Apvedceļš

[E]Sidrabbaltās peļķēs apļi [A]slīd [F#m]Norasojis logs, kam nekad [H]nesmaidīs rīts [E]Karuselī tukšā atbrauks [A]rīts [F#m]Smejoties pa vējam, kāpēc atkal jau [H]līst? PIEDZ: Man par [E]Tevi visu izstāstīja [A]nakts Ka Tu [F#m]tālu esi vēl, bet jau [H]nāc Un par [E]vienu soli tuvāk, es sev [A]pats Jo es [F#m]sapratu ko nozīmē Tavs [H]nogurušais smaids Pulkstenis kam nekad nenāk miegs Noskaitīs pa stundai vēl, līdz gaismas jau dziest Aizmigušās ielās vējš vien brauks Mirkli vēl būs tā līdz kāds jau atkal mūs sauks Bridge: Un [C]viss kas [G/H]notiekās, man [Am]šķiet ir bijis [Am/G]jau [F]Raud vējā [F/E]vijole, vairs [H]kurai sen jau atbalss nav [E]

Arvien [D]biežāk lietus lāses, tagad manā logā [Em]sit Tikai [A]viena, maza lapa, kokā skumst un [D]nenokrīt Drīz jau kliedzot aiziet dzērves, tur kur [Em]padebeši tumst Tikai [A]viena, kaila lapa, stāsta [D]pasaku par [A]mums PIEDZ: To vien [D]nepateica nakts šī, kur ir [Em]mana vienīgā? Kura [A]aizgāja ar vējiem, kurp man [D]nepateica [A]tā Tā caur [D]atvasarām smaida, tā man [Em]naktīs prātu jauc Un kā [A]zvaigzne krītot deg tā, mani [D]maldina un [A]sauc Atkal lietus lāses logā, bet tā jābūt – tas nekas Jo pēc naktīm sekos rīti, un būs jaunas tikšanās Kas man palika no mīlas, kas man palika nakts Es jau zinu ko man teiksi, šī bij’ mūsu šķiršanās Trijās dienās simtiem ceļu, man pie tevis iet un iet Bet man nepaspēt līdz rietam, kad jau saule dusēt iet Trijās dienās simtiem sapņu, kurus redzēt vēl un vēl Bet man nepaspēt līdz rītam, kad jau mēness dusēt iet

Iespēle: D A Bm G A [D]Tālu tur aiz siena lauka, [A]vilcieni kur klaudz [G]Jau atkal aizripojis [D]gads [D]Būda caura, cieta spalva, [A]Suņa gadam BISS! [G]Lai nekož [A]pastniekam un [D]viss! PIEDZ: Aiz manis [G]paliks – daži draugi [D]Nams ko cēlu pats Un [E]pēdējā bezmiega [A]nakts Gadumijā vārdus sijā, nesoli par daudz Kā allaž, mainīties var viss Puķu pušķim, zīme galā, mīļā, :“sāku rīt!, Bet ko līdz tam man sadarīt?“ Grūti nāca, smagi pūta, pirmās dienas rīts Tik viegli apsolīt kaut ko Būda caura, cieta spalva, Suņa gadam BISS!...

Kāpēc [C]cerī[G]bu vēl sirdī [C]glabā Kāpēc [Am]sveces [G]liesmai plēnēt [C]ļauj Jā, Tavs [F]vīrs vienmēr [G]tas, kam [Em]allaž zila [Am]acs Un pat pēc [F]plūdiem, [G]nemainīsies [C]skats Kāpēc savām draudzenēm Tu stāsti Ka viņš vienmēr laikus mājās nāk Ja uz rīta pusi viņš, mājup makšķeres tin Un pat pēc plūdiem, nemainīsies skats Viss kas bijis, tikai nauda vējā Viss kas būs vēl, tukši vārdi vien Jo viņš vienmēr būs tāds pats, kam allaž zila acs Un pat pēc plūdiem nemainīsies skats Un nav ko bēdāt, pasaule vel griežas Un jauna diena atkal spēkus dos Jo pie visa vainīgs viņš, saldais mīlas mēnestiņš Un pat pēc plūdiem, nemainīsies skats

[C]Noskūpsti mani, pirms [Dm]projām Tu ej Viņa [G]teica: "viss beidzās pirms [C]Tevis" Es [Am]nevaru palikt, jau [Dm]pienenes zied Pret [G]rītu izbeidzās [C]ceļš Aizmirsti mani, pirms projām Tu ej Kaut nezinu, kā būs bez Tevis Saule un zeme, tās tur mani vēl Drīz apkārt pienenes zied PIEDZ: [C]Lai, paliek [Dm]atmiņas vien Kad [G]pienāca rīts, Tev bij [C]asaras acīs [Am]Neskumsti [Dm]laiks ātri skrien Jau [G]atkal pienenes [C]zied Es pārvērstos ziedos, un lai viņi vīst Vienalga, ko citi sacīs Noskūpsti mani, pirms projām tu ej Lai laime nepāriet Mazulīt, kas gan es būtu bez Tevis Kā norauta lapa vējā Saule un zeme, tās tur mani vēl Drīz atkal pienenes zied BRIDGE: [F] Apsolītā [C]debespusē, [G]varbūt ziedēs tā [Am]vēl vienu reiz [F]Bet aiz mana [C]loga klusi, [D]noziedēja [G]tā

