Apvedceļš

Jau [G]pagājis [C]laiks, un es [D]atkal šai [G]pusē Tik [Em]savādi [Am]domāt, ka viss pagājis [D]jau Gan [G]liepa aiz [C]stūra, gan [D]ceļš vienmēr [G]pusē Tik [Em]savādi [Am]dzirdēt, ka ar citu Tu [D]jau PIEDZX: Es biju [G]jūra, Tu – [C]krasts Mūsu [D]mājas bija vien [G]debesīs Jo kad [Em]atmiņas [Am]dziest Kā lai [D]viļņi krastā tiek Iespēle:[B][F][C][D] Man neaizmigt šonakt, kamēr mēness spīd logā Kad aizmirsās vārdi, kurus nepateikt vairs Gan liepa aiz stūra, gan ceļš vienmēr pusē Tik savādi dzirdēt, ka ar citu Tu jau

[D]Dū – [E]dū - da - di – [A]dū 2x [A]Gan jau kaut kad norims vējš Un [D]putni aizlidos [Hm]Gan jau kādreiz atkal ziedēs [E]ievas [A]Kamēr lietu dzeguzīte [D]sauks, bet nesasauks [Hm]Ļausim mūs dziesmai vēlreiz [E]skanēt PIEDZ: Kamēr [A]naktsvijoles smaržo Kamēr [D]vecais tornis stāv Kamēr [Hm]vējš vēl zvanus šūpo, saki [E]vēlreiz, vēl Kamēr [A]karavāna ceļā Kamēr [D]vecās eņģes čīkst Čuksti [Hm]ausī man kā toreiz, saki, [E]vēlreiz, vēl [D]Dū – [E]dū - da - di – [A]dū 2x Var jau būt es kļūdījos Man likās ka Tu sauc, atkal doties pļavās ziedus lasīt Un kā allaž darām mēs, tad nedaudz paslēpties Tur kur tumšāks - zvaigznes skaitīt

Kā[C]pēc, man [G]atkal pietrūkst [C]Tevis Man liekas, Tev [D]nestie ziedi [G]vīst Un [F]kāpēc, [G]redzot tagad [Am]Tevi [D] Man ir tik [C]grūti, pieiet [G]klāt un pasmai[C]dīt Aust rīts, man mazliet žēl ir sevis Un naktī, mans miegā Tevi sauc Vai tāpēc, ka sēju vējā Tās domas kurām, Tevi sasildīt Kāpēc, man vienmēr pietrūkst Tevis Un dzīves malā stāvu kluss Tas tāpēc, ka gāju ziemā Ar basām kājām Tevi apraudzīt

Sirds [G]stājas, pulsu skaitu, kad [D]redzu tavu [G]gaitu Mans [Em]Dievs, te ir gan grācija, gan [Am]šarms Vai [C]iespējams tas [Cm]kļūtu, ka [G]tā reiz Tava [Em]kļūtu? Jūs [Am]pasmaidāt, jo [D]zināt -kāpēc [G]ne? Gan lidoji, gan gājis, viņš aizmirsa kur mājas Par visu mīļāks viņam ceļa stabs Vai iespējams tas būtu, viņš citur mieru gūtu? Jūs pasmaidāt, jo zināt -kāpēc ne? PIEDZ: Nāc [Em]parunāsim [Hm]atklāti, par [C]to, kā viss reiz [G]sākās Kas ātrāks draugs, vai [A]mašina vai [D]zirgs?...

Kāds aizmigs [G]meitenei pie sāniem No rīta [C]modīsies jau [G]viens Un [D]noslaucījis [G]as’ru pēdas Pie [D]citas ciemos ies Jo kamdēļ [G]skumjas vienam mērot Ir labāk [C]nedomāt par [G]daudz Tad būs vien [D]taisnība ik[G]vienam tam Ka visu [D]var un viss ir [G]ļauts[G7] PIEDZ: Bet vai kāds [C]atcerēsies Tevi Kad pēc [G]gada galdu klās Skrien laiks un [D]nospēlējas kārtis Kuras [C]laiks drīz projām [G]vāks Būs vienas vakardienas vairāk Tās kā krelles pelnos spīd Lai var vakaros kad ēnas nāk Tās spožās saskaitīt Un tad kad kuplā ceriņkrūmā Atkal slokas ligzdu vīs Tad būs vien taisnība ikvienam tam Ka visu var un visu drīkst

