāju, kad šis [G]lietus projām [D]ies PIEDZ: Mana [G]sirds, kā lapa vējā Jo man [Am]Tevis vienmēr trūkst Nekad [D]netikt tai vairs lejā Jo šeit [G]rudens, - līst un [D]līst Mana [G]sirds, kā lapa vējā Jo man [C]Tevis [C/H]vienmēr [Am]trūkst Nekad [D]netikt tai vairs lejā Jo šeit [G]rudens, - līst un [D]līst Kad no rīta logā paveros tur apnicīgi līst Domas sīkas maziņas, tik bezcerīgi klīst Ja lietus drīz jau nebeigsies tad sagāzīsies nams Izskalodams pamatus, un tad cauri karnevāls

[Am]Kamdēļ man [F]teici, ka [Dm]gaidīsi [E]maijā [Am]Kamdēļ man [F]teici, kāds [Dm]esi tāds [E]nāc [Am]Jau rudens [F]vēji dzēš [Dm]pēdējās [E]lapas [Am]Es rūgti [F]smejos, ka [G]biju tik [E]naivs PIEDZ: [A] Kurš tagad zin, kur mana [D]mīļā [E]Kur kā vējš dienas [A]skrien [D]Dienā kad [E]lija, pēc [F#m]zvaigznēm iet [D]viņa [F]Es [E]palikšu [Am]te Nav vairs ko sargāt jau vasara beidzas Nav vairs ko mīlēt viss izsapņots jau Drīz rudens vēji dzēs pēdējās lapas Es rūgti smejos, ka biju tik naivs

Ar [D]dibenu pliku, Tu [G]skrēji kā [D]Dievs Tava mamma Tev netika [G]līdz Ja [D]skolā, tā gadās, - [G7]uzdevums grūts Tad mamma [D]vienmēr [A]palīdzēs [D]Tev Tu izaugi ātri, -resgalis tāds Tev ģimene, kaķis un suns Tu nezini kā, bet viss ir OKEY Jo tava mamma palīdz Tev PIEDZ: [G]Bet pienāk diena, kad [Gm]sabrūk siena Un [D]viss kam kādreiz ticēji [A]zūd Bet ir [G]lietas kas nemainās, [Gm]grozi kā gribi Un [D]tā tam vienmēr būs [A]būt Laiks pagājis ātri, Tu esi jau liels Tev pieder ozolu birzs Un kas par to, ja reizēm raudiens nāk Tava mamma palīdzēs Tev Jā, gadās tā, ka nav vairs kur iet Un dzīve kā miglā tīts krasts Ja noskumis esi, tas nav nekas Jo zini, mamma palīdzās Tev

[G]Dažreiz Tev sejā, ir rakstīts, ka [D]mīli Dažreiz Tev acīs, nav vispār [G]nekā Krīt lāses lejā, pār manu pārprasto [D]dzīvi Un arvien svešāks, sev spogulī [G]pats PIEDZ: Es Tevi [G]zinu, zinu, zinu, zinu, zinu Tu man nemelo [D]vēlreiz Es Tevi minu, minu, minu, minu, minu Jo Tu krāpies par [D]daudz Met lāses sejā, Tu vēl spēlē šo spēli Deg liesmas acīs, un mana ticība kūst Jo dažreiz Tu vīli, pat nezinot, – kāpēc Un arvien svešāks, sev spogulī pats

[D]Tava sirds jau [G]sen man ciet [A]Viss ko redzu ēnas tikai [D]Manu dziesmu [G]cits tev dzied [A]Vai tu atceries vēl PIEDZ: Tu taču [G]solīji atnākt, kad [A]lapas krīt Tu taču [D]rakstīji viņai, lai [Hm]gaida jau rīt Tā viņš [G]ir, [A]viss ir pat [D]to Mana sirds jau sen tev ciet Viss ko jūtu, šaubas tikai Tavu dziesmu cita dzied Vai tu atceries vēl Mana sirds jau sen tev ciet Viss ko rakstu, zilbes tikai Tavu dziesmu cita dzied Vai tu atceries vēl

[E]Sen jau mūsu draudzība tikai [A]skanīgs nosaukums [H]Sen jau būtu aizbraucis, ja [E]justu- labāk būs No tālām zemes paciņas, tad [A]sūtītu es Jums Jo [H]tāda jau ir morāle, ka [E]vadzis kādreiz lūzt PIEDZ: Bet ne [E]vella nevar redzēt, kur tā [A]straume mani nes Vai tā [H]Anna - Zane - Mērija, pie [E]kurām došos es Bet ne vella nevar saprast, vai tā [A]spoža malduguns Vai tā [H]savanna vai prērija, kur [E]labāk klāsies mums FĀ[A] – FĀ[H] – FĀ – FĀ¬ FA[E] Sen jau naudu sakrājis, pie Tevis dotos es Bet pasaule ir apaļa, un laiva mani nes Teksasā vai Havajsalās, mani gaidi Tu Dotu kāds jel mājienu, lai ceļu atrastu Upe tek pa prēriju un viļņi mani nes Krastā gaida Mērija un smaidu viņai es Sen jau būtu atbraucis, ja justu - labāk būs Te sāksies jauna sērija, kas vienos atkal mūs

[C]Pirms durvis [Am]aizveras, [Dm]pirms noklaudz [G]slēģi [C]Bēg neat[Am]skatoties, [Dm]nakts [G]pagajusi [E]Tev viena [Am]rudens lapa, [C7]nosarkusi [F]māj Vai tā var [C]būt, ka tādi [Am]mirkļi Vairāk [Dm]ne-ne-ne-ne-[G]neapciemos [C]mūs Vai es tev solīju, ir laime ceļā Vai es tev meloju, par laimīgām beigām Rau, viena rudens lapa nosarkusi smej Vai tā var būt, ka tādi mirkļi Vairāk ne-ne-ne-ne-neapciemos mūs Nu lūk, nakts pagāja, ir, ir rīts jau ceļā Un zvaigznes miegainās, met rasu lejā Un nav ko nožēlot, to dienu kuras nav Jo nevar būt, ka tādas sapņi Vairāk ne-ne-ne-ne-neapciemos mūs

Tu pie [D]manis nāci īsā kleitiņā Manas kurpes bija sniega [A]baltumā Bet šeit pie [D]upes lejā [D7]odi, šādā [G]jaukā vakarā Un tie [D]kož, kož, [A]kož... līdz kaulam [D]kož Es tev teicu ātri muksim laiviņā Varbūt aizbēgt varam tā mēs divatā Bet ko tas deva odiem arī, patīk īsā kleitiņa Un tie kož, kož, kož ... līdz kaulam kož Notrīc gaiss, kad mana roka smagi krīt Un no dusmām kļūstu balts kā krīts Tu man teici, .. "tikai mieru", tā jau jābūt vasarā Ka tie kož, kož, kož ... līdz kaulam kož Ņemsim airus, bēgsim, muksim maliņā Tomēr sarunājām abi - tik un tā Nāksim atkal te pie upes lejā, rīt un aizparīt Un lai tie kož, kož, kož ... līdz kaulam kož