[C]Bālā pilsētas meitene nemīl Viņa zina ko negrib, bet nezin ko [Dm]grib Un [G]katru reizi kad viņu es redzu Man drīz jau 30, es raudu kā [C]skauts Viņa neteiks nevienam, kas plosa tās sirdi Vien vientuļās naktīs, kad nenāks tai miegs Tad kā sirdsmīļā Monika ielies Tev vīnu Un palaidīs blakus, lai īsa ir nakts P I E D Z: Nevar [F]mākoņos skriet, nevar [C]sapogāt vēju Vēl es [D]nemāku ciest, un [G]dzīvot bez tevis Tā viņa rosās pa dzīvi, kā žubīte jaukā Bet es neteikšu viņai, kā man viņas žēl Jo drīz jau nokritīs pārslas, pār skumjajām domām Par viņu, par mani, par to kā vēl būs

PIEDZ: [C]Pirmais vasaras [F]zieds [G]Pirmā rindā sēž [C]viņa Man par to [Am]prieks Tomēr citas man [F]trūkst, -kad [G]zied Pirmais vasaras [F]zie[C]ds [C]Teica man, ka [Dm]skriet nav vērts [G]Nevar ticēt viņas [F]glās[F]tiem [C]Toreiz teicu, [Dm] lai jau iet [G]Man bez viņas labāk [F] klā[C]sies PIEDZ: [C]Pirmais vasaras [F]zieds [G]Pirmā rindā sēž [C]viņa Man par to [Am]prieks Tomēr citas man [F]trūkst, -kad [G]zied Pirmais vasaras [F]zie[C]ds Teica man, nav cerēt vērts Nevar ticēt, ko tev stāsta Ievu ziediem rotāts ceļš Kā no pārpilnības klāsta Teica man, nav domāt vērts [G]Nevar ticēt viņas [F]vār[F]diem [C]Laika gaitā [Dm] viss tiek svērts [G]Dziesma skan caur vēja [F] dār[C]diem

Bez steigas, [C]diena – [G]pūka [C]viegla Tā katra [D]mīļa stunda [G]rit Un grūti [C]pateikt [E]Tev, kā man [Am]klā[D]jas Cik [F]brīnišķīgi [G]paiet [C]mūžs PIEDZ: Vai [F]palikšu es [Fm]šeit līdz [C]rītam Vai [D]labāk, tagad [G]projām iet? Es vienmēr tas kurš, [C]laimi [F]meklē Pie [C]durvīm kuras [G]vienmēr [C]ciet Man krūzē piens un medusmaize Kad runājos ar sevi pats Kā dienas samaļ manu mūžu Un lēnām griežas laika rats Nu ko lai saka, tiem kas ceļā Ka kādreiz katram dārziņš būs?...

[C]Sameklē mani pēdējā vēstulē Ko [G]rakstīju vasarā [Am]Tev [C]Sameklē mani starp putniem kas aiziet Lai [G]sirdmieru atgūtu [Am]sev PIEDZ: [F]Tu biji [C]ilgi projām [F]Tagad pie manis Tu [G]nāc Un, F]re kā, [G]Tevi atradu [C]ziemā [F]Tevi atradu [C]ziemā, Ziemas[G]svētku vaka[C]rā Atceros mūsu pēdējo valsi Ko dejojām šovasar mēs Atceros Tavu drebošo balsi Tu vaicājiman, -kāpēc? Meklēju tevi pēdējā naktī Kur vilcieni nemēdz iet Meklēju tevi atradu vēlu Pret rītu, kad logi jau ciet

Var [C]reizi 8 [Am]gados, bez jokiem Pie [F]jaunas sievietes [C]iet Var [C]ceriņos zīlēt, [Am]mīl vai nemīl Kura [F]būs tā pēdējā [C]nakts PIEDZ: [C]Kas man, ja [E]svece logā Sen [Am]aicinot citu [F]sauc [C]Sievietēm [G]jaukām uz [Am]pasaules [F]baltās [C]Lai [G]īsa ir [C]nakts Rakstīju viņai uz pamestām sienām Dziesmu par mirkli, kas zagts Savu labāko, savu dziesmu bez vārdiem Vējš vijole, dzīve takts Tik viegli aizmigt man tavās rokās Cik daudz vēl pirms pienāk nakts Viņai tik daudz ir vārdu Man bez kapeikām lats