Kad [G]pārkāpšu pār slieksni Viss kā [D]vienmēr, - šeit un [Em]te Te mana [C]vecā dūnu [G]sega Atdod [Am]mieru dvēse[D]lei Bet ja [G]nāksi klusi, klusi Šodien [D]neteikšu Tev – [Em]nē Varbūt Tu [C]apsolītā [G]laime Tu mans [D]nopelnītais [G]sods PIEDZ: [G]Ir laiks kad [D]kastaņi krīt, un [G]atgriežas viss Gan kas [H]bijis, gan kam vēl vārds nav [Em]iedots Ir laiks gan [D]mīlēt, gan nīst, kad [G]kastaņi [C]plīst Un [G]lidot kā [D]cīruļam [G]gaisos Ir jau labi, visam pāri Kaut kalna virsotnē Bet kad launags, gribas rāmi Nosnaust vecās šūpolēs Vakars nolaidies jau rāmi Nu es redzu, kā tas ir Jā, Tu man apsolītā laime Tu mans nopelnītais sods

[E][H][E][H] Kad es satiku viņu, tas nebija pērkons no skaidrām debesīm, ne arī zemestrīce 8 balles pēc Rihtera skalas, un droši vien es būtu pagājis viņai garām pat neatskatījies, bet.. Es gaidu [E]Tevi, jau sešos rītā Kad pienāk pusnakts, -eju prom Jau drīz es teikšu: "man pietiek gaidīt" Es gribu visu, - te .. tūlīt PIEDZ: Un, [A]griežos ap Tevi kā [E]komēta lieka Bez [H]Tevis es, - nomests [E]smēķa gals [A]Ticu visam [E]ko Tu man stāsti Kaut [H]saceri Tu – pasa[E]kas Man draugi teica, - tā neies cauri Tā nava labi, tā nemēdz būt Tā aiziet vilciens, pilns skumju rēgu Tā paiet diena, kad tevis nav Uz galda svece, un galvā tukšums Starp četrām sienā, es šodien viens Bet drīz jau teikšu, man pietiek gaidīt Es gribu visu, - te....

[A] [G] [F] [E] Ko [A]liegties, Jūs mīlu, teica Karloss uz Annu Gan gulēt, gan ēst, gan domāt man [E]liegts Jā, lietoju vīnu, jo sirdī deg liesmas Un sāpes ko jūtu, tad mazākas [A]šķiet PIEDZ: [A]Karsta Latgales [D]nakts Sirdī dedz [A]liesmas Karsta Latgales [D]nakts Silti sievietes [A]glāsti Un [Hm]aizmirsties [E]Tu Kad Līvānos tumšs jau, Dons Karloss zem loga Un dziedātais meldiņš gana labs Lai priecētu mūzas Karloss tver vīnu Un strauja kā dzīve, paiet nakts Ai, Kārli, mans Kārli, teica Anna uz donu Jel, ejiet ,mans draugs, sen visi grib snaust Ja nebeigsiet trokšņot, nāks donna Berta Un atgriezties šurpu, jums nebūs vairs ļauts

PIEDZ: [A]Ļauj lai lietas [D]notiek, ļauj lai mīla sirdī [A]nāk Un šai rudenīgā [E]lietū, sirds atkal mīlēt [A]sāk [A]Auksta sirds Tev tā kā [D]ledus Ziedi manās rokās [A]salst Auksti Tavi [E]pieskārieni Bet tos vairs [A]neatsaukt Sirdi salauztu es gāju Slapjām kājām pamests viens Ne man draugu, ne man mājas Kur patverties Tumša krēsla manā sirdī Jo Tu smaidot citam māj Tāpēc Tevi tagad lūdzu Mani neatstāj

[D]Piezvani man, ja ir auksti kā uz mēness Ja [A]nosala plaukstas, ja nežūst [D]siens Piezvani man, ja ir karsts tā kā ellē Un [A]nestāv vairs rindā, pēc [D]Tevis neviens PIEDZ: [G]Lei-ej, lai [D]dvēsele dzied Un [A]meitene nepaliek [D]nenoskūpstīta [G]Lei-ej, lai ir [D]alus un siers Un [A]mūžīgi vasara [D]vien Uzraksti man, kā tev klājas tur aiz jūras Kad nevedās lietas, kad sirds tava sāp Uzraksti man, kad nekuras uguns Nav ēnas nevienas un skumjas māc Jo, kamēr tu skumsi, tev ies visi garām Bet, kamēr tu dziedi, varbūt kāds vēl dzird Pajautā man, ko tev darīt kad dienas Kā vienmuļas sienas un mēness